Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem, osteoporoze un tās klīniskās sekas lūzumu veidā ir otra izplatītākā veselības aprūpes problēma visā pasaulē: osteoporoze ir 75 miljoniem cilvēku Eiropā, ASV un Japānā.
Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem, osteoporoze un tās klīniskās sekas lūzumu veidā ir otra izplatītākā veselības aprūpes problēma visā pasaulē: osteoporoze ir 75 miljoniem cilvēku Eiropā, ASV un Japānā. Speciālisti uzskata, ka Latvijā ar osteoporozi slimo 160 000 sieviešu vecumā
no 45 līdz 80 (un vairāk) gadiem, taču precīzas statistikas par osteoporozes slimnieku skaitu Latvijā nav.
“Martā nodibināta Latvijas Osteoporozes pacientu un invalīdu asociācija (LOPIA),” laikrakstam stāsta asociācijas priekšsēdētāja Inese Ērgle. Asociācijas darbības mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību Latvijā izplatītai kaulu sistēmas slimībai – osteoporozei, tās profilaksei un nepieciešamībai laikus konsultēties ar mediķiem, lai uzsāktu atbilstošu ārstēšanu. LOPIA biedri cer, ka asociācijas darbībā iesaistīsies arvien vairāk biedru un izdosies vairāk sabiedrību informēt par osteoporozi kā ļoti nopietnu, bet ārstējamu slimību.
Kauli kļūst poraini
Osteoporoze ir kaulu sistēmas slimība, kuras rezultātā kauli kļūst poraini un dobumaini – kaulaudu masa ievērojami samazinās, kauli kļūst trausli un viegli lūst. Visbiežāk lūst rokas apakšdelms, ciskas kaula kakliņš (tā sauktais gūžas lūzums) un mugurkaula skriemeļi. Osteoporozi mēdz dēvēt par “klusējošo epidēmiju”, jo slimība lielākoties norit bez simptomiem un mediķu aprūpē cilvēki visbiežāk nonāk jau ar lūzumiem.
Osteoporozi izraisa galvenokārt dzimumhormonu deficīts organismā, šī slimība apdraud visus cilvēkus, taču lielākā riska grupa ir sievietes pēc menopauzes (pēc 45 līdz 50 gadu vecumam). Starptautiskā Osteoporozes fonda (IOF) veiktie pētījumi liecina, ka osteoporoze skar 30 procentus sieviešu vecumā pēc 50 gadiem, turklāt vienai no trim sievietēm vecumā pēc 50 gadiem ir osteoporotisks muguras skriemeļu kompresijas lūzums, vienai no sešām ir gūžas lūzums. Sievietes risks dzīves laikā ciest no osteoporotiska lūzuma ir lielāks nekā kombinēts krūšu, olnīcu un dzemdes vēža risks.
Labāk būt mirušai
Osteoporozes smagākās sekas ir gūžas kaula kakliņa lūzums, kas cilvēku padara par invalīdu uz visu mūžu, jo šāda lūzuma rezultātā cilvēks vairs nespēj staigāt. Tādējādi 30 procenti osteoporozes slimnieku pēc gūžas lūzuma ikdienā kļūst atkarīgi no citu cilvēku palīdzības, 50 procenti nespēj staigāt bez citu atbalsta, 50 procenti ir nolemti sociālā stāvokļa pasliktinājumam. 80 procenti no IOF aptaujātajām osteoporozes pacientēm apgalvo, ka labāk būtu mirušas nekā cietušas no gūžas kaula kakliņa lūzuma, jo osteoporotiskie lūzumi kaulu bojājumu un nervu saspiešanās dēļ izraisa lielas sāpes.
Osteoporozes radīto komplikāciju dēļ nāves gadījumu skaits ir pat lielāks nekā audzēju dēļ: sievietēm astoņos līdz 22 procentos gūžas lūzumu gadījumos nāve iestājas pirmajos 6 līdz 12 mēnešos pēc lūzuma, vīriešu mirstība šādos gadījumos ir vēl augstāka – mirst 33 procenti vīriešu. Mugurkaula skriemeļu lūzumi palielina mirstību divas reizes. Pacienti mirst no ilgstoša gultas režīma izraisītajām komplikācijām: galvenokārt no pneimonijas un izgulējumiem. Cilvēkam, ilgstoši atrodoties guļus stāvoklī, saasinās arī visas hroniskās vainas, īpaši sirds un plaušu slimības.
