Kas ir sociālais darbinieks? Sociālais darbinieks ir profesionālis, kas sniedz atbalstu indivīdam sociālas problēmas risināšanā, palīdz iekļauties sabiedrībā un veicina dzīves kvalitātes uzlabošanu.
Kas ir sociālais darbinieks?
Sociālais darbinieks ir profesionālis, kas sniedz atbalstu indivīdam sociālas problēmas risināšanā, palīdz iekļauties sabiedrībā un veicina dzīves kvalitātes uzlabošanu. Pirmo reizi profesijas nosaukums “sociālais darbinieks” parādās likumprojektā “Par sociālo palīdzību un sociālajiem pakalpojumiem”.
Sociālais darbs Latvijā notiek 10 gadus. Šobrīd par sociālo darbinieku strādā cilvēki gan ar augstāko izglītību, gan tādi, kuriem ir dzīves pieredze un kuri papildina zināšanas dažādos kursos, kā arī citi, kas nekur nav mācījušies.
Kā laika gaitā mainījušās prasības sociālajam darbiniekam?
Tiek domāts par vienotu profesionalitātes standartu, kas attiektos uz visiem sociālajiem darbiniekiem. Ir paredzēta sociālo darbinieku sertifikācija. Tā varētu sākties 2005.gadā. Tad sociālo darbu varēs veikt tikai cilvēki ar augstāko izglītību. Savukārt tiem, kuriem tās nebūs, vajadzēs papildināt zināšanas un nokārtot sertifikācijas pārbaudījumu. Sekmīgi nokārtojot pārbaudījumu, šie darbinieki saņems sertifikātu, kas dos iespēju likumīgi strādāt par sociālo darbinieku.
Kāda ir situācija pašvaldībās nodrošinājumā ar sociālajiem darbiniekiem?
Statistikas dati liecina, ka pagājušajā gadā Latvijā bija 808 sociālie darbinieki. Tas ir aptuveni viens darbinieks uz 2600 iedzīvotājiem. Starptautiski pieņemts, ka uz tūkstoti iedzīvotāju jābūt vismaz vienam sociālajam darbiniekam. Dažos Latvijas rajonos vispār nav sociālās palīdzības dienesta, ir tikai cilvēks, kas pilda sociālā darbinieka pienākumus.
Latvijā valda stereotips, ka sociālais darbinieks dala materiālo palīdzību, tomēr sociālajam darbiniekam ir jāmāk uzklausīt un saredzēt problēmu cēloņus, jo arī naudas trūkums ir sekas citai problēmai.
Kāpēc pašvaldībās trūkst sociālo darbinieku?
Šī problēma galvenokārt saistīta ar darba devēja motivācijas trūkumu pieņemt profesionālu sociālo darbinieku. Profesijai ir zems prestižs. Tam ir jābūt darbiniekam, kurš vēlas strādāt ar citiem cilvēkiem. Viņam jābūt ar dzīves pieredzi, prasmi un vēlēšanos palīdzēt. Tā ir sava veida misija.
Pašlaik Latvijā ir trīs augstskolas, kurās apmāca sociālos darbiniekus. Tā ir Latvijas Universitāte, sociālā darba un sociālās pedagoģijas augstskola “Attīstība” un Liepājas universitāte.
Izglītība lielākoties ir par maksu, bet divās augstskolās 90 sociālos darbiniekus sagatavo pēc valsts pasūtījuma, šiem studentiem nav jāmaksā par studijām.
Kā šo profesiju padarīt pievilcīgāku?
Šajā profesijā nevar apgūt vienīgi teoriju un pēc tam iet uz sociālās palīdzības dienestu strādāt, tāpēc paralēli apmācībām ir arī prakse. Mācoties augstskolā, izkristalizējas, vai cilvēks spēs veikt sociālo darbu.
Protams, ir jāmēģina ieinteresēt cilvēkus strādāt šajā profesijā. Liela nozīme sociālā darba prestiža palielināšanā un sociālo darbinieku stimulēšanā ir valstij un pašvaldībai.
Kāds ir sociālā darbinieka atalgojums?
Tas nav liels, un ar to nevar pievilināt darbiniekus. Sociālais darbinieks par pakalpojumiem saņem vidēji no 80 līdz 100 latiem mēnesī, tāpēc jāsecina, ka par sociālo darbinieku neiet strādāt naudas dēļ. Šie cilvēki vēlas palīdzēt tiem, kas nonākuši grūtībās.
Kā pasaulē attīstījies sociālais darbs?
Par sociālā darba pirmsākumiem var uzskatīt 19.gadsimta beigas. Tad gan to nesauca par sociālo darbu, bet par filantropiju jeb baznīcas labdarību nabadzīgajiem un trūkumcietējiem.
20.gadsimta sākumā sociālais darbs kā zinātne radās Vācijā, kad tur veidojās izglītības iestādes, kurās varēja apgūt sociālā darbinieka profesiju. Pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados arī Amerika aktīvi sāka iekļauties šajā procesā. Par sociālo darbu no pirmsākumiem ir daudz dažādu grāmatu un zinātnisku rakstu, kurus studenti studē vēl aizvien.
Ilze Dūmiņa, Labklājības ministrijas Sociālās palīdzības departamenta Sociālās palīdzības politikas un prognozes nodaļas vecākā referente
