Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija pievērsusi uzmanību tam, ka nav saistoši vairāku pašvaldību noteikumi, kas pieņemti par namīpašumu sanitāro kopšanu.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) pievērsusi uzmanību tam, ka nav saistoši vairāku pašvaldību noteikumi, kas pieņemti par namīpašumu sanitāro kopšanu.
Tikšanās laikā ar Vidzemes pilsētu vadītājiem Alūksnes domes priekšsēdētājs Guntārs Bērziņš varēja dalīties pieredzē šajā jomā.
“Namīpašumu teritorijām piegulošo ietvi, ielu, zaļo zonu vai parku nevar likt uzturēt kārtībā tiem, kam tā nepieder. Alūksnē tas nekad nav prasīts. Ievērojam tā saucamo sarkano līniju. Ja tās robežās privātīpašnieki nevar veikt nekādu saimniecisko darbību, kāpēc tad tā būtu jākopj? Tiesa, tā ir smaga nasta pašvaldībai, jo prasa līdzekļus. Protams, ir iespējama noruna, ka kādu nogāzi, puķu vai akmens dārzu kopj privātīpašnieks. Bet nekādā gadījumā nevar noteikt, lai tīra ielu līdz viduslīnijai,” komentē G.Bērziņš.
Tas gan nenozīmē, ka pilsētā visur ir labi tīrītas ielas. G.Bērziņš uzsver, ka uzreiz var pateikt, kur strādā labs un kur slikts sētnieks.
“Par to ir jāinformē pašvaldība un laikrakstu redakcijas. Ja vairāki aizrādījumi nelīdzēs, risināsim problēmu citādāk. Tāpēc jau ir pašvaldība, lai to nokārtotu,” viņš apgalvo.
VARAM kompetence ir tikai apsaimniekošanas metodiskās kārtības izstrāde, kādā tiek veikta namu un teritoriju sanitārā apkope, bet normatīvs nevar regulēt īpašumu attiecības starp pašvaldību un namīpašniekiem.
Ministrijā uzskata, ka viens no risinājumiem varētu būt pašvaldības vienošanās ar fizisku vai juridisku personu par īpašuma uzturēšanu un kopšanu, attiecīgi kompensējot izdevumus vai nosakot nodokļu atvieglojumus.
