Kurš gan no mums kaut reizi dzīvē nav smējies tā, ka vēl ilgi pēc tam par to atgādina vēdera muskulatūra.
Kurš gan no mums kaut reizi dzīvē nav smējies tā, ka vēl ilgi pēc tam par to atgādina vēdera muskulatūra. Ne jau par velti mēdzam sacīt: “Smējos, vēderu turēdama” vai arī “Smējos tā, ka domāju – no smiekliem nomiršu”.
Tiesa, medicīniskie pētījumi liecina, ka patiesība ir pretēja un neviens no smiekliem nav nomiris, bet uzlabojis veselību. Smiekli līdzējuši uzlabot imūnsistēmas darbību un pazemināt asinsspiedienu, trenējuši plaušas un veiksmīgi ļāvuši uzveikt stresu, vairojot C vitamīna veidošanos organismā. Nav jāpaskaidro, ka cilvēks, kurš smaida un mīl daudz smieties, ap sevi rada pozitīvas emocijas. Protams, ne vienmēr un visiem tas izdodas, tomēr kāds amerikāņu psihiatrs un zinātnieks doktors Viljamss Frajs, kas īpaši pievērsies humora dziedējošās ietekmes izpētei, uzskata, ka, ja smieties, tad izsmieties no visas sirds tā, lai asaras šķīst.
Skar visu organismu
Zinātnieki, izpētot humoru, noskaidrojuši, ka, piemēram, līksmi smiekli ietekmē lielāko daļu no svarīgākajām fizioloģiskajām organisma sistēmām. Šo ietekmi izdevies atklāt dažādos laboratorijas eksperimentos, novērojot smejoša cilvēka elpošanas sistēmu, sirds darbību, muskuļus un imūnsistēmu, kas apliecina, ka smiekli nodarbina visu ķermeni.
V.Frajs kādā intervijā stāsta, ka, pētot imūnsistēmu, noskaidrota divu veidu smieklu ietekme uz to. “Pirmā – smiekli pastiprina cirkulējošo antivielu koncentrāciju asinīs, otrā – palielina cirkulējošo balto asins ķermenīšu koncentrāciju imūnsistēmas reakcijā, lai cīnītos pret svešajiem proteīniem, tādējādi palielinot organisma spēju cīnīties ar dažādu infekciju attīstību. Pieaugušajiem smieklu ietekme nav būtiski atšķirīga, bet ar bērniem pētījumi nav veikti,” raksta zinātnieks.
Kā uzmīt uz paātrinātāja
Ja humors samazinātu vai iznīcinātu konkrētās vides prasības pret cilvēka fizisko būtību, cilvēce aizietu bojā, tā apgalvo zinātnieki, mudinot mūs ļauties smiekliem, jo izrādās, ka humoram ir tūlītēja ietekme uz organismu.
Arī humora un stresa attiecības ir sarežģītas. Stress ne pārāk lielās devās cilvēkam esot pat vēlams, lai uzturētu veselību vai pat izdzīvotu. Savukārt smiekli cīņā ar stresu pastiprinot ieelpu un izelpu, sekmējot skābekļa bagātīgāku uzņemšanu un oglekļa dioksīda izdalīšanu. “Smiekli veicina arī muskuļu metabolismu un aktivitāti, kas labvēlīgi ietekmē veselību. Tas ir līdzīgi kā uzmīt uz paātrinātāja, lai izkustinātu auto,” raksts V.Frajs.
Arī izvaicātie cilvēki liecina, ka pirms atbildīga pasākuma, kad pārņēmis satraukums, brīdis smieklu ļaujot par to aizmirst.
Pastiprina prāta modrību
Izrādās, ka arī mācīšanās laikā smiekli ir labvēlīga parādība, jo pastiprina prāta modrību un neļauj garlaikoties pie grāmatām. Arī no dažādām, pat dramatiskām situācijām ar smieklu palīdzību izkļūt vieglāk, lai gan tas no cilvēka prasa ne tikai izdomu, bet arī spēju pārvarēt sevi un savaldīties.
Iedomājieties, ka ar personisko automašīnu steidzaties uz kādu nozīmīgu pasākumu, bet nokļūstat sastrēgumā. Uz priekšu tikt nevar, arī atpakaļ – nē. Arī durvis nav iespējams atvērt. Tīrais ārprāts. Ne smieties, ne raudāt, bet ko darīt?
V.Frajs dod citu padomu. “Uzlieciet sev sarkanu klauna degunu un uzlūkojiet apkārtējās automašīnās sēdošos cilvēkus, kuri līdz ar jums iekļuvuši sastrēgumā. Tas pirmajā brīdī radīs izbrīnu, kāds pasmaidīs, vēl kāds – pārsteigumā iesmiesies. Kas zina, varbūt kādā dienā visiem autovadītājiem būs līdzi sarkans klauna deguns, bet satiksmes sastrēgums pārvērtīsies par klaunu saietu,” iesaka zinātnieks. Daudzkārt ir vajadzīga tikai izdoma.
