Apes lauku teritorijas zemnieku saimniecība “Zīļi” ir viena no trim Alūksnes rajonā, kas iesaistīta Latvijas projektā, kurš paredz mazo piensaimniecību sakārtošanu atbilstoši Eiropas Savienības prasībām.
Apes lauku teritorijas zemnieku saimniecība “Zīļi” ir viena no trim Alūksnes rajonā, kas iesaistīta Latvijas projektā, kurš paredz mazo piensaimniecību sakārtošanu atbilstoši Eiropas Savienības prasībām. Reizi mēnesī speciālisti vērtē ganāmpulka sastāvu, analizē ekonomiskos rādītājus un konsultē zemniekus.
“Gada beigās “Zīļu” saimnieks Aigars Bremze varēs saņemt biznesa plānu, kas noderēs bankas kredītu ņemšanai un SAPARD projektu iesniegšanai, jo tajā būs šīgada darba analīze un 2003.gada prognozes.
Šī Vidzemē ir lielākā saimniecība, kas ir iesaistījusies projektā. Jau tagad var teikt, ka tā ir arī viena no perspektīvākajām rajonā un reģionā,” vērtē Valmieras rajona Lauksaimniecības konsultāciju biroja lopkopības konsultante Daiga Siliņa.
Viņa norāda, ka projekta mērķis ir ar skaitļiem un faktiem parādīt mazo ganāmpulku (10 līdz 30 govis) saimniekiem, cik svarīgi ir sabalansēt lopu ēdināšanu, laikā apsēklot govis un ekonomēt līdzekļus. Par Zemkopības ministrijas atbalstītā projekta rezultātiem būs sagatavota publikācija, ar ko varēs iepazīties visi interesenti. Nākamajā gadā projektu turpinās, un tajā iesaistīs citas zemnieku saimniecības.
Pakāpeniski palielina ganāmpulku
“Kad pirms septiņiem gadiem ar dzīvesbiedri Intu sākām saimniekot, mums bija divas govis un divas teles. Tagad ganāmpulkā ir gandrīz 60 galvu, un no tām 37 ir slaucamas govis.
Nezin kāpēc vairāk dzimst buļļi, nevis teles, tāpēc nākas ņemt kredītus un pirkt. No Holandes iegādājos piecas grūsnas melnraibās teles, no Siguldas zinātniskās pētniecības saimniecības, no Valmieras un Rīgas rajona saimniecībām ir pirktas dažāda lieluma teles. Tagad “Latvijas brūnās” vairs nav nevienas. Ir “Dāņu sarkanās” un dažādu pakāpju krustojumi,” stāsta zemnieku saimniecības “Zīļi” īpašnieks Aigars Bremze.
Vispārzināma ir patiesība, ka melnraibajām govīm ir lielāks izslaukums laktācijā, bet pienā ir mazāk olbaltuma.
Pērn rekordnieces deva 6200 kilogramu piena. Šovasar apmēram mēnesi ir jūtams izslaukuma kritums – apmēram 20 līdz 30 procentu, ko rada ilgstošais karstums un sausums.
“Pirms divām nedēļām vēl nedaudz bija zāle, bet tagad ganībās nav vairs, ko ganīt. Katru otro nakti govis ir izlauzušās. Viņas ir lielas brīvdomātājas un nebaidās no elektriskās strāvas, ja vēlas ēst. Cenšos elektrisko ganu izvilkt tā, lai tās neredz kukurūzu,” saka zemnieks.
Zālāju atjaunošana rada zaudējumus
Saimniecībā pakāpeniski atjauno zālājus. Šajā pavasarī iesētais 10 hektāru lauks ir melns, jo sēklas nesadīga un tajā aug tikai nezāles. Iepriekšējo gadu sējumu sakņu sistēma ir nostiprinājusies, tāpēc tie saglabāsies.
A.Bremze rēķina, ka sausums radījis apmēram 1000 latu zaudējumu. Ja arī tagad nolīs, zāle vairs neataugs. Graudaugu sējumus var apdrošināt, un par tiem saņem zaudējumu atlīdzību, bet ganības un zālājus neapdrošina.
