Šogad tik ļoti bijām pieraduši pie karstās vasaras, ka pašlaik, vēsajos vakaros, aizvien esam nevērīgi pret savu organismu, uzreiz nepārejam uz siltiem apģērbiem un apaviem.
Šogad tik ļoti bijām pieraduši pie karstās vasaras, ka pašlaik, vēsajos vakaros, aizvien esam nevērīgi pret savu organismu, uzreiz nepārejam uz siltiem apģērbiem un apaviem. Bet organisms ļoti lēnām adaptējas cīņai ar aukstumu, un sekas – akūti balss zudumi.
Raksturīgākais balss zuduma cēlonis ir akūtais laringīts (balsenes gļotādas akūts iekaisums), kas attīstās nelabvēlīgu apkārtējās vides faktoru ietekmē – saaukstēšanās, tvaiku vai gāzes iedarbībā, pārmērīgas balss saišu piepūles, kā arī (pārmērīgi smēķējot) nikotīna kairinājuma dēļ.
Bieži akūts laringīts ir kā sekas un turpinājums deguna vai rīkles gļotādas iekaisumam vai infekcijas slimībām.
Akūta laringīta raksturīgie simptomi ir: balss piesmakums vai pilnīga balss izzušana, dažādas pakāpes elpošanas traucējumi, sausums un nieze kaklā, nedaudz paaugstināta temperatūra.
Slimnieku ar balss traucējumiem obligāti jāapskata LOR ārstam, jo balss izzušanai ir daudz iemeslu. Parastās sasaldēšanās gadījumā ārsts redz balsenes un balss saišu hiperemiju (sārtumu), gļotādas tūsku. Es balss traucējumos lietoju balss saišu kustīguma novērtēšanu ar elektroniskā stroboskopa palīdzību (Rīgā ir tikai trīs šādi troboskopi) gan pirms, gan pēc ārstēšanas.
Akūts balss zudums ar elpošanas apgrūtinājumu novērojams bērniem pie neīstā krupa (zemšaišu laringīta) un īstā krupa (difterijas).
Neīstais krups attīstās balsenes zemsaišu daļā un novērojams bērniem divu līdz piecu gadu vecumā. Tad naktī bērnam parasti ir rejoša klepus lēkmes, svilpjoša elpošana ar izteikti apgrūtinātu ieelpu un izteiktu aizsmakumu.
Īstais krups attīstās, difterijas aplikumiem pakāpeniski sašaurinot balsenes spraugu. Ja laikus neatbrīvo elpošanas ceļus no difterijas aplikumiem, bērns var nosmakt.
Bīstamas ir situācijas, kad karstā pirtī sakarsis cilvēks izdzer ledus aukstu ūdeni vai alu. Pēkšņi pazūd balss, ātri attīstās apgrūtināta elpošana, jo balsenes gļotādu pārņem vispārējā tūska. Ja 10 minūšu laikā netiek veikta traheotomija, cilvēks var aiziet bojā.
Balss piesmakums var pakāpeniski attīstīties arī tad, ja kaklā veidojas labdabīgs vai ļaundabīgs audzējs, tāpēc laikus jāvēršas pie LOR ārsta.
Viens no visnepatīkamākajiem gadījumiem ir balss piesmakums pēc vairogdziedzera operācijām. Tad vai nu ir pārrauts nervs, kurš nodrošina kustības balsenei un balss saitēm, vai nervs pakāpeniski tiek nospiests ar rētaudiem, kuri izveidojas pēc operācijas. Man ir pieredze šādu aizsmakumu ārstēšanā ar adatu terapiju, kuras laikā tiek regulēts balsenes muskuļu tonuss, uzlabota nervu sistēma un atjaunota balss. Balss piesmakuma ārstēšana ir atkarīga no tā cēloņa.
Sasaldēšanās gadījumā ieteicams balss režīms – klusēšana. Nedrīkst runāt arī čukstus, jo tad vēl vairāk tiek sasprindzināti iekaisušie muskuļi. Sasaldēšanās gadījumā iesaku inhalācijas, pretiekaisuma un pretklepus līdzekļus. Lai ieelpotu sasildītu gaisu, jāelpo brīvi caur degunu, tāpēc jāpielieto deguna pilieni vai ziedes. Nedrīkst veikt inhalācijas ar karstiem tvaikiem (ko sevišķi mēdz darīt virs karstiem kartupeļiem) – tas var izsaukt balsenes gļotādas tūsku. Var lietot ultraskaņas inhalatorus, kuri izsmidzina smalkas inhalācijas šķīduma daļiņas.
Nedrīkst lietot karstu pienu vai tēju – tas palielina tūsku, apgrūtina rīšanu un elpošanu. Akūta iekaisuma gadījumā uz kakla nedrīkst likt nekādas kompreses, jo sildīšana vēl vairāk pastiprinās tūsku. Kaklam nepieciešams sauss siltums (vilnas šalle) un fizikālās terapijas procedūras.
Balss piesmakuma gadījumos ļoti iedarbīga metode ir adatu terapija. Sevišķi tā saucamo funkcionālo fonostēniju (pēkšņs balss zudums), kuras attīstās pēc stresa, pārmērīga uzbudinājuma, dusmām, izbīļa vai traģēdijām personiskajā dzīvē un izpaužas ar pilnīgu balss zaudējumu.
Osvalds Plēpis, Dr. med. habil., profesors, surdoloģiskās un vestibulārās rehabilitācijas centra “Surdovest” vadītājs (“Mans Īpašums”)
