Gripa ir vīrusu infekcija, kura izplatās gaisa pilienu ceļā.
Gripa ir vīrusu infekcija, kura izplatās gaisa pilienu ceļā.
Gripai un citām akūtas elpošanas ceļu vīrusu infekcijām ir līdzīgi simptomi, – augsta ķermeņa temperatūra (390 – 400 C), galvassāpes, sāpes acu ābolos, vispārējs vājums, sāpes muskuļos, aizlikts deguns, serozi izdalījumi no deguna, sāpes kaklā, sauss klepus, taču galvenā atšķirība ir tā, ka, izveseļojoties pēc vīrusu infekcijas, slimības simptomi pāriet bez sekām, bet pēc gripas 0,2 līdz 25 procentos gadījumu veidojas smagas komplikācijas. Periodiski atkārtojoties gripa un akūtas elpceļu vīrusu infekcijas pakāpeniski novājina sirds un asinsvadu, elpošanas un imūnsistēmu, samazinot par dažiem gadiem cilvēka mūža garumu.
Gripa visbīstamākā ir veciem cilvēkiem, maziem bērniem, kā arī cilvēkiem, kuri sirgst ar hroniskām sirds vai plaušu kaitēm, cukura diabētu, nieru nepietiekamību, iedzimtu vai iegūtu imūndeficītu. Šiem cilvēkiem pēc gripas pārslimošanas bieži veidojas sarežģījumi. Jāatzīmē, ka apmēram puse cilvēku, kuru nāves cēlonis saistīts ar gripu, bijuši sirds un 25 procenti – plaušu slimnieki. Aptuveni procents ar gripu saslimušo bērnu nonāk slimnīcā, bet risks iegūt apakšējo elpceļu infekciju (pneimoniju vai bronhiolītu) ir 0,2 līdz 25 procenti slimnieku.
Gripas vīruss ir ļoti mainīgs, tāpēc cilvēku esošā imunitāte pēc gripas pārslimošanas neaizsargā. Ik pēc trīs līdz četriem gadiem reģistrē gripas saslimstības palielināšanos un pat epidēmijas.
Epidēmiju, kuru izraisa stipri izmainījies gripas vīruss, izplatoties daudzās valstīs, sauc par pandēmiju. Speciālisti uzskata, ka nākamā pandēmija ir neizbēgama, taču neviens nezina, kad tā notiks. Pandēmijas notiek ik pēc 30 līdz 40 gadiem. Patlaban izplatītais
A gripas vīruss cirkulē jau vairāk nekā 30 gadus. Tāpēc pandēmijas var sākties praktiski jebkurā brīdī. Pandēmijas ietekme uz cilvēku veselību var būt ļoti liela – vairāki simti miljonu cilvēku saslims ar gripu, 50 procentiem no tiem būs nepieciešama ambulatorā ārstēšana, procents saslimušo tiks hospitalizēts, bet 0,3 procenti – nomirs.
Vienīgais efektīvais aizsardzības pasākums pret gripu ir vakcinācija. Tā novērš inficēšanās risku 70 līdz 90 procentos gadījumu. Tomēr pastāv kļūdains uzskats, ka pati vakcīna var izraisīt saslimšanu ar gripu. Kāpēc daži cilvēki saista saslimšanu ar vakcināciju? Tas parasti notiek gadījumos, kad vakcinācija sakrīt ar inficēšanos ar gripu vai citu slimību.
Ir pierādīts, ka vakcīna aizsargā no saslimšanas ar gripu apmēram vienu gadu. Katru gadu notiek gripas vīrusa antigēna pārmaiņas, tāpēc katrai jaunai gripas sezonai vakcīnas rada no jauna, ievērojot Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijas. Vakcinēties pret gripu nepieciešams katru gadu. Vislabāk vakcinēties pirms gripas sezonas – oktobrī, novembrī. Vakcinēties var arī epidēmijas laikā, taču, ja vakcinācija veikta, kad cilvēks jau ir inficējies, vakcīna var būt neefektīva.
Konkrētie ieteikumi vakcīnas izmantošanai var atšķirties, bet kopumā tie ietver gados vecāku cilvēku un bērnu, sākot no sešu mēnešu vecuma, ikgadējo vakcināciju, ja ir palielināts smagas saslimšanas risks hronisku slimību dēļ. Vakcinācija pret gripu rekomendēta:
– personām, kurām ir palielināts risks iegūt ar gripu saistītas komplikācijas;
– personām, kuras atrodas tiešā kontaktā ar augsta riska grupas pacientiem, īpaši zīdaiņiem;
– personām, kuras ceļo uz ārvalstīm;
– visiem iedzīvotājiem, kas vēlas vakcinēties.
Vislielākie ekonomiskie zaudējumi saistīti ar gripas un citām akūtas elpošanas ceļu vīrusu infekcijas slimībām. Šos zaudējumus var salīdzināt tikai ar sirds un asinsvadu un onkoloģisko slimību radītajiem zaudējumiem. Laikā no decembra līdz martam var tikt ierobežota sabiedriskā dzīve 30 līdz 50 procentiem bērnu un pieaugušo.
Gripas problēmas galvenais aspekts ir darba kavējumi: slimniekam jāpaliek gultā vidēji piecas līdz desmit dienas, bet komplikāciju gadījumā pat līdz vienam mēnesim. Darbinieku veselības problēmas var negatīvi ietekmēt uzņēmuma, iestādes, kurā viņi strādā, darbu.
Attīstītajās valstīs pret gripu katru gadu vakcinējas miljoniem cilvēku, jo cilvēki ir secinājuši, ka labāk un lētāk ir saņemt aizsargpoti, nekā saslimt un ārstēties.
