Uzskatu, ka 10 ballu sistēma zināšanu vērtējumam pamatskolās ir ieviesta nepamatoti.
Uzskatu, ka 10 ballu sistēma zināšanu vērtējumam pamatskolās ir ieviesta nepamatoti. To var lietot vidējās un augstākajās mācību iestādēs, jo deviņu un 10 ballu vērtējums paredz arī papildu patstāvīgu darbu. Pamatizglītībā galvenais ir apgūt programmā paredzēto.
Esmu pārliecināts, ka nav pareizi nevērtēt pirmo trīs klašu skolēnu zināšanas. Tas nozīmē, ka viņiem nav stimula mācīties. Neticu, ka šīs sistēmas radītāji pirmajās klasēs ir mācījušies nevis cerot saņemt labu atzīmi, bet ar apziņu, ka viņiem zināšanas dzīvē noderēs.
Desmit ballu sistēmā nevar vērtēt bērnu zināšanas katru mācību stundu, bet ieskaites vai pārbaudes darbos gan. Tomēr mācību vielas apguvi ir jāvērtē arī biežāk. Domāju, ka pamatskolas klašu skolēniem ir jāatgriežas pie piecām ballēm, jo arī vecāki vēlas zināt bērnu zināšanu vērtējumu gandrīz katru dienu. Pašreizējo sistēmu var salīdzināt ar treniņu skriešanā, kad to dara bez hronometra, bet sacensībās skriešanas laiku fiksē ar hronometru. Vai tas ir loģiski?
Izglītības un zinātnes ministrijas instrukcija iesaka pedagogiem šo vērtēšanas sistēmu. Ja tie grib apliecināt, ka interesējas par jaunākajām metodēm un savu kvalifikāciju, tad ir jāpieņem šie ieteikumi, jo pretējā gadījumā pedagogus uzskatīs par atpalikušiem. Skolu vadītāji jūtas kā starp dzirnakmeņiem – bērnu vecāki vēlas vienu, bet ministrijas ierēdņi citu. Katrai izglītības iestādei ir tiesības lemt par zināšanu vērtēšanas sistēmu, bet skolotājiem ir bailes izrādīties nekompetentiem. Tomēr arī starp viņiem ir neapmierinātie, jo vērtējums “ieskaitīts” vai “neieskaitīts” neko daudz neizsaka. Izglītības ministrijas speciālisti apgalvo, ka nav nozīmes viena dzejoļa apguvi vērtēt ballēs. Piekrītu, ka vidusskolā bez tā var iztikt. Turpretim pamatskolas klasēs ir būtiski, vai skolēns dzejoli runā ar izteiksmi, tekoši un cik kļūdu viņam ir. Tā apgūst iemaņas.
Apes vidusskola ir provinces izglītības iestāde, un tās audzēkņiem ir liegtas daudzas iespējas, kādas ir rīdziniekiem. Toties tajā labāk var disciplinēt bērnus darbam un veidot mācībām labvēlīgu vidi. Regulāram sekmju vērtējumam šeit varētu būt liela nozīme. Lēmums pārcelt nesekmīgus audzēkņus uz nākamo klasi rada pretēju efektu. Negatīvu iespaidu uz stimulu mācīties var atstāt arī tas, ka pirmajās trīs klasēs vērtējums vispār netiek izteikts ballēs. Viens bērns nemācās, otrs mācās. Bet nākamajā gadā abi atkal ir klasesbiedri. Tad arī otrs sāk domāt, vai ir vērts pūlēties. Turklāt, ja kāds vairākus gadus ir nesekmīgs vienā mācību priekšmetā, tad gandrīz nav cerību apgūt nokavēto. Skolēns vielu nesapratīs, kļūst garlaicīgi, un viņš, lai sevi kaut kā izklaidētu, traucē citiem mācīties.
Apes domes bāriņtiesas priekšsēdētāju Jāni Miezīti uzklausījusi Mārīte Dzene
