Atis Slakteris Zemkopības ministriju vadījis tieši divarpus gadus – kopš 2000.gada 5.maija.
Atis Slakteris Zemkopības ministriju vadījis tieši divarpus gadus – kopš 2000.gada 5.maija.
Noslēguma preses konferencē ministrs sniedz pārskatu par zemkopības ministra amatā paveikto.
Integrācija Eiropas Savienībā
Izstrādāts Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) oficiālās nostājas un sarunu dokuments sadaļā “Lauksaimniecība”, kā arī Latvijas sarunu pozīciju pamatojums.
Veiksmīgu sarunu rezultātā panākti pārejas periodi veterinārajā sektorā pārtikas pārstrādes uzņēmumu modernizācijai. Tiek turpināts darbs pie argumentācijas sagatavošanas pieprasīto ražošanas kvantitatīvo rādītāju pamatojumiem.
Vairākkārtēja Baltijas valstu lauksaimniecības ministru tikšanās sakarā ar ES piedāvājumu (šī ideja pieder Latvijas zemkopības ministram Atim Slakterim). To rezultātā sagatavotas kopējas nostājas un pozīcijas sarunām ar ES.
Zemkopības ministra vizītes Igaunijā, Lietuvā, Dānijā, Somijā, Vācijā un citās valstīs ar mērķi – izskaidrot un pārliecināt par Latvijas pozīciju iestājai ES.
Eiropas Komisijas lauksaimniecības, lauku attīstības un zivsaimniecības komisāra Franca Fišlera vizīte Latvijā šā gada septembrī. Tajā Latvija vēlreiz apliecināja savu noteikto pozīciju ražošanas kvotu un tiešo maksājumu jautājumā.
Lauku atbalsta dienesta izveide un SAPARD atbalsta programmas realizācija.
LOSP pārstāvja līdzdalības nodrošinājums ES sarunās.
Atbalsts vietējai produkcijai
Izveidota preču zīme “Kvalitatīvs Latvijas produkts”, kas darbojas jau kopš 2001.gada un ieguvusi plašu atpazīstamību pircēju vidū. Zīmes piešķiršanas kritēriji pamatojas uz izejvielu Latvijas izcelsmi (vismaz 75 procentiem jābūt Latvijas izcelsmes izejvielām) un produkta kvalitāti.
Kopš 2000.gada maija ir notikuši un pabeigti trīs Latvijas un ES tirdzniecības liberalizācijas sarunu raundi:
2000.gada maijā pabeigtas pirmās lauksaimniecības produktu tirdzniecības liberalizācijas sarunas “dubultnuļļu”, jaunie tirdzniecības atvieglojumi stājās spēkā 2000.gada 1.jūlijā – būtisks ieguvums piena produktu ražotājiem;
2001.gada oktobrī pabeigtas pirmās pārstrādāto lauksaimniecības produktu tirdzniecības liberalizācijas sarunas, jaunie tirdzniecības atvieglojumi stājās spēkā 2001.gada 1.decembrī – būtisks ieguvums ir konditorejas izstrādājumu (cukura, kakao, miltu), saldējuma un cita ražotājiem;
2002.gada aprīlī pabeigtas otrās lauksaimniecības produktu tirdzniecības liberalizācijas sarunas “dubultpeļņas”, jaunie tirdzniecības atvieglojumi stājās spēkā 2002.gada 1.jūlijā – būtisks ieguvums ir piena produktu, graudu, dārzeņu ražotājiem.
Izstrādāta lauksaimniecības sadaļa Latvijas Republikas pozīcijas PTO jaunajam lauksaimniecības sarunu raundam par: eksporta atbalstu, tirgus pieeju, valsts iekšējo atbalstu, ārpustirdzniecības jautājumiem. Pozīcijā uzsvērtas Latvijas kā pārejas ekonomikas valsts intereses. Izstrādājot jauno PTO Lauksaimniecības reformu, būtu nepieciešams ņemt vērā šo valstu situāciju, tādējādi Lauksaimniecības līgumā iekļaujot īpašus nosacījumus, kas palīdzētu valstīm pārvarēt radušās grūtības.
Lai nodrošinātu EK tiesību aktu pārņemšanu, ir sagatavots likumprojekts “Grozījumi Lauksaimniecības likumā”, paredzot, ka tirgus intervenci veic noteiktām lauksaimniecības produktu grupām (labībai, piena produktiem, liellopu un teļa gaļas, cūkgaļas un aitu gaļas);
Aizstāvēts ZM viedoklis “Par pievienotās vērtības nodokļa diferencētu likmju ieviešanu (deviņi procenti) lauksaimniecības produkcijai un pārtikas precēm”.
