Vārds “epidēmija” visbiežāk asociējas ar viduslaikiem un “melno nāvi”- mēri, kas sev līdz aiznesa vairāk kā 10 miljonus cilvēku dzīvību.
Vārds “epidēmija” visbiežāk asociējas ar viduslaikiem un “melno nāvi”- mēri, kas sev līdz aiznesa vairāk kā 10 miljonus cilvēku dzīvību.
Šobrīd strauji izplatās 2. tipa cukura diabēts. Pasaulē pašlaik ar diabētu slimo 175 miljoni iedzīvotāju, 2010. gadā pie šādiem slimības attīstības tempiem jau būs 250 miljoni diabēta pacientu, bet 2025. gadā prognozē slimnieku skaita palielināšanos līdz pat 300 miljoniem.
Organisms nespēj izstrādāti insulīnu
Cukura diabēts ir hronisku vielmaiņas slimību kopa, ko raksturo virs normas paaugstināts glikozes līmenis asinīs. Izplatītākie ir 1. un 2. tipa cukura diabēts. 1.tipa diabēta gadījumā cilvēka organismā veidojas antivielas, kas sagrauj insulīnu ražojošās šūnas aizkuņģa dziedzerī. Organisms pats vairs nespēj izstrādāt insulīnu pietiekamā daudzumā, un attīstās cukura diabēts.
Saslimstot ar cukura diabētu,vienīgais šobrīd zināmais ārstēšanas veids ir insulīna terapija. 1. tipa cukura diabēta slimnieki ir tikai apmēram 10 procenti pacientu skaita, tādēļ turpmāk rakstā runāsim par 2. tipa cukura diabētu. Tas ir visizplatītākais cukura diabēta tips un ar to slimo 80 līdz 90 procenti no pacientiem. Šim tipam ir raksturīga samazināta šūnu jutība pret insulīnu – insulīna rezistence.
Lai gan iespējami arī citi cēloņi, parasti insulīna rezistence saistīta ar mazkustīgu dzīvesveidu un lieko svaru, pastāvīgām stresa situācijām. Būtiska ir iedzimtība.
Nopietns brīdinājums ikvienam ir fakts, ka šī slimība kļūst “jaunāka” un tradicionālais pieņēmums par 2. tipa cukura diabētu kā pusmūža slimību vairs nav spēkā, jo paaugstinātu cukura līmeni asinīs diagnosticē arī pusaudžiem un jauniem cilvēkiem. Uztraukums ir pamatots, jo, laikus nediagnosticēts, slikti kompensēts cukura diabēts veicina sirds un asinsvadu slimību rašanos. Notiek izmaiņas nierēs un nervu sistēmā. Cukura diabēts dubulto insulta un infarkta iespējamību, ir viens no galvenajiem akluma un kāju amputāciju cēloņiem. Ja cilvēkam ir diabēts, augsts asinsspiediens un holesterīna līmenis, septiņkārt palielinās infarkta risks.
Klasiskie cukura diabēta simptomi ir pastāvīgas slāpes, bieža urinēšana, izteikts nespēks, apetītes trūkums, redzes pasliktināšanās, svara zudums, nieze, lēna brūču un iekaisuma dzīšana, nejūtīguma vai durstīšanas sajūta rokās un pēdās, slikta dūša, strutainas ādas saslimšanas. Saslimšanas sākumposmā visbiežāk specifisku simptomu nav.
Nepieciešams laikus diagnosticēt
Savlaicīga slimības diagnosticēšana, uztura un kustību režīma korekcija, atbilstoši medikamenti un ārsta kontrole ļauj normalizēt cukura līmeni asinīs, attālināt vēlīnās komplikācijas. Pēdējos gados pasaulē un nu arī Latvijā ir iespējams lietot medikamentu grupu – glitazonus, kuri samazina insulīnrezistenci. Pareizi lietoti, tie palīdzēs ilgāk saglabāt labu cukura diabēta kompensāciju, attālināt sirds un asinsvadu slimības un insulīnterapijas uzsākšanu.
