Lai arī vairums Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka viņu labklājība un valsts ekonomiskā attīstība tuvākajā nākotnē droši vien nemainīsies, vēlētāju pienākumu šodien – 8. Saeimas vēlēšanās – daudzi ir apņēmušies izpildīt.
Lai arī vairums Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka viņu labklājība un valsts ekonomiskā attīstība tuvākajā nākotnē droši vien nemainīsies, vēlētāju pienākumu šodien – 8. Saeimas vēlēšanās – daudzi ir apņēmušies izpildīt. Ne velti mēdz teikt: kādu valdību paši ievēlēsim, tāda tā arī būs. Iespējams, ka pēc tam būs vieglāk dzīvot ar pārliecību, ka ar savu lēmumu esi vismaz centies ietekmēt valsts un tautas tālāko likteni.
Diemžēl pirms mēneša “Latvijas faktu” veiktā iedzīvotāju aptauja liecina, ka viņi joprojām visvairāk uzticas televīzijai, radio un baznīcai. Izrādās, ka valdības reitings ir desmit reižu zemāks nekā iedzīvotāju uzticība medijiem un baznīcai. Stipri līdzīgi šie rezultāti bija arī iepriekšējā gadā veiktajā pētījumā. Pavisam drīz, kad būs apkopoti vēlēšanu rezultāti, varēsim izvērtēt, kāda bijusi vēlētāju uzticība partijām, cik tajā ir rūgtuma un vilšanās.
Savu prestižu līdz nepopulārākās statusam iedzīvotāju vidū atkal izdevies pazemināt arī Privatizācijas aģentūrai, muitai un tiesai. No ministrijām iedzīvotājus visvairāk nav apmierinājis Labklājības ministrijas darbs, bet visaugstāk novērtēts Kultūras ministrijas veikums. Nevar gan neatzīmēt Labklājības ministrijas ierosināto variantu: minimālo algu no nākamā gada noteikt 50 procentus no tautsaimniecībā nodarbināto mēneša vidējās darba algas. Tai vidēji vajadzētu būt 80 latiem, un algu paredzēts katru gadu palielināt.
Nenoliedzami, ka arī ātrāka vai vēlāka Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā diez vai sekmēs tās strauju attīstību. Skaidrs, ka arī Eiropas Savienības naudas tērēšana te īpaši nelīdzēs, un arī to acīmredzot varēs izlietot tikai pēc ES stingri diktētiem noteikumiem. Noteicošais nebūs tas, vai mēs to mācēsim vai nemācēsim tērēt. Eksperti atzīst, ka Latvija Eiropas Savienības vidējo līmeni varēs sasniegt apmēram 20 līdz 25 gadu laikā, lai arī viņi par pozitīvu faktu nosauc to, ka ik gadu tas vidēji palielinās par diviem procentiem. Latvijā joprojām iedzīvotāju pirktspēja salīdzinājumā ar citām Eiropas kandidātvalstīm ir viszemākā – tikai 33 procenti no ES vidējā līmeņa.
Šobrīd ir grūti prognozēt arī to, vai Latvijai jelkad izdosies sasniegt Eiropas dzīves līmeni un kad tas varētu notikt. Protams, ka nabadzīgākie cilvēki mūsu valstī nespēj samierināties ar minimāliem dzīves apstākļiem – zemām darba algām, ar bērnu pabalstiem grašu vērtībā un smieklīgu pensiju indeksāciju. Tomēr klusībā nevienam nav liegts cerēt, ka varbūt kādreiz ielās neredzēsim klaiņojošus ubagus, vecāku pamestus, izsalkušus bērnus un vienkāršajiem cilvēkiem naudas makā mēneša beigās būs vairāk par santīmiem.