Panākts pozitīvs risinājums jautājumā “Par tiesībām saņemt akcīzes nodokļa atmaksu par izlietoto dīzeļdegvielu” zivsaimniecībai, sēņkopībai, putnkopībai.
Kreditēšanas programma
ZM ir izstrādājusi trīs jaunas programmas, kuras dod pamatu apgalvot, ka ir uzsākta jauna atbalsta mehānisma realizācija.
2002. gadā Ministru kabinets ir apstiprinājis izstrādātās Lauksaimniecības ilgtermiņa investīciju kreditēšanas programmu (LIIKP) un Lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādes kreditēšanas programmu (LIZIKP), kas ieguvusi necerēti lielu lauku uzņēmēju piekrišanu.
2002.gada 17.septembrī Ministru kabinetā apstiprināta Nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības attīstības programma, piešķirot septiņus miljonus programmas realizācijai.
Valsts atbalsta īstenošana
Ar katru gadu pieaudzis kopējais subsīdiju apjoms: 2000.gadā – 19,927; 2001.gadā – 20,88; 2002.gadā – 24,141 miljons latu. Ieviesti hektārmaksājumi un maksājumi par govi.
2001.gadā uzsākts atbalsts bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas ražotājiem. Šogad lauksaimnieki saņems kompensāciju par sausuma radītajiem zaudējumiem lopkopībā: pēc Zemkopības ministrijas aprēķiniem un ierosinājuma – par katru dzīvnieku reģistrā reģistrētu slaucamu govi un zīdītājgovi – 23 lati; par dzīvnieku reģistrā reģistrētu aitu vai kazu – 3,45 lati. Kopumā sausuma radīto zaudējumu kompensācijai lopkopībā tika piešķirti 5,92 miljoni latu, kuri drīz nonāks pie adresātiem.
Sniegts atbalsts arī piena produktu ilgstošai uzglabāšanai, paredzot šo produktu ilgstošas uzglabāšanas izdevumu daļēju izlīdzināšanu un piena ražotājiem nodrošinot samaksu par pārstrādes uzņēmumam nodoto produkciju.
Ir atbalsts lauksaimniecības tehnikai, kuras vērtība nepārsniedz 500 eiro jeb 300 latus (uz SAPARD līdzekļiem var pieteikties tikai tie, kas tērē vairāk par 500 eiro). Pēc šī ierosinājuma tika papildināts subsīdiju nolikums nr.7 “Lauksaimnieciskās ražošanas tehniskā modernizācija”, ieviešot tajā normu par 25 līdz 35 procentu atbalstu ES dalībvalstīs un kandidātvalstīs ražotai tehnikai, kuras vērtība ir mazāka par 5000 eiro jeb 3000 latiem.
Iekšējā tirgus sakārtošana
Kopš 2002.gada 1.janvāra Zemkopības ministrijas pārraudzībā izveidots Pārtikas un veterinārais dienests (PVD). Tajā apvienotas četras līdz tam darbojošās institūcijas, izveidojot vienotu ķēdi. PVD jau pierādījis spēju strādāt un risināt problēmas operatīvāk un efektīvāk.
PVD uzsācis aktīvu cīņu pret gaļas kontrabandu. Saskaņā ar dienestā izstrādātajiem iespējamiem kontrabandas modeļiem atklātas kontrabandā iesaistītās firmas un gaļas kontrabandas kravas.
2002.gada 25.jūnijā pēc ministra rīkojuma izveidota darba grupa iekšējā tirgus sakārtošanai. Šī darba grupa apzina un laikus konstatē iekšējā tirgus problēmas, izvērtē situāciju, kā arī ierosina grozījumus likumdošanā un sniedz priekšlikumus iekšējā tirgus sakārtošanai.
Demokrātijas nodrošinājums
Izveidota Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP), kuras sastāvā ir vairāk nekā 35 dalīborganizācijas. LOSP iepazīstina ar visiem Zemkopības ministrijas speciālistu gatavotajiem normatīvajiem dokumentiem, uzklausa ražotāju asociāciju ierosinājumus, iebildumus, papildinājumus.
Jau trešo gadu Zemkopības ministrija organizē konferences, kurās par lauksaimniecības un lauku attīstību un ar to saistītajām problēmām diskutē ražotāji, pārstrādātāji, reģionu lauksaimniecības speciālisti un ministrijas ierēdņi. Šajos pasākumos sniedz arī būtiskāko Zemkopības ministrijas rīcībā esošo informāciju. Šogad norisinājās četras reģionālās konferences (Cēsu rajona Priekuļos, Bauskas rajona Īslīcē, Rēzeknē un Liepājā), kā arī to darbu apkopojošā noslēguma konference Latvijas Lauksaimniecības universitātē Jelgavā. Atis Slakteris cer, ka šīs konferences, kas viņa darbības laikā kļuvušas par tradīciju, notiks arī turpmāk.
