Medību sezona sāksies 5.oktobrī. Bejas Mednieku biedrības priekšsēdētājs Arvīds Bērzkalns smej, ka citi mednieki sezonu atklās vēlēšanu dienā, bet viņi vispirms ievēlēs jauno valdību un tad doties medībās.
Medību sezona sāksies 5.oktobrī. Bejas Mednieku biedrības priekšsēdētājs Arvīds Bērzkalns smej, ka citi mednieki sezonu atklās vēlēšanu dienā, bet viņi vispirms ievēlēs jauno valdību un tad doties medībās.
Bejas Mednieku biedrība ir dibināta 1999.gadā. Pašlaik tajā ir 22 biedri, kā pārziņā ir 8000 hektāru liela teritorija. No tās 1200 hektāru ir valsts mežs.
“Pagājušajā gadā nomedījām diezgan daudz meža cūku. Domāju, ka arī šogad tā būs, jo nu tās atkal ir savairojušās. Tāpat kā vienmēr, šogad pirmos šausim aļņus un stirnas, bet meža cūku medīšanai vajag sagaidīt pirmo sniegu. Aktīvi piedalāmies plēsīgo zvēru iznīcināšanā. Gribētos aicināt iedzīvotājiem neļaut ziemā saviem suņiem klejot apkārt. Sunim ir jāsargā māja, nevis jātrenkā meža zvēri,” uzsver A. Bērzkalns.
Lielākie medījumi biedrībai ir A. Bērzkalna nošautais meža kuilis. Šī trofeja atbilst bronzas medaļai, bet āpša galvaskauss ir ieguvis zelta medaļu.
Katru gadu mednieku biedrība apkopj sējplatības, kuru ražu izmanto meža dzīvnieku barībai. “Šogad sējām auzas. Lai arī tās izbradāja zvēri, ieguvām pustonnu graudu. No kaltēm ņemam mazvērtīgos graudus, kas arī noder par barību ziemā. Šogad mums kopā ir gandrīz divas tonnas graudu,” klāsta A. Bērzkalns.
Barībai mednieki pļauj arī sienu un lasa ozolzīles, kas meža cūkām ir ļoti vērtīgas. “Līdz šim trīs gadus ozolzīles iepirkām un par vienu spaini maksājām 50 santīmu. Kāds alūksnietis salasīja 100 spaiņu! Arī skolēnus mudināju to darīt. Šogad zīles iepirksim nedaudz, jo no biedrības lauka nolasījām apmēram trīs tonnas kartupeļu. Bet katru gadu tās ir jālasa medniekiem. Ceru, ka visi mednieki kopā tonnu savāks. Ir doma aicināt to darīt arī skolēnus,” stāsta A. Bērzkalns.
Viņš sūrojas, ka 500 latu gadā ir jāmaksā akciju sabiedrībai “Latvijas meži”, kas Mednieku biedrībai ir liela nauda. “Valstī gadā tie ir miljons latu, bet nav zināms, kur tā paliek. Ar likumu bija paredzēts, ka 60 procenti no tās ieskaitīs medību saimniecību attīstīšanai, bet diemžēl tā tas nav,” norāda A. Bērzkalns.
Iespēju robežās mednieki atjauno arī barotavas. “Katram medniekam ir jāapzinās, ka viņam ir jāsavāc noteikts daudzums barības meža dzīvniekiem, jo zem sniega zvēri neko nevar atrast,” ir pārliecināts A. Bērzkalns. Viņš pašlaik ir salasījis četrus spaiņus ozolzīļu.
“Ar savāktajiem krājumiem ziemai vajadzētu pietikt. Ir mednieki, kas man jautā, kāpēc es tā rūpējos par meža zvēriem. Vienmēr atbildu – vai tad ziemā nav jauki aiziet uz mežu un palūkoties, kā dzīvnieki ēd pie barotavas,” saka Bejas Mednieku biedrības priekšsēdētājs.
