No marta līdz 1.jūlijam jaunā, mediķus apvienojošā sabiedriskā organizācija Latvijas Pretvēža apvienība rīkoja informatīvu akciju “Neklusē par sāpēm!”.
No marta līdz 1.jūlijam jaunā, mediķus apvienojošā sabiedriskā organizācija Latvijas Pretvēža apvienība (LPA) rīkoja informatīvu akciju “Neklusē par sāpēm!”.
Akcijas laikā vairāk nekā 1700 cilvēku – gan onkoloģisko pacientu, gan viņa tuvinieku -zvanīja uz diennakts bezmaksas tālruni 8000099, lai iegūtu informāciju par iespējām saņemt atbilstošu pretsāpju terapiju, kā arī informēt par gadījumiem, kad slimniekiem netiek nodrošināta pilnvērtīga pretsāpju terapija.
Analizējot saņemto informāciju, LPA speciālisti secina, ka 56 procenti aptaujāto onkoloģisko pacientu cieš stipras sāpes. Tas liecina par to, ka Latvijā netiek ievērotas Ārstniecības likumā noteiktās onkoloģisko pacientu tiesības dzīvot bez sāpēm un onkoloģiski slimajiem cilvēkiem bieži vien netiek nodrošināta pilnvērtīga aprūpe.
Akcijas mērķis bija apzināt pacientus, kuri cieš no sāpēm, taču neinformētības dēļ nevēršas pie mediķiem, dara to novēloti vai arī viņiem dažādu iemeslu dēļ netiek nodrošināta pilnvērtīga onkoloģisko sāpju terapija. LPA speciālisti akcijas laikā informēja onkoloģiskos pacientus par viņu tiesībām dzīvot bez sāpēm, cenšoties iedrošināt vērsties pie ārsta, stāstīt par sāpēm, lai saņemtu atbilstošus atsāpināšanas līdzekļus.
Cilvēkiem, kuri zvanīja uz informatīvo bezmaksas tālruni, tika lūgtas atbildes uz jautājumiem par sāpju ilgumu, sāpju vietu un stiprumu. Slimnieki tika izjautāti arī par saņemto medicīnisko aprūpi.
Apkopotie starprezultāti, par kuriem LPA informēja maijā, liecināja par nesakārtotību onkoloģisko pacientu atsāpināšanas jomā, kā arī par problēmas nopietnību Latvijā. Tagad, akcijas noslēgumā, apkopojot aptaujas rezultātus, pretēji LPA speciālistu cerībām, negatīvās tendences, kas iezīmējās, jau apkopojot akcijas starprezultātus, ir pilnībā apstiprinājušās:
n 56 procenti aptaujāto pacientu cieš stipras sāpes, 26 procenti respondentu savas sāpes raksturo kā neciešamas, bet 18 procenti cieš mērenas sāpes;
n 71 procents aptaujāto pacientu nepārtraukti cieš sāpes jau ilgāk nekā trīs mēnešus, 30 procenti no aptaujātajiem pacientiem sāp visu dienu, tas ir, 24 stundas diennaktī. Tas, ka tik daudziem onkoloģiski slimiem cilvēkiem diendienā sāp, liecina, ka sabiedrībā un diemžēl arī mediķu aprindās pastāv mīts par to, ka sāpes ir neārstējamas un onkoloģiski slimiem cilvēkiem ir jācieš sāpēs;
n dažādus pretsāpju medikamentus lieto visi pacienti, tomēr 85 procentiem cilvēku šīs zāles nemazina sāpes. Bieži vien nezināšanas dēļ vai cenšoties ietaupīt finanšu līdzekļus, ģimenes ārsti vēl joprojām saviem onkoloģiskajiem pacientiem II, III un IV slimības stadijā atsāpināšanai izraksta tā sauktos “vieglos” pretsāpju medikamentus (analgīns, pentalgīns un tā tālāk), kas nenodrošina pilnvērtīgu pretsāpju terapiju.
Aptaujāto onkoloģiski slimo pacientu galvenās sūdzības iedalāmas trijās grupās:
1) ģimenes ārsti neizraksta atbilstošus pretsāpju medikamentus vai arī izraksta tikai vienu iepakojumu, bet pārējā nepieciešamā pretsāpju medikamentu deva slimniekiem jāiegādājas par saviem līdzekļiem. Kā iemesls šādai ģimenes ārstu rīcībai tiek minēts finansējuma trūkums valsts apmaksāto medikamentu izrakstīšanai;
2) rindu dēļ nav iespējams regulāri satikt savu ģimenes ārstu. Gandrīz visi pacienti, kas zvanījuši uz informatīvo tālruni, apliecinājuši, ka viņi ir reģistrējušies pie sava ģimenes ārsta, taču bieži vien rindu dēļ nav iespējams regulāri konsultēties ar ģimenes ārstu, tāpēc nav iespēju saņemt adekvātu aprūpi, un pretsāpju līdzekļi jāgaida līdz pat divām nedēļām, kaut arī pacientam ir sāpes;
3) ir gadījumi, kad saņemto medicīnisko izmeklējumu un ārstēšanas kvalitāte ir neapmierinoša. Daļa zvanītāju informēja par gadījumiem, kad ģimenes ārsti nav nosūtījuši pacientus uz konsultāciju pie onkologa, kā rezultātā ļaundabīgais audzējs ticis diagnosticēts novēloti. To apstiprina arī Latvijas Pacientu tiesību biroja (LPTB) rīcībā esošie dati: onkoloģiskie pacienti LPTB visbiežāk sūdzas par novēlotu ļaundabīgā audzēja diagnosticēšanu.
Jaunākie statistikas dati par 2001.gada rezultātiem onkoloģijā liecina, ka Latvijā aizvien palielinās to iedzīvotāju skaits, kuriem novēloti diagnosticēts ļaundabīgs audzējs.
Par to, ka Latvija izceļas ar novēlotas diagnosticēšanas rādītājiem, liecina neproporcionāli lielais III un IV slimības stadijas gadījumu skaits. 2001. gadā reģistrēti 60,6 procenti slimnieku III un IV slimības stadijā, bet 39,4 procenti slimnieku I vai II stadijā.
Sandra Lejniece, Latvijas Pretvēža apvienības prezidente Signe Plāte, Latvijas Pretvēža apvienības valdes locekle
