Mācību gads Eiropas valstīs sākas dažādos datumos, bet brīvdienu garums ir atkarīgs no mācību gada garuma, intensitātes un arī no brīvdienu skaita pa vidu.
Mācību gads Eiropas valstīs sākas dažādos datumos, bet brīvdienu garums ir atkarīgs no mācību gada garuma, intensitātes un arī no brīvdienu skaita pa vidu.
Piemēram, Anglijā un Velsā skolēniem ir visīsākā vasara, toties mācību gada vidū ir pieci brīvlaiki kopā sešu, septiņu nedēļu garumā. Toties vasaras brīvlaiks Latvijā salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm skolēniem ir visgarākais.
Vasarā galvenā doma daudziem vecākiem bija, kā aizpildīt garo brīvlaiku, jo reizē ar sociālismu un kolhoziem nebūtībā nogrimusi pati vienkāršākā darba tikumu audzināšanas un pelnīšanas iespēja, par darba nometnēm i nerunājot. Atliek vienīgi atgādināt, ka tik garas “suņu dienas” kā pie mums nav gandrīz nekur citur Eiropā! Vēl tikai abās pārējās Baltijas valstīs un Bulgārijā, un Īrijā. Piemēram, Beļģijā un Grieķijā tāpat kā Latvijā 1.septembris ir pirmā skolas diena, bet mācību gads beidzas tikai 30.jūnijā. Austrijas zemju pašvaldībai ir tiesības par pirmo skolas dienu noteikt septembra pirmo vai otro pirmdienu, bet par mācību gada beigām izvēlēties piektdienu starp 27.jūniju un 10. jūliju, tātad arī mazajiem austriešiem brīvlaiks ir tikai divu mēnešu garumā. Vācijā brīvlaiks sākas ar jūnija pēdējo nedēļu un beidzas septembra otrajā nedēļā.
Francija ir tik liela, ka izglītības ministrs nosaka citu brīvlaika sākuma datumu katrā no trim valsts zonām, bet tā garums, tāpat kā Itālijā un Beļģijā noteikts deviņas nedēļas.
Somijā mācību gads sākas augustā, bet beidzas nākamā kalendārā gada 22. nedēļā. Bet kaimiņos, Zviedrijā, atvēlēta lielāka izvēles brīvība, kaut gan brīvlaika garums ir noteikts – 10 nedēļas. Sākties tas var augusta beigās un ilgt līdz jūnija sākumam, turklāt datumi var atšķirties ne tikai gadu no gada, bet arī dažādās pašvaldībās vienā un tajā pašā gadā. Dāņu skolnieki mācās jau no 12.augusta, kaut gan brīvdienas sākās tikai pēc 24.jūnija.
Tiesa, vairākās no minētajām valstīm ir garākas Ziemassvētku vai Lieldienu brīvdienas, turklāt vēl pienākas brīva nedēļa katrā semestrī (piemēram, februārī).
Vienīgi īri mācību programmu spēj apgūt īsākā laikaposmā nekā pārējie eiropieši – no 1.septembra līdz 31. maijam.
Vai tikai arī mēs nenonāksim pie tā paša divu mēnešu brīvlaika, kāds tas ir Lielbritānijā, Vācijā, Francijā, Beļģijā, Nīderlandē, Portugālē un citur? Varbūt tieši tā viņi jau laikus pamanījušies izskaust bezmērķīgo slaistīšanos, samazināt vasarā aktuālo bērnu traumatismu, negadījumu iespējamību uz ūdeņiem, ielās un citur? Tas ļautu nesamazināt arī pedagogiem paredzēto atpūtas ilgumu. Un atrunas, ka bērni pelnījuši garāku atpūtas cēlienu, atspēkos fakts, ka “laupītais” mēnesis dos iepēju samazināt ikdienas stundu slodzi.
