Vakar Ministru kabineta komiteja akceptēja koncepciju par veselības aprūpes finansējuma avotiem, balstoties uz vienu no trim variantiem, kas paredz valsts dotāciju.
Vakar Ministru kabineta komiteja akceptēja koncepciju par veselības aprūpes finansējuma avotiem, balstoties uz vienu no trim variantiem, kas paredz valsts dotāciju. Paredzams, ka šodien to izskatīs valdības sēdē. Šī varianta
pamatā ir princips, ka valsts garantētie veselības aprūpes pakalpojumi tiek fiksēti kā ikgadēja valsts budžeta dotācija, nosakot finansējumu, ko no sabiedriskajiem fondiem novirza veselības aprūpei.
“Koncepcija ir nepieciešama veselības aprūpes finansēšanas likuma izstrādei, un tā paredz ieviest pilnībā no valsts budžeta finansētu veselības aprūpes sistēmu. Taču ir jāšaubās, vai koncepcija kaut ko būtiski mainīs. Arī tagad ir paredzēts, ka valsts pilnībā apmaksā medicīnas pakalpojumu minimumu, tāpēc ir svarīgi, ko šajā daļa ir paredzēts ietvert,” uzskata Ziemeļaustrumu slimokases Alūksnes nodaļas vadītājs Jānis Žīgurs. Viņš norāda, ka Labklājības ministrijas kontrolē ir 60 procentu veselības aprūpes pakalpojumu, tātad tikai par tiem var lemt. Alūksnes rajonā tās ir divas trešdaļas. “Var jau arī garantēt, ka veselības aprūpes pakalpojumi būs vienlīdz pieejami trūcīgiem un ar nelieliem ienākumiem iedzīvotājiem, bet nekur nav teikts, ka viņi tos varēs saņemt uzreiz. Uz apmaksātiem medicīnas pakalpojumiem veidojas rindas, tāpēc tas ir koks ar diviem galiem,” vērtē J.Žīgurs. Problēmas risināšanai paredzēts nodrošināt mediķu prasību un palielināt budžeta dotāciju veselības aprūpes sistēmai līdz septiņiem procentiem no iekšzemes kopprodukta un nodrošināt, ka mediķu algu palielināšanai piešķirtā nauda netiek izdota citiem mērķiem. Līdz 2007.gadam veselības dotācija jāpalielina par 0,5 procentiem gadā, un tas nav neiespējami. Bet aptaujātie ārsti šaubās, ka koncepciju paspēs atbalstīt šī Saeima. Tāpēc tā, iespējams, ir tikai valdības priekšvēlēšanu “koncepcija”.