“Graudu ražas šogad ir zemākas, bet toties graudi nav jākaltē un nav vajadzības maksāt par kalti. Tātad viņiem zaudējumi nav tik lieli, bet piena lopkopējiem pagaidām kompensācijas nav noteiktas,” salīdzina Inta Bremze.
Viņa uzsver, ka Zemkopības ministrijas lēmums ātrāk izmaksāt subsīdijas nevar kompensēt divu mēnešu bezlietus periodā radītos zaudējumus. “Zīļu” saimnieks šo naudu ir paredzējis degvielas un graudu iegādei, atliktiem maksājumiem par zālāja sēklu un citiem izdevumiem.
“Pirms pāris gadiem varēju zāģēt mežu, lai iegūtu līdzekļus saimniecībai. Tagad tādas iespējas nav. Ja diviem mēnešiem ir jāpērk barība, tad rodas lieli zaudējumi. Pašlaik man skābsiena tonna maksā divus latus, bet tās iegāde un atvešana būs piecas reizes dārgāka. Un cik tad pienam būtu jāmaksā? Eiropas Savienībā tā cena ir vairāk nekā divtik,” komentē A.Bremze. Viņš cer, ka valdība pildīs Ministru prezidenta Andra Bērziņa solījumu un gada beigās izmaksās kompensāciju par govīm piena lopkopības saimniecībām, kas ir visvairāk cietušas no sausuma. Tiesa, ir bažas, ka lēmumu nepieņems līdz Saeimas vēlēšanām, un tad zemnieki var palikt ar garu degunu.
“Ja papildus saņemtu 20 latu par govi, tad var rēķināt katrai vienu tonnu barības klāt. Ar to varētu knapināties līdz ziemai. Bet pagaidām cenšamies neaiztikt ziemas krājumus,” saka zemnieks.
Rūpējas par saimniecības attīstību
Ir saņemtas gandrīz visas atļaujas un piešķirta kredīta līnija, lai septembrī “Zīļu” saimniecībā ierīkotu artēzisko aku. Tagad katru otro dienu ar traktoru uz ganībām ved mucu ūdens no avota.
“Apmēram 60 metru dziļumā būs sūknis ar divu līdz trīs kubikmetru jaudu stundā. Tad mucas piepildīšana būs vieglāka un ātrāka. Protams, arī fermām varēs labāk pievadīt ūdeni,” skaidro A.Bremze.
Paredzams, ka drīz uz līzinga būs iegādāts jauns piena dzesētājs. Būtu vajadzīga arī lopbarības sagatavošanas tehnika, jo kooperēties nereti ir grūti. “Domāju, ka varēs labi iztikt ar 20 govju ganāmpulku. Zviedrijā tā ir normāla zemnieku saimniecība. Man tagad ir divtik, bet secinu, ka vajag vismaz 100 piena devējas,” atzīst saimnieks. Tas nozīmē, ka visi darbi ir jāmehanizē, lai nav vajadzīgs daudz strādnieku. Turklāt jādomā, kur tik daudz lopu izvietot.
Apgūst pieredzi ārzemēs
“Tuvākajos divos, trīs gados ir jāceļ jaunas kūtis vai arī jāmēģina iegādāties privatizācijā nodotās arodvidusskolas fermas. Varbūt pēc pāris mēnešiem vienu varēs pārņemt, bet mītne ir neracionāli būvēta, tāpēc jācenšas maksimāli izmantot tehniku un atvieglot cilvēku darbu,” prognozē A.Bremze.
Viņš ir bijis pieredzes apmaiņā modernās Vācijas fermās. Zemnieks atzīst, ka Latvijā varētu strādāt vēl labāk, ja būtu pieejami tik lēti kredīti un investīciju resursi.
Lai samazinātu piena ražošanas izmaksas, pērn zemnieks kursos apguva mākslīgās apsēklošanas tehniķa iemaņas. Nākamajā nedēļā būs redzami pirmie darba rezultāti – atnesīsies viņa sēklotās govis.
No Talsu puses uz “Zīļiem” atvesta Latvijas zilās govs tele, kurai tagad ir atnesusies tele. Tā nāks slaucama janvārī.