Reāli slimo vairāk
Latvijā pēc Cukura diabēta slimnieku reģistra datiem ir 29 709 cukura diabēta pacientu (dati līdz 2001.gada 31.decembrim), no kuriem 26 575 pacientiem ir 2. tipa cukura diabēts. Diabēta epidēmijas kopējā izplatībā šis skaitlis ir zems -1,2 procenti, tas ir, viens līdz divi diagnosticēti slimnieki no 1000 iedzīvotājiem. Turpretim Lietuvā reģistrētā saslimstība ir 3,2, Igaunijā – 4,5, centrālajās Eiropas valstīs – 4,9 procenti. Diemžēl bieži vien ārsti sastop slimniekus ar jau ielaistām diabēta komplikācijām, kuru ārstēšana ir daudz sarežģītāka un dārgāka.
Par to, ka situācija ir nopietna, liecina arī Latvijas Kardioloģijas institūta 2000. gadā veiktā Rīgas iedzīvotāju apsekošana, kurā 14,5 procenti em pieaugušo iedzīvotāju konstatēja paaugstinātu glikozes līmeni asinīs. Jāsecina, ka Latvijā cukura diabēta pacientu reģistrā ir fiksēta tikai trešā daļa no cukura diabēta slimniekiem, kuriem būtu jānosaka diagnoze un jāuzsāk aktīva ārstēšana.
Statistika apliecina slimības pieaugumu
Kaut arī reāli ar cukura diabēta slimo pacientu skaits ir daudz lielāks, nekā reģistrēts, arī oficiālie dati uzskatāmi parāda šīs slimības strauju attīstību. Cukura diabēta slimnieku reģistrā 1997. gadā ir reģistrēti 9101 pacienti, 1998. gadā – 17 779, 1999. gadā – 21 415, 2000. gadā – 25 549, bet 2001. gadā – 29 709 pacienti. Arī Valsts obligātās veselības apdrošināšanas dati arī liecina par saslimstības pieaugumu – no 1998. līdz 2000. gadam 2. tipa diabēta ārstēšanas izdevumi ir pieauguši vairāk nekā divas reizes, sasniedzot vairāk nekā vienu miljonu latu gadā.
Diabēta pacienta aprūpei nepieciešamo līdzekļu apjoms ir par 30 procentiem lielāks nekā pacientiem bez diabēta.
Profilakse balstās uz “trīs vaļiem”
Lai ierobežotu cukura diabēta epidēmijas gājienu Latvijā, ir svarīgi ieguldīt naudu diabēta profilakses programmās jau tagad, ņemot piemēru no ASV, Lielbritānijas, Vācijas un citām valstīm, kur tiek piešķirti līdzekļi cukura diabēta profilaksei un sabiedrības izglītošanai, lai vēlāk nebūtu jātērē daudz ievērojamākas summas cukura diabēta smago seku novēršanai.
Pasaulē pētījumos ir pierādīts – ja cilvēks zina, ka viņam ir kaut viens cukura diabēta riska faktors – palielināts ķermeņa svars, paaugstināts asinsspiediens, smēķēšana, kāds no piederīgajiem slimo ar cukura diabētu – un viņš to apzinoties, maina dzīvesveidu, ir liela iespēja ar cukura diabētu nesaslimt.
Trīs vaļi, uz kuriem balstās diabēta profilakse, ir pareizs uzturs, aktīvs dzīvesveids, garīgs līdzsvars. Uzturam ir jābūt sabalansētam, jācenšas ierobežot ātri asimilējamie ogļhidrāti vai vienkārši izsakoties cukuru, kas strauji uzsūcas asinīs, un nepiesātinātos taukus.
Pērkot pārtiku, vajadzētu iepazīties, kas ir rakstīts uz iepakojuma, kāda ir kopējā produkta enerģētiskā vērtība, tauku un ogļhidrātu saturs.
Šobrīd piedāvājuma klāstā ir beztauku produkti. Tikai tajos arī var būt ļoti daudz ogļhidrātu. Mums ir iespēja izvēlēties, ko ēst, galvenais ir zināt, kas ir veselīgāk. Speciālisti atzīmē, ka badošanās ir kaitīga veselībai.
