Pieciem Alūksnes rajona pedagogiem Alūksnes, Balvu un Gulbenes rajona izglītības darbinieku forumā pagājušās nedēļas nogalē pasniedza Izglītības un zinātnes ministrijas Atzinības rakstus.
Pieciem Alūksnes rajona pedagogiem Alūksnes, Balvu un Gulbenes rajona izglītības darbinieku forumā pagājušās nedēļas nogalē pasniedza Izglītības un zinātnes ministrijas Atzinības rakstus. Šādu forumu Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskola (RPIVA) un trīs rajonu izglītības pārvaldes rīkoja pirmo reizi.
Atzinības rakstus saņēma Jaunalūksnes pagasta pirmsskolas izglītības iestādes (PII) “Pūcīte” pirmsskolas skolotāja un metodiķe Ineta Čerbikova, Alūksnes PII “Pienenīte” vadītāja Ārija Driņina, Liepnas vidusskolas direktora vietniece mācību darbā Ženija Mahņeva, Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas direktors Gunārs Stradiņš un Alūksnes rajona padomes Izglītības pārvaldes priekšniece Ināra Līdaciņa.
Forumā piedalījās daudzi Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji. Vispārējās izglītības departamenta direktors Guntis Vasiļevskis apgalvoja, ka pašlaik izglītības sistēmā ir iegūta stabilitāte. “Ir gandarījums, ka pašvaldību un Izglītības un zinātnes ministrijas sadarbība ar katru gadu kļūst labāka. Apliecinājums tam ir par 17 latiem palielinātā pedagogu alga no 1.septembra. Valsts ir uzsākusi pašvaldību skolu atbalstīšanas programmas. Par Pasaules Bankas naudu ir siltināts vairāk nekā 120 Latvijas skolu. Uzskatu, ka pozitīvi vērtējama arī studiju kredītu sistēma,” saka G. Vasiļevskis.
Viņš uzsver, ka Latvija ir viena no nedaudzajām valstīm pasaulē, kas uzmanīgi seko audzēkņu zināšanu kvalitātei.
“Izglītībai šogad paredzēts 120 miljonu latu, bet pirms četriem gadiem tas bija tikai 70 miljonu latu. Ne jau tikai nauda veicina izglītības kvalitāti, bet gan pats pedagogs, kas specializējas un iegūst izglītību,” atzīst G. Vasiļevskis.
Izglītības un Zinātnes darbinieku arodbiedrības republikāniskās padomes priekšsēdētāja Astrīda Harbaceviča atzina, ka pedagogam nevajadzētu strādāt divas slodzes, jo tā rezultātā pasliktinās darba kvalitāte.
“Nākotnē skolotājiem būs nodarbinātības problēmas, jo skolās samazināsies audzēkņu skaits. Ja situācija būs kā pašlaik, tad tuvākajos gados sākumskolās zaudēs 25 procentus pedagoģiskās likmes, bet pamatskolās – 18 procentus,” prognozē A. Harbaceviča. Viņa uzsvēra, ka “pedagogam katru dienu ar sabiedrību ir jāveido dialogs, lai informētu par aktualitātēm un problēmām”.
Savukārt RPIVA rektors Juris Stabiņš norādīja, ka skolas misija ir sagatavot bērnu reālajai dzīvei, ne tikai universitātei.
“Mēs varam profesionāli bērniem iemācīt tikai to, ko protam paši. Kad Latvija būs Eiropas Savienībā, būs augsta konkurence uz darba vietām. To varēs izturēt tie, kas pratīs veidot karjeru, tādēļ ir svarīga pedagoga prasme veidot karjeru, lai viņš to varētu iemācīt arī audzēkņiem,” klāsta J. Stabiņš.
Foruma noslēgumā izglītības iestāžu vadītāji, direktoru vietnieki mācību darbā, latviešu valodas un matemātikas skolotāji strādāja metodiskajās apvienībās, bet noslēgumā bija atpūtas pasākums kopā ar grupu “Trīs runči”.
