Latvijā pusgada laikā pusotru reizi palielinājies arodsaslimšanu skaits, bet Austrumvidzemes reģionā tas ir samazinājies par trim.
Latvijā pusgada laikā pusotru reizi palielinājies arodsaslimšanu skaits, bet Austrumvidzemes reģionā tas ir samazinājies par trim.
“Gulbenes un Alūksnes rajonā arodsaslimšanas nav konstatētas, Madonas rajonā sešos mēnešos reģistrētas divas, Balvu rajonā – četras,” laikrakstu informē Austrumvidzemes reģionālās valsts darba inspekcijas inspektore – higiēniste Jolanta Feldere.
Visbiežāk Austrumvidzemes reģionā ar arodslimībām slimo tie, kuriem darba stāžs ir no 31 līdz 35 gadiem. Slimnieki lielākoties ir vīrieši vecumā no 55 līdz 64 gadiem.
“Puse no arodslimniekiem ir strādājuši kolhozā vai citos likvidētajos uzņēmumos, pēc tam darbu ir pārtraukuši,” apgalvo J.Feldere.
Šie arodslimnieki lielāku aktivitāti paužot tādēļ, ka ar 2003.gada 1.janvāri stājas spēkā jauni noteikumi par darbā nodarītā kaitējuma atlīdzības aprēķināšanas un izmaksas kārtību.
“Tas nozīmē, ka viņi varēs saņemt atlīdzību par nodarīto kaitējumu no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, ja tiesā pierādīs juridisku faktu, ka viņu darbavieta ir likvidēta,” uzsver inspektore – higiēniste.
Austrumvidzemes reģionā visvairāk saslimušo ir traktoristi, ekskavatoristi, iekārtu – mašīnu operatori. Viņiem raksturīgas vibrācijas un skeleta – muskuļu – saistaudu slimības. Trešā grupa ir elpošanas sistēmas slimības.
“Pērn pirmajā pusgadā visvairāk slimoja ar elpošanas sistēmu slimībām, bet vibrācijas slimību bija mazāk,” viņa secina. Raksturīgi, ka Latvijā šo slimību prioritāte mēdz mainīties. Šogad reģionā konstatēts arī viens nervu saslimšanas gadījums.
Galvenie cēloņi, kas izraisa arodsaslimšanas, ir vairāki veselībai kaitīgie darba vides faktori – vibrācija, nelabvēlīgi darba apstākļi un troksnis. “Parasti ir tā, ka arodslimība nerodas tikai no viena faktora ietekmes, bet vairākiem,” uzsver inspektore – higiēniste. Arodslimības šogad trijos gadījumos sekmējis tas, ka nevienā uzņēmumā darba devējs neveica kaitīgo faktoru laboratorijas mērījumus, līdz ar to darbavietā nevarēja konstatēt kaitīgā darba vides faktora nelabvēlīgo ietekmi. Vienā gadījumā nenodrošināja obligāto veselības pārbaudi darbiniekam, nepilnības bija arī individuālajos aizsardzības līdzekļos.
“Jaunais Darba aizsardzības likums paredz, ka darba devējiem jāizvērtē darba vides riska faktori uzņēmumā, kas šajos gadījumos netika darīts,” saka J.Feldere. Viņa pauž, ka pēdējos gados palielinājusies strādājošo informētība par savām tiesībām, ar arodslimībām saslimušie saņem dažādas konsultācijas. “Taču bieži cilvēki nemeklē attiecīgās instances, jo baidās pazaudēt darbu un nezina arī, kādas ir viņu tiesības,” ir pārliecināta J.Feldere.