Ja pacientam jau ir kāds osteoporotisks lūzums un viņam netiek sniegta atbilstoša terapija, pastāv liela iespēja, ka jau tuvākajā laikā attīstīsies vēl kāds lūzums. IOF novērojums, kurā tika iekļautas 1039 pacientes ar osteoporozi pēc 55 gadu vecuma, apliecināja, ka 89 procentiem šo sieviešu ticis novērots atkārtots lūzums.
Kalcija preparāti nelīdzēs
Maldīgs ir priekšstats, ka osteoporozi var ārstēt ar kalcija preparātiem. “Jaunākie pētījumi liecina, ka kalcija preparāti un D vitamīns ir labi profilaktiskie līdzekļi, taču slimības gadījumā tie nepalīdz. Arī hormonu aizvietojošā terapija (HAT), kas osteoporozes atvairīšanai jālieto vismaz piecus gadus, neārstē, vien neļauj tai attīstīties. Ja osteoporoze jau ir attīstījusies, nepieciešams ārstēties ar bifosfonātu grupas medikamentiem,” stāsta profesors Aivars Lejnieks, Latvijas Osteoporozes biedrības prezidents.
Šobrīd Latvijā pieejams arī jaunākās paaudzes bifosfonātu grupas medikaments, kura lietošana pacientiem ir ērta – tablete jāiedzer tikai reizi nedēļā.
“Ja slimība atklāta sākumstadijā un lieto atbilstošu medikamentozo terapiju, slimnieka kaulu minerālu blīvumu iespējams atjaunot normas stāvoklī pusgada līdz gada laikā. Jo jaunāks cilvēks, jo ātrāk panākams pozitīvs efekts, taču sākt ārstēšanos nekad nav par vēlu – ja arī gados vecākiem pacientiem ārstējoties kaula struktūra neatjaunosies, tad vismaz apstādinās tās tālāku noārdīšanos.
Osteoporoze ir “klusējošā epidēmija” arī tāpēc, ka sabiedrības informētība par osteoporozi ir nepietiekama gan Latvijā, gan pasaulē. Apkopojot aptaujas rezultātus, kurā iekļauts 1071 ārsts un 559 sievietes menopauzes vecumā no 11 pasaules valstīm, IOF publiskojis datus, kas apliecina, ka par šo bīstamo un smago slimību nav informēti 30 procenti no aptaujātajiem mediķiem. 72 procenti no aptaujātajām sievietēm teica, ka viņas būtu lietojušas profilaktisku terapiju, ja būtu bijušas informētas par risku saslimt ar osteoporozi. IOF secina, ka, saglabājoties šādām tendencēm, osteoporoze kļūs par ārkārtīgi nopietnu problēmu, piemēram, gūžas lūzumu skaits varētu palielināties no 1,7 miljonus 1990. gadā līdz 6,3 miljoniem 2050. gadā. Latvijā diemžēl līdz šim šādas sabiedrības aptaujas nav veiktas.
Izmaksā 570 latus
Smagākajos gadījumos, kad pacients gūžas lūzuma dēļ zaudējis spēju staigāt, Latvijā valsts sedz protezēšanas izdevumus. Vidēji šāda plānveida operācija vienam pacientam, ieskaitot izmaksas par protēzi, anestēziju, kā arī izmaksas par 20 dienām, kas jāpavada slimnīcā, izmaksā 570 latus. Taču protezēšana nepasargā no osteoporozes tālākas attīstības: ja pacients nesaņem atbilstošu medikamentozo terapiju, pataloģiskās izmaiņas kaulos turpinās, joprojām slimniekam pastāv augsts atkārtotu lūzumu risks, pēc zināma laika protēze zaudē savus atbalsta punktus un pacients atkal ir saistīts pie gultas.
Visi izdevumi, kas saistīti ar ārstēšanos slimnīcā, ir daudz lielāki nekā agrīnai osteoporozes diagnostikai un laikus uzsāktai adekvātai medikamentozajai terapijai. Aprēķināts, ka gadā medikamentozā terapija osteoporozes slimniekam izmaksā apmēram 345 latus, turklāt, medikamentozi ārstējot osteoporozi, gūžas kaula lūzuma risks samazinās par 51 procentu, plaukstas locītavā – par 48 procentiem, bet mugurkaula skriemeļa lūzumu risks samazinās pat par 90 procentiem.
Uzskaites trūkuma dēļ Latvijā līdz šim nav apkopota statistika par izmaksām osteoporotisko lūzumu protezēšanā. Veicot atsevišķus aprēķinus, speciālisti secinājuši, ka, ja valsts vismaz daļēji segtu pacientu izdevumus par osteoporozes savlaicīgu diagnosticēšanu un medikamentozo terapiju, nevis apmaksātu tikai smagākās osteoporozes sekas (gūžas lūzumu protezēšanu), tad izmaksas varētu samazināt pat par 58 procentiem. Līdz ar to ietaupītu ierobežotos veselības aprūpes budžeta līdzekļus Latvijā.
