4.oktobris – 12.Saeimas vēlēšanas nav vairs aiz kalniem, tādēļ arvien vairāk nodarbina sabiedrības prātus. Pagājušajā nedēļā daudz diskusiju izraisīja LTV1 raidījums „Viens pret vienu”, kurā žurnāliste Inga Spriņģe intervēja 12.Saeimas deputātu kandidātu Arturu Kaimiņu. Daudzi pauž viedokli, ka tā bijusi brutāla intervija, intervējamais – nepieklājīgs, tomēr viss redzētais kopumā raisa daudz pārdomu.
Var viņam piekrist, ka cilvēki beidzot vēlas, lai politiķi valstī pārstātu melot. Par visiem 100 procentiem piekrītu, ka cilvēki mūsu valstī baidās izteikt savu viedokli… Tā ir – par to ikdienā, diemžēl, pārliecinos arvien biežāk, uzrunājot cilvēkus intervijām „Alūksnes Ziņām”. Cilvēki godīgi pasaka, ka baidās – baiļu iemesli katram ir savi: kāds baidās pazaudēt darbu, cits – no paredzamajām valsts institūciju pārbaudēm, vēl cits – no sabiedrības attieksmes un nosodījuma vai priekšnieka, bet viņus visus vieno bailes… Neatkarīgajā Latvijā piedzīvosim jau 12.Saeimas vēlēšanas, bet – sabiedrība baidās. Sabiedrība dzīvo ar ļoti lielu devu neticības par to, ka pozitīvu pārmaiņu nebūs arī pēc 12.Saeimas vēlēšanām. Starp kandidātiem atkal ir jauni politiski spēki – kā cerība, ka pārmaiņām jānāk, ka pārmaiņas vajag. Un atkal būs, pieļauju, diezgan liela sabiedrības daļa, kas savu balsi un līdz ar to arī savu ticību pārmaiņām atdos par jaunajiem politiskajiem spēkiem. Jautājums tikai – vai gadījumā, ja pārvarēs noteikto 5 procentu barjeru, viņiem pietiks prasmes un spēka par pārmaiņām iestāties jau esošajā politiskajā vidē? Runājot ar iedzīvotājiem, daudzi ir atzinuši, ka vīlušies „Vienotībā”, jo izrādījies, ka šī partija no morāles viedokļa nav labāka par citām – tāpat kā pārējie labi atalgotos amatos iecēla „savējos”, pret tautu sāka attiekties arvien augstprātīgāk. Un tā varētu turpināt par katru no partijām. Tikmēr partijas reklamējas, sola to, ko nevar izpildīt. Man gan ļoti gribas ticēt, ka vēlētāji ir kļuvuši izglītotāki un vairs neuzķeras uz skaļiem solījumiem. Patiesībā, vērojot politiskās reklāmas, es vēlētos, lai to nebūtu vai arī lai tajās nesolītu, bet stāstītu tikai par padarīto, jo – tad vismaz skaļi nemelotu.
Šobrīd vēlēšanu dēļ valstī iestājies lielais nogaidīšanas laiks, jo visi gaida, kā pārdalīsies politiskā vara: kāds priecājas, ka tā vairs nebūs viņa politiskā atbildība, kāds paredz, ka turpmāk viss notiks bez viņa, bet viens ir skaidrs – nākamais gads tautai nebūs viegls. Kaut vai ņemot vērā atliktās izmaiņas elektroenerģijas tirgū, bet tā būs vēl 11.Saeimas atbildība. ◆
