Gaujienas tautas namam nedēļas nogalē atzīmēja 50.jubileju. Tā vadītāja Laima Poševa ir izveidojusi izstādi, kur fotomateriālos atspoguļojusi tautas nama vadītāju paveikto.
Gaujienas tautas namam nedēļas nogalē atzīmēja 50.jubileju. Tā vadītāja Laima Poševa ir izveidojusi izstādi, kur fotomateriālos atspoguļojusi tautas nama vadītāju paveikto.
Tur atrodama arī L. Poševas veidotā gadagrāmata, kur apkopoti vēsturiskie fakti par kultūras iestādi. Skatāmi divi gaujieniešu tautas tērpi. Vienu no tiem darinājusi Ingūna Dzenīte kā diplomdarbu Smiltenes tehnikumā 1992.gadā.
Jubilejas pasākumā sumināja esošos un kādreizējos Gaujienas tautas nama darbiniekus, kā arī sponsorus, kas palīdzēja organizēt svētkus. Bija arī uguņošana.
“50 gadu laikā šai ēkai bijusi interesanta vēsture. Gaujienas tautas nama pirmā vadītāja bija Ināra Dārziņa (Jaunzema). Tolaik Gaujiena bija Apes rajonā. Kad tautas namu vadīja Aleksandrs Čolders, bija Smiltenes rajons. Kad to darīja Velta Biseniece, Gaujienas pagasts bija Valkas rajonā. No 20.gadsimta 70.gadiem esam Alūksnes rajonā,” stāsta L.Poševa.
Dejo, dzied, spēlē teātri
Pašlaik Gaujienas tautas namā darbojas četras sporta deju grupas, piecas diskodeju grupas, bērnu vokālais ansamblis un dramatiskais pulciņš, sieviešu vokālais ansamblis, koris “Gaujiena” un notika aerobikas nodarbības. Nākamgad gaujienieši varēs mācīties līnijdejas. Būs arī vecākās paaudzes deju kopa.
“Pirmo gadu sporta deju kolektīvā dejo arī Gaujienas speciālās internātskolas bērni. Ir doma ēkas trešajā stāvā veikt remontu un ierīkot trenažieru zāli, bet pašlaik tam nav līdzekļu. Jāatzīst, ka pieaugušajiem uz mēģinājumiem atnākt ir grūti, jo ir darbs un mācības, tādēļ tautas namā pārsvarā darbojas bērnu kolektīvi. Domāju, ka pašdarbībā cilvēki ir jāiesaista no bērnības, jo tad ir lielāka iespēja, ka viņiem būs vēlme arī vēlāk dziedāt, dejot vai piedalīties citās aktivitātēs,” spriež L.Poševa.
Bez sponsoriem nevar
Nākamgad būs desmit gadu, kopš Laima Poševa ir Gaujienas tautas nama vadītāja. Kad viņa sāka strādāt, vienīgais pašdarbības kolektīvs bija koris. Ar Airas Vinogradovas un Inetas Riepnieces atbalstu tas ir saglabāts. Liels ieguvums ir pašdarbnieku piedalīšanās dziesmu un deju svētkos.
“Par jauku tradīciju ir kļuvis Gaujienas deju festivāls kopā ar dziedātāju Lauri Reiniku. Vienmēr ir bijis tā, ka konkursos un pasākumos labāk novērtē pilsētas, nevis pagastu kolektīvus. Mēs cenšamies pierādīt, ka tas nav pamatoti. Ir prieks, ka pamazām festivāla dalībnieku skaits palielinās,” norāda L. Poševa.
Viņa atzīst, ka pašdarbība nav iespējama bez sponsoru palīdzības. Šo gadu laikā ir palīdzējuši 14 labvēļi.
“Pagastā ir vairāki veikali, bet cik ilgi no viņiem lūgsi atbalstu katram pasākumam? Meklēju sponsorus arī citos rajonos un Alūksnē. Bieži tālākie ir atsaucīgāki nekā vietējie. Šogad Gaujienas pagasta padome kultūras dzīvei ir piešķīrusi 7000 latu. Ar šiem līdzekļiem nepietiek,” klāsta tautas nama vadītāja. Viņa uzsver, ka tautas namā būtu nepieciešams rekonstruēt apkures un elektrosistēmu.
Vajadzētu karatē kursus
L. Poševa domā, ka kultūras darbiniekam ir grūts un nepateicīgs darbs.
“Katrā pasākumā lielākā daļa apmeklētāju būs apmierināti, bet vienmēr būs kāds, kam kaut kas nebūs pa prātam. Manuprāt, kultūras darbinieka paveikto neprot novērtēt. Arī, veidojot jauno valdību, neviena no partijām negrib uzņemties kultūras ministra amatu, jo apzinās, ka tas būs grūti. Nākamgad Latvijā paredzēts Eirovīzijas dziesmu festivāls, dziesmu un deju svētki. Tos sarīkot būs grūti, bet kultūra vienmēr ir “ņēmusi” līdzekļus un devusi pretī veikumu,” stāsta L. Poševa.
Viņa akcentē, ka pasākumā tautas nama vadītājam ir jāpilda daudz funkciju: jābūt kasierim, zemessargam un vakara vadītājam, tāpēc nav iespējams visur paspēt un visu redzēt.
L.Poševa smej, ka kultūras darbiniekiem vajadzētu organizēt karatē kursus, jo tad nebūtu problēmu ar kārtības nodrošināšanu sarīkojumos.
“Man patīk ķīniešu gudrības skolotāja Laotses teiktais, ka “labākais vadītājs ir tas, kas palīdz cilvēkiem tā, ka tiem visbeidzot viņš nav vajadzīgs. Nākamais ir tas, ko tie mīl un apbrīno. Pēc tam tas, ko baidās. Sliktākais ir tas, kas ļaujas no ļaudīm tikt raustīts šurp turp. Kur nav uzticības, cilvēki rīkojas krāpnieciskos nolūkos. Vislabākais vadītājs nesaka daudz, bet pateiktais ir no svara. Kad viņš savu darbu ir beidzis, ļaudis saka: “Tas notika pats no sevis.””
Domāju, ka tā var raksturot tautas nama vadītāja darbu,” saka L.Poševa.
n Gaujienas tautas nams kopš 1952.gada atrodas vienā no lielākajām Barona fon Vulfa muižas ansambļa ēkām. Tā celta 1830.gadā kā muižas ļaužu dzīvojamā māja. Vēlāk tautā saukta par “špricmāju”, jo ēkas dienvidu galu piemēroja Barona fon Vulfa 1886.gada nodibinātās brīvprātīgās ugunsdzēsēju biedrības vajadzībām ar uzbrauktuvi otrajā stāvā.
