Trešdiena, 24. decembris
Ādams, Ieva
weather-icon
+-2° C, vējš 1.34 m/s, R vēja virziens
Aluksniesiem.lv bloku ikona

Tikai cilvēki

Taču tie ir skumji apmeklējumi, lai kā es censtos tos darīt gaišākus.

44.
Taču tie ir skumji apmeklējumi, lai kā es censtos tos darīt gaišākus.
Aptiekā sāk strādāt cita provizore Ligita, jauna, izdarīga un iejūtīga farmaceite. Taču, sperot kāju pār aptiekas slieksni, trūkst ierastās uzrunas: “Nu, mīļo dakter, kā klājas?”
Jaunie jau tā neuzrunā. Katram vecumam savs runas stils. Pateicos liktenim, ka nebiju klāt Aptiekas kundzes aiziešanas stundā, nebiju uz vietas, bet izbraukumā. Piemiņai palika dāvinātā kristāla glāze un kafijas tase. “Dusi saldi!” ir vienīgais, ko varu vēlēt, pieejot kapos pie provizores atdusas vietas. Vienmēr te ir kāds zieds tā liecība par teiktajiem labajiem vārdiem.
Paskatos uz milzīgo aptiekas egli, tā aizvien atgādina par ziemcietību un labestību. Paceļu acis uz stalto koku un iedomājos, ka tur kādā zeltainā čiekurā mājo kundzes dvēsele, un šī doma man patīk. Kāpēc gan tā nevarētu būt? No dzīves mirst visi, taču ne visi paliek ilgā atmiņā.
Pamazām iepazīstam arī citas vietējās slavenības. Daudz esmu dzirdējusi par kaimiņu ciema feldšeru Maijas un Zigurda darbu. Reti gadās, ka cilvēki visi kā viens pozitīvi vērtē savus mediķus. Ar saviem dakteriem Markeviciem, kā viņus sauc cieminieki, visi ir apmierināti. Man, kā iecirkņa ārstei, kuras pakļautībā ir šis feldšeru punkts, jākontrolē viņu darbs, jādara tā, kā rakstīts instrukcijās. Vismaz reizi mēnesī man jāpieņem šeit slimnieki. Es tur nevaru iespraukties kā ķīlis ar saviem padomiem pat tad, ja tie būtu izcili vērtīgi. Mana medicīnas bagāža varbūt vienīgi noder bērnu ārstēšanai. Uz to arī balstos. Tikai pediatrijā es jūtos droša. Arī rajona mediķu konferencēs abus feldšerus aizvien slavē, un daudzi rajona ārsti ir viņu draugi. Prātoju, kur slēpjas šīs spējas piesaistīt cilvēkus? Katrā ziņā galvenais nav medicīnas zināšanas, bet kāds cits spēks, kas zināms vien Dievam.
Lieliska humora izjūta Zigurdam ir iedzimta: pus pa jokam, pus pa nopietnam viņš uzrunā gan sirmgalvi, gan mazu bērniņu, un viņi atsmaida savā dvēseles labvēlībā. Tā kā cilvēki skatās uz saviem feldšeriem, tā skatās uz svētajiem. Ciema mednieki lepojas ar Zigurdu medībās, pašdarbnieki sagaida aizkavējušos mediķi ar sajūsmu. Uzreiz vīru ansamblī balsis skan mundrāk. Mājas viesībās pirmie viesi vienmēr ir savi dakteri. Ne katru tā iemīl! Domāju, analizēju un apskaužu. Arī abu ārējais veidols ir simpātisks: Zigurds drukns, tumšmatains, vidēja auguma, vīrišķīgs. Maija trausla, akurāta un glīta sieviete, darbā izpildīga. Lai sarakstītu visus dienā padarītos darbus, bieži vēlās vakara stundās Maija kārto dokumentus, jo viņai visam jābūt uz pieci. Mediķa misija ir viņas sūtība.
Pret mani, jaunu ārstu, iesācēju, abi izturas ar cieņu, lietišķi, un man nerodas nekāda nepatika viņu valstībā strādāt paredzēto darbu: pieņemšanās fluorogrāfa izbraukumos, donoru dienās, mazo bērnu apskatēs. Mediķu ikdienā nākas kopā strādāt kritiskās situācijās: cenšamies atdzīvināt noslīkušu bērnu, mājas apmeklējumos pie viena otra akūta slimnieka, taču vienmēr paliek iespaids, ka Zigurds un Maija ir galvenie. Neatkarīgi no iznākuma, liela viņus. Mēs paliekam slavas ēnā, un neko tur nevar darīt: slavenības ir un paliek slavenības. Ja autoritāte iegūta, tā ir kā mūris un kalpo ilgi un nesatricināmi.
4. Plaša profila lauku idiots?
Laikam ejot, pilnveidojas arī manas iemaņas. Ir slimības, kuras atpazīstu, tikai aci vien uzmetot. Pamazām izstrādājas darba stereotipi. Retāk jāskatās recepšu grāmatiņā, devas daudziem medikamentiem esmu ielāgojusi. Retāk cilāju biezos monogrāfiju un rokasgrāmatu sējumus. Radusies jau neliela pašpārliecība. Vairs nepamirst kājas, skrienot uz nelaimes vietu. Viss jau ar vēsāku galvu. Tomēr sevi taupīt es neprotu, dienas garums aizvien liekas par īsu, un arī pēc oficiālā darba beigām mani pienākumi pret pacientiem nav beigušies. Daudzi arī tikai vēlā vakarā pamana slimo bērnu. Vakara un nakts izsaukumi ir ļaunākais, kas var būt. Ja dažas naktis izsaukumi nav bijuši, jau zinu – drīz kaut kas notiks. Tā arī ir likumsakarība. Ja ilgi viss ir mierīgi, tad tieši proporcionāli miera periodam briest trauksmaini notikumi.

Aluksniesiem.lv bloku ikona Komentāri