Alūksnē dzīvojošie Sisojevu ģimenes locekļi šajās dienās nevēlas iziet no dzīvokļa, jo jāatbild uz neskaitāmiem jautājumiem par viņu sūdzības izskatīšanu Eiropas Cilvēktiesību tiesas atklātajā noklausīšanās sēdē ceturdien.
Alūksnē dzīvojošie Sisojevu ģimenes locekļi šajās dienās nevēlas iziet no dzīvokļa, jo jāatbild uz neskaitāmiem jautājumiem par viņu sūdzības izskatīšanu Eiropas Cilvēktiesību tiesas atklātajā noklausīšanās sēdē ceturdien. Tajā Sisojevu advokāti pārmeta Latvijas varas iestādēm Eiropas Cilvēktiesību konvencijā noteikto ģimenes un privātās dzīves tiesību pārkāpumus.
“Latvijā ģimene dzīvo kopš 1969.gada. Te ir dzimuši mūsu bērni. Uzskatu, ka šajā laikā visi esam integrējušies vietējā sabiedrībā un nevajadzētu mūs šķirt. Nestrādāju, bet esmu daudzdzīvokļu mājas un ielas vecākā. Sabiedriskā kārtā aizstāvu iedzīvotāju intereses. Izveidojām komisiju, kas panāca, ka par apkuri mikrorajonā ir jāmaksā gandrīz divas reizes mazāk nekā citur pilsētā,” stāsta Svetlana Sisojeva.
Pērn viņa organizēja pagalma svētkus. S.Sisojeva norāda, ka šovasar stress neļāva domāt par priecāšanos, bet kopā ar bērniem sakārtoja rotaļu laukumu, apkārtni un pateicās viņiem par darbu. “Pēc 14 tiesām nevaru visu darīt ar vieglu sirdi. Tagad esmu sagatavojusi pieprasījumu, lai noskaidrotu pašvaldības komunālā uzņēmuma atkritumu izvešanas tarifu palielināšanas pamatotību,” norāda S.Sisojeva.
Viņa ir pārliecināta, ka taisnība vienmēr uzvarēs. “Ne velti centos pierādīt savas tiesības, jo tādu ģimeņu Latvijā ir daudz. Diemžēl ierēdņi nerūpējas par valsts godu, tāpēc Strasbūrā ir iesniegts 700 sūdzību. Ceru, ka pēc mūsu tiesas citiem šis process nebūs vairs vajadzīgs,” saka S.Sisojeva. Viņa uzsver, ka bijusi principiāla un nav izvēlējusies apkārtceļus, lai paliktu dzīvot Latvijā, taču pagaidām nevēlas atklāt ierēdņu negodīgumu.
