Arodapmācības un rehabilitācijas centrā “Alsviķi” vismaz 80 jauniešiem invalīdiem atteikta iespēja apgūt profesiju mācību iestādē.
Arodapmācības un rehabilitācijas centrā “Alsviķi” vismaz 80 jauniešiem invalīdiem atteikta iespēja apgūt profesiju mācību iestādē. Viņi ir ieguvuši pamata vai vidējo izglītību, bet nav darba stāža, tāpēc saskaņā ar Labklājības ministrijas noteikumiem tos nevar uzņemt.
“Šogad būtu tik daudz potenciālo audzēkņu, ka vajadzētu rīkot konkursu. Tagad šuvēju grupa palika nenokomplektēta, lai gan pēc šīs profesijas strādniekiem ir pieprasījums. No jauna mācības sāka tikai tie, kas pārkvalificējas, kā arī arodapmācību turpina audzēkņi, kas to sāka pirms jauno noteikumu pieņemšanas,” secina arodapmācības un rehabilitācijas centra “Alsviķi” direktore Anita Palma. Lai gan “Alsviķos” joprojām ir jāveic ne tikai arodapmācība, bet arī medicīniskā rehabilitācija, mācību iestādē uzņem tikai invalīdus ar darba stāžu un ārsta ieteikumu apgūt citu profesiju.
Vajadzīga atpūta stundu laikā
Kurpnieku darbnīcā ir novietota kušete, kur audzēkņi var atpūtināt muguru vai sāpošās kājas. “Programmas apguvē nav nekādu atlaižu. Tas nav pareizi, jo rehabilitācijas centrā ir vajadzīgs garāks mācību laiks. Ārzemēs invalīdiem ir saīsināta darbdiena, un uzņēmēji saņem nodokļu atlaides, ja dod viņiem darbu,” skaidro A.Palma. Viņa atzīst, ka Latvijā par to nav domāts.
“Invalīdam kopš bērnības ir tādas pašas problēmas kā tiem, kas invaliditāti ieguvuši. Tomēr Labklājības ministrijas ierēdņi uzskata, ka ar izglītību ir jānodarbojas Izglītības un zinātnes ministrijai. Domāju, ka nav izprasta specifika, kāda ir nepieciešama invalīdu apmācībā, tāpēc jauniešiem iespēja mācīties ir liegta,” atzīst A.Palma.
Izveido vājdzirdīgo apmācības grupu
Kad vājdzirdīgos neuzņēma neviena cita arodskola, jo tajās nav surdotulku, izdevās panākt, ka viņiem izveidoja automehāniķa palīgu apmācības grupu Apes arodvidusskolā. Uz turieni brauc surdotulks, un grupas audzēkņi izmanto centra “Alsviķi” viesnīcu. Kompromisu atrast izdevās ar Izglītības un zinātnes un Zemkopības ministrijas atbalstu.
Invalīdiem ar kustību traucējumiem nav pieejamas arodskolas, turklāt viņi ir mācījušies speciālajās internātskolās vai mājās, tāpēc arī psiholoģiski ir grūti iejusties veselo vienaudžu kolektīvā.
Sagatavo patstāvīgam darbam
A.Palma neprognozē, vai arī turpmāk būs grūtības komplektēt apmācības grupas tikai no invalīdiem ar darba stāžu. “Tie ir cilvēki gados. Viņiem ir ģimenes. Turklāt pārkvalificēties ir iespējams kursos tuvāk dzīvesvietai, tāpēc nav jāizvēlas “Alsviķi”,” saka direktore. Rehabilitācijas centrā ir priekšrocība – var veidot grupu no 10 audzēkņiem, bet arodskolā un kursos tās ir trīs reizes lielākas. “Katram invalīdam ir citādākas veselības problēmas, tāpēc vajadzīga individuāla pieeja. Ir skaidrs, ka lielā grupā tas nav iespējams,” uzsver A.Palma.
“Alsviķos” apgūst šuvēja, kurpnieka, mājsaimnieces, galdnieka un datoru operatora specialitāti. Mācās arī mazā biznesa kursu – uzņēmējdarbību un likumdošanu, lai dotu iespēju atvērt savu nelielu uzņēmumu – apavu vai šuvēju darbnīcu. Tas var būt arī individuālais darbs mājās, jo ne visi var strādāt uzņēmumā, kur ir liela slodze.
