Svētdien, 22.septembrī, Alūksnes rajonā tāpat kā citviet Latvijā un Eiropā būs akcija “Diena bez auto”, kad sabiedrību aicina atteikties no automašīnu lietošanas un izmantot katru iespēju pārvietoties ar kājām vai braukt ar divriteni.
Svētdien, 22.septembrī, Alūksnes rajonā tāpat kā citviet Latvijā un Eiropā būs akcija “Diena bez auto”, kad sabiedrību aicina atteikties no automašīnu lietošanas un izmantot katru iespēju pārvietoties ar kājām vai braukt ar divriteni.
Šī tradīcija ir populāra trīs gadus, kad daudzās Eiropas valstīs popularizē videi un dabai nekaitīgus pārvietošanās veidus. Latvijā to organizē Veselības veicināšanas centrs sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.
“Nebraucot ar automašīnām, bet izvēloties videi un veselībai draudzīgākus pārvietošanās veidus, samazinās automašīnu izplūdes gāzu daudzums, palielinās fiziskā aktivitāte un uzlabojas iedzīvotāju veselība,” laikrakstam stāsta Veselības veicināšanas centra reģionālā koordinatore Alūksnes, Gulbenes un Balvu rajonā Ingrīda Sniedze.
Pilsēta nav liela
Atteikties no automašīnas lietošanas šajā dienā solas arī Alūksnes rajona padomes izpilddirektore Gunta Ļuļe, Ingrīda Sniedze un citas rajona amatpersonas. “Pēc savas dzīves pieredzes varu spriest, ka, braucot ar automašīnu, nevis ejot kājām, cilvēkam pasliktinās pašsajūta. Alūksne nav tā pilsēta, kur vajadzīgajā vietā nevar nokļūt, ejot kājām. Cilvēki brauc ar auto, lai ātrāk pārvietotos. Atteikties no šīs ērtības ir ļoti grūti. Gribētos īpaši mudināt jauniešus un bērnus vairāk pievērsties fiziskajām aktivitātēm, jo daudziem no viņiem ir nepatika pret sporta nodarbībām,” domā I. Sniedze.
Viņa norāda, ka akcijā var iesaistīties ikviens, kas piesakās pasākuma rīkotājiem telefoniski vai pa e-pastu (ilze. vvc@parks.lv), nosūta savu pieteikumu, tajā minot vārdu, uzvārdu, vecumu un nodarbošanos. Akcijas dalībnieku sarakstu publiskos Veselības veicināšanas centra mājas lapā (www.esi-vesels.lv), portālā Delfi.
Veicina saslimšanas
“Mūsdienās vairumam iedzīvotāju dzīvesveids neprasa lielu fizisku aktivitāti, tādēļ enerģijas pārpalikums uzkrājas tauku veidā. Pārvietošanās ar mašīnu, brīvā laika pavadīšana pie televizora, stress, smēķēšana un maza fiziska slodze palielina iespēju saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām. Cilvēkam ar veselīgu dzīvesveidu un regulāru mērenu fizisko slodzi samazinās kaulu lūzumu un garīgo spēju traucējumu risks,” klāsta I. Sniedze.
Pēc Veselības veicināšanas centra 2000.gadā veiktā “Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējušo paradumu pētījuma”, 34 procenti vīriešu un 19,2 procenti sieviešu vecumā no 25 līdz 34 gadiem uz darbu brauc ar mašīnu, bet tikai 12,9 procenti vīriešu un 14,5 procenti sieviešu 30 līdz 60 minūtes dienā iet ar kājām. 30 minūšu fiziskos vingrojumus vismaz divas reizes nedēļā veic tikai 33,8 procenti vīriešu un 29,9 procenti sieviešu vecumā no 25 līdz 34 gadiem.
Jāsporto ir katru dienu
“Ļoti laba fiziskā nodarbība ir iešana, kas nav dārga, ir droša un interesanta. Arī peldēšana, braukšana ar velosipēdu, strādāšana dārzā vai pagalmā ļauj kustēties. Lai gūtu efektu, fiziskajām aktivitātēm jābūt raitām un jāturpinās vismaz 15 līdz 20 minūtes. Svara kontrolei šis laiks jāpalielina līdz vienai stundai, ko var arī sadalīt divās vai trijās reizēs,” pamāca I.Sniedze.
“Fiziskās aktivitātes var šķist apnicīgas, bet mēs taču katru dienu darām daudz apnicīga: mazgājam zobus, drēbes, automašīnas, uzkopjam māju, pļaujam zālāju un ejam uz darbu. Fiziskos vingrinājumus vajag uztvert tieši tāpat, jo labums no tiem ir daudz lielāks nekā no tīras mājas. Tas būs visam mūžam,” ir pārliecināta I. Sniedze.