Kaut arī cukura diabētu vēl pilnībā nevar izārstēt, aizvien jauni medikamenti un ārstēšanas iespējas, diēta, fiziskās aktivitātes, laba medicīniskā aprūpe un pozitīva domāšana palīdz uzlabot cukura diabēta pacienta dzīves kvalitāti.
Latvijā darbojas diabēta pacientu biedrības, apmācības kabineti, ir endokrinologu kabineti. Pacientam ir vairāk jābūt informētiem par savu slimību. Diabēts nav katastrofa, ar to ir iespējams veiksmīgi sadzīvot. Piemēram, 2001. gada olimpiādē uzvarēja ASV peldētājs Gerijs Hols, 1. tipa cukura diabēta pacients, 1999. gadā skaistuma konkursā “Mis America” uzvarēja Nikola Džonsone, kurai arī ir cukura diabēts. Šo pozitīvo piemēru virkni var papildināt vēl daudzi pasaulē zināmi cilvēkui, kuri slimo ar cukura diabētu.
Tabula
Produkti, ko būtu ieteicams izvēlēties ēdienkartē:
āboli, apelsīni, ananāsi,
kāposti, salāti, bietes, burkāni,
liesa gaļa, zivis,
sausais vīns,
auzu biezputra,
vārīti rīsi ar dārzeņiem,
attaukoti piena produkti.
Produkti, no kuru lietošanas būtu vēlams atteikties:
alus, stiprais alkohols, kokteiļi,
mērces, margarīns,
cepti ēdieni,
bistro tipa ēdieni,
desu izstrādājumi,
trekni piena produkti.
Kam ir paaugstināts risks saslimt ar cukura diabētu?
Atbildes uz šiem testa jautājumiem palīdzēs saskatīt iespējamo cukura diabēta risku. Jo vairāk atbilžu “jā”, jo lielāks ir cukura diabēta risks. Tomēr, pat viena atbilde “jā” nozīmē, ka jums ir cukura diabēta attīstības risks un nepieciešams vismaz reizi gadā noteikt cukura līmeni asinīs, palielināt fizisko aktivitāti un ievērot veselīga uztura principus.
1. Vai kāds no jūsu vecākiem, brāļiem, māsām slimo ar 2. tipa cukura diabētu?
r jā r nē
2. tipa cukura diabēta pacientu bērniem, māsām, brāļiem risks saslimt ir 40%. To, protams, var samazināt, veicot profilaktiskus pasākumus.
2. Vai jums ir paaugstināts holesterīna līmenis asinīs?
r jā rnē r nezinu
Vairāk kā 40% cukura diabēta pacientiem ir izmaiņas asins tauku rādītājos. Tas paaugstina risku saslimt ar sirds asinsvadu slimībām vairāk kā 4 reizes
3. Vai jums ir liekais svars?
r jā r nē
Jo ilgāk jums ir liekais svars un jo vairāk lieko kilogramu, jo lielāks ir cukura diabēta risks.
4. Vai Jums ir paaugstināts asinsspiediens?
r jā rnē r nezinu
Paaugstinātu asinsspiedienu konstatē ~ 60% pirmreizēji diagnosticētiem cukura diabēta pacientiem. Kad Jūs pēdējoreiz mērījāt savu asinsspiedienu?
5. Vai grūtniecības laikā Jums konstatēja paaugstinātu cukura līmeni asinīs un bērna svars pārsniedza četrus kilogramus.
r jā rnē
Sievietēm, kurām grūtniecības laikā konstatēts paaugstināts cukura līmenis asinīs, 2. tipa cukura diabēta attīstības risks turpmākajos gados ir 35 līdz 60 procenti.
6.Jūsu fiziskā aktivitāte ir neliela – pastaigas, darbs dārzā vai riteņbraukšana ilgst mazāk kā 30 minūtes trīs reizes nedēļā
r jā rnē
Cilvēkiem, kuri ir fiziski aktīvi vismaz 3 līdz 5 reizes nedēļā, cukura diabēta attīstības risks samazinās par 42 procentiem!