Katram savi joki
Tikpat dažāda kā paši, ir arī mūsu humora izpratne. Arī smejamies mēs par dažādām lietām, situācijām vai atgadījumiem. Ja kādā pasākumā ir viens, kas smejas par katru nieku, tad noteikti būs arī tāds, kam sejas izteiksme līdzinās dzelzsbetona klucim.
Iespējams, ka pēdējais prot smieties iekšēji. Arī tā mēdz būt, tomēr mums katram ir savi iecienīti joki, kas ir atkarīgi no cilvēka psihes īpatnībām, un nevajag būt pārliecinātam, ka par vienu un to pašu anekdoti visi smiesies vienādi. Dažam tā var būt pat kaitinoša. Dažkārt arī ļoti nopietna situācija vai atgadījums, pēc kāda laika atsaukta atmiņā, var izraisīt smieklus.
Piemēram, kāda pensionāre, aktīva mākslinieciskās pašdarbības kolektīvu dalībniece, sirsnīgi izsmejas, atceroties, kā koncertā viena pati rāvusi vaļā melodijai otro balsi, tādējādi sajaucot galvu arī pārējām vokālā ansambļa dalībniecēm. “Dzirdu, ka dziedu ne tur, kur vajag, un ne tā, bet apstāties nevaru,” viņa saka.
Palīdz uzlabot skatījumu
Humors var uzlabot arī skatījumu uz tā dēvētajām dzīves ēnas pusēm. To pierāda kādas literātes stāstītais par to, kā pensionāram, dzīvojot pieticībā un taupībā, iespējams apmānīt vēderu.
“Iespējams, ka mana recepte pensionāriem glābs pat dzīvību,” iesāk Anita Plauča. “Es daru tā. Vispirms izdomāju, kas man vislabāk garšotu un būtu organismam visvairāk nepieciešams. Piemēram, šobrīd man kārojas cepta Ķekavas vista krējuma mērcē. Tad nu ņemu govs tesmeni ( no gaļām vislētāko), sagriežu gabaliņos un vāru sāls ūdenī ilgi un dikti. Kad tas mīksts kā plūme, gabaliņus salieku uz skaista šķīvja, pārleju ar novārījumu un ķeros pie ēšanas. Tikai jāievēro viens noteikums: jāaizver acis! Un šajā brīdī stipri jāiedomājas, ka jūs patiesi ēdat ceptu vistu krējuma mērcē. Arī no augļiem es izvēlos to labāko. Ņemu vidēji lielu nevārītu kartupeli, nomizoju plānu miziņu, sagriežu vienādos, nelielos gabaliņos un sakārtoju augļu vāzē. Atkal aiztaisu acis un iedomājos, ka ēdu ananāasus.” Literāte dod ieteikumus arī par vitrīnu apskati lielveikalos, liekot iztēloties, kāda vērtība ir latam un kādreizējam rublim. Arī tā iespējams varbūt ne skaļi pasmieties, bet vismaz pasmaidīt par dzīvi, kur tāpat tik daudz problēmu, cik sunim blusu.
Atveseļojas smejoties
Praksē esot novēroti daži gadījumi, kad cilvēks atveseļojas ar smieklu palīdzību, jo smiekli un humors ir saistīti ar dzīves kvalitāti.
Piemēram, V.Frajs stāsta, ka humors labvēlīgi iedarbojas elpošanas ceļu saslimšanās. “Ir daudz pacientu, kam vajadzīga respiratorā ārstēšana, lai atvieglotu stāvokli vairāku slimību gadījumos, bet plaušu slimnieki dažkārt vāji reaģē uz to, tāpēc viens veids, lai salauztu šo barjeru, ir sākt ārstēšanu ar kādu joku vai anekdoti, lai tā uzlabotu pacienta noskaņojumu un liktu smieties. Tas ir labs ārstēšanās kursa sākums, jo izraisa plaušu tīrīšanos,” raksta profesors.
Tomēr varam iebilst, ka ir grūti ļaut smiekliem vaļu, ja moka hroniska slimība vai nemitīgas sāpes. Izrādās, ka arī šajā gadījumā esot ieteicams noskaidrot, kāda veida humors ir visproduktīvākais, jo viena veida humors veiksmīgāk izraisīs smieklus cilvēkam, kas cieš sāpes, nekā cita veida. Mums atliek vienīgi eksperimentēt, lai noskaidrotu, kas šinī situācijā ir visiedarbīgākais. Jāeksperimentē arī tad, ja nekas nesāp, jo nekas nav labāks par sirsnīgiem smiekliem.
Smiekli mēdz būt
sirsnīgi, ironiski, ļauni, nenovīdīgi, skaudīgi, piespiesti, muļķīgi, iekšēji, skaļi, bravūrīgi, tukši, teatrāli, mākslīgi, klusi, slāpēti.
