Atvadas no sapņiem. No tukšas sapņošanas neviens nav laimi radis…
Atvadas no sapņiem
No tukšas sapņošanas
neviens nav laimi radis,
un tik ar gaidīšanu
ir pazaudēti gadi.
Vai kāds no tiem vēl atnāks
no manis atvadīties,
pirms gurdā sirds jau iesāks
no vientulības bīties?
Sakarā ar to šodien
pa dīgstošo zāli
gribu pastaigāt basām kājām
un no aizejošiem sapņiem
tomēr vienu palūgšu
vēl palikt pie manis…
Rūdolfs Vētra
***
Pavasarim tevī
Savu dzīvību tu raksti
Īstā pavasara dienā,
Noziedošu pienenīšu
Siltu pūku baltā pienā.
Raksti tā, lai rodas domas
Manā pasausajā prātā,
Katra saulespuķe ziedēs
Tā kā kokā garā kātā.
Sēsim pat ne atskatoties
Un ar strauju atvēzienu,
Tikai sēklas jāsēj laikus.
Nekavēsimies ne dienu!
Saulē ļaudis atdzīvojas,
Saule taču visu rada.
Šobrīd kā visvairāk bail ir?
– Bail no labestības bada.
Savu dzīvību tu raksti
Dzimšanas un nāves dienā,
Noziedošu pienenīšu
Siltu pūku baltā pienā.
Andra Millere
