Kādas ir iespējas tiesā piedzīt alimentus, ja tēvs Īrijā strādā jau pusgadu, bet alimentus līdz šim nav maksājis vispār.
Kādas ir iespējas tiesā piedzīt alimentus, ja tēvs Īrijā strādā jau pusgadu, bet alimentus līdz šim nav maksājis vispār. Pirms tam Latvijā viņam nebija darba. Viņam ir divi bērni, kas šogad sāk iet skolā. Kur mātei vērsties pēc palīdzības un vai vispār ir iespējams dabūt alimentus šādā gadījumā?
“Latvijas tiesu izpildītāji darbojas tikai Latvijas teritorijā. Tikai tajās valstīs, ar kurām noslēgti savstarpējās tiesiskās palīdzības līgumi, ir iespējams vērst alimentu piedziņu pret tajā valstī strādājošo,legalizējot saistību rakstu,” paskaidroja Tieslietu ministrijas tiesu izpildītāju departamenta direktors Ivars Kibermanis.
Tiesiskās sadarbības nodaļas vadītāja Marika Martinsone informēja, ka divpusējie tiesiskās sadarbības līgumi ir noslēgti ar deviņām valstīm – lielākoties bijušajām PSRS republikām, vispirms ar visām mūsu kaimiņvalstīm. “Līgumi noslēgti ar Igauniju, Lietuvu, Krieviju, Baltkrieviju, arī Ukrainu, Poliju, Moldovu, Kirgīziju un Uzbekistānu. Lietuvā alimentu piedziņa notiek visātrāk – kādos trīs līdz četros mēnešos. Diemžēl tie sadarbības līgumi, kas noslēgti ar Zviedriju, Somiju, Nīderlandi un ASV, vērsti uz cīņu pret terorismu vai ministriju sadarbību un nevar palīdzēt piedzīt alimentus. Ne ar vienu no ES valstīm šāda divpusējās sadarbības līguma nav. Vispārpieņemtā prakse ir tāda, ka tikai tad, kad gadā ir ap 500 pieprasījumu, tas tiek uzskatīts par pietiekamu pamatu līgumu slēgšanai, tāpēc tagad gatavojam sadarbības līgumu ar Izraēlu,” informē M.Martinsone.
Tādējādi alimentus vieglāk piedzīt no Ukrainā nekā no Vācijā strādājošā. Diemžēl ar Īriju nav noslēgts šāds divpusējs līgums. Tādējādi mātei, kurai ir pamats no tēva piedzīt alimentus bērnu uzturēšanai, neatliek nekas cits, kā gaidīt tēvu pārrodamies no peļņas darbiem.
Vai tad, kad Latvija iestāsies Eiropas Savienībā, alimentu piedziņa ES teritorijā nebūs vieglāka?
“ES jau gadus 20 domā par vienotā Eiropas izpildraksta ieviešanu, bet līdz idejas īstenošanai vēl nav tikuši,” stāsta Ivars Kibermanis.
“Ja Latvija iestāsies ES, tad uz mūsu valsti attieksies ES regula, kas regulē spriedumu atzīšanu civillietās. Pēc diviem gadiem alimentu piedziņu varētu veikt arī ES valstīs,” lielākas cerības dod M. Martinsone.
“Ja pāris nāk no dažādām ES valstīm un ja lēmums par šķiršanos ir izdarīts vienā valstī, tas tiek atzīts arī otrā valstī. Šajā direktīvā nekas nav teikts par finansiālajām lietām, tas ir, summu, ko viens vecāks maksā otram par bērna uzturēšanu, uzskata par komercparādu, kas nozīmē samērā sarežģītu juridisku procedūru. Pēc Tamperes apspriedes 1999. gada oktobrī ES līmenī nolemts izstrādāt darba plānu. Viena no prioritātēm, lai uzlabotu situāciju “jaukto pāru” jomā, ir ierosinājums ar laiku likvidēt procedūru, kas paredz viena tiesas lēmuma jaunu atkārtošanu citā valstī. Ierosinājums ir šāds – ja, piemēram, tiesas lēmums par alimentu piedzīšanu ir izdarīts Vācijā, to automātiski atzīst arī citā ES dalībvalstī. Pagaidām tas ir tikai nākotnes plāns,” informē Eiropas Komisijas iekšlietu komisāra preses sekretārs Leonardo Gabriči.