Kvalitatīva diagnostika un sekmīga ārstēšana var pasargāt no osteoporozes. Diemžēl valsts joprojām nekompensē nevienu medikamentu osteoporozes ārstēšanai. Ar cerībām gaidījām šī gada sākumu, jo saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem no 2002. gada 1. janvāra osteoporozes pacientiem bija jāsaņem ārstēšanai paredzētie medikamenti ar atlaidi, tomēr Labklājības ministrija, pamatojoties uz nepietiekamo finansējumu, ir izslēgusi osteoporozi no kompensācijai paredzēto diagnožu saraksta. Latvijā joprojām gan par diagnostiskajiem izmeklējumiem, gan par medikamentiem pacientam pilnībā jāmaksā pašam,” apliecina Latvijas Osteoporozes pacientu un invalīdu asociācijas priekšsēdētāja Inese Ērgle.
Nosaka kaulu masu
Vēl pirms pieciem gadiem Latvijā osteoporozi bija iespējams atklāt tikai ar rentgena uzņēmumu palīdzību, taču tagad Latvijas iedzīvotājiem ir pieejamas vismodernākās osteoporozes diagnostikas metodes, kā arī jaunākie medikamenti slimības ārstēšanai.
Šobrīd visprecīzākā osteoporozes diagnostikas metode, kad parastajā rentgenoloģiskajā izmeklēšanā izmaiņas vēl nav redzamas, ir osteodensitometrija ar DEXA metodi: ar to nosaka visa ķermeņa kaulu masu un kaulu minerālo blīvumu, šī metode ir vienkārša, nekaitīga un nesāpīga. To veic klīniskās slimnīcas “Gaiļezers” Osteoporozes centrā un medicīnas sabiedrībā ARS, izmeklēšana maksā no 12 līdz 17 latiem. Aizputes slimnīcas mediķu rīcībā savukārt ir mobils perifērais rentgenstaru osteodensitometrs, izmeklēšana ar šo aparatūru izmaksā apmēram piecus latus. Mazāk specifiska, bet pasaulē atzīta un izmantota ir diagnostika ar ultraskaņas metodi papēža kaulā. Tā iespējama P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Konsultatīvajā poliklīnikā, Rīgas 2. slimnīcā, Veselības centrā 4 un Daugavpils slimnīcā. Vajadzīgie izmeklējumi ar šo metodi osteoporozes diagnostikai izmaksā apmēram pieci lati.
Ir maldīgs uzskats
“Latvijā sekmīgi darbojas Latvijas Osteoporozes biedrība, kas apvieno galvenokārt mediķus un farmaceitus. Tagad arī osteoporozes slimnieki un viņu tuvinieki ir apvienojušies: esam nodibinājuši asociāciju mūsu kopīgo interešu aizstāvēšanai. Šobrīd par svarīgāko uzskatām sabiedrības informēšanu, jo cilvēki bieži pat nenojauš, ka viņi cieš tieši osteoporozes dēļ. Sabiedrībā valda maldīgs uzskats, ka osteoporoze ir neizbēgams vecuma pavadonis. Apzinoties riska faktorus, veicot profilaktiskus pasākumus un nepieciešamības gadījumā uzsākot savlaicīgu ārstēšanos, ir cerība izvairīties no ciešanām. Aicinām ikvienu ar šo problēmu saistītu cilvēku piebiedroties asociācijai, jo kopīgiem spēkiem mums būs vieglāk meklēt risinājumu katra slimnieka konkrētajai problēmai,” saka Inese Ērgle, Latvijas Osteoporozes un invalīdu asociācijas priekšsēdētāja.
Osteoporoze ir hroniska slimība, kas attīstās daudzu gadu laikā, tāpēc ārstēšana jāsāk pēc iespējas ātrāk un jāveic patstāvīgi. Pēc ārstēšanas kursa beigām regulāri jāpārbauda kaulu minerālais blīvums, jo diemžēl pat tad, ja pēc terapijas sasniegta kaulu minerālā blīvuma norma, tā var pasliktināties. Sīkāka informācija var gūt, zvanot Latvijas Osteoporozes pacientu un invalīdu asociācijas priekšsēdētājai Inesei Ērglei, tālrunis 7137577, 6526928.
