Dobeles apkārtnē, 14 kilometrus no Dobeles pa Īles ceļu, ir sena, gleznaina un neparasta vieta – Pokaiņu mežs.
Dobeles apkārtnē, 14 kilometrus no Dobeles pa Īles ceļu, ir sena, gleznaina un neparasta vieta – Pokaiņu mežs. Jau vairākus gadus tas sabiedrībā radījis milzīgu interesi, jo cilvēkus visos laikos vilina noslēpumainais un neizdibināmais.
Ļaudis mēļo, ka šajā mežā iegājušie gūst desmitkārtīgu spēku, zaudē orientācijas spējas, redz halucinācijas. Bet visapbrīnojamākie ir akmens krāvumi. Akmens kaudzes izvietojušās ap 400 hektāru lielā teritorijā ļoti paugurainā apvidū.
Savas versijas par šo objektu izteikuši vēsturnieki, ģeologi, arheologi, filozofi, dziednieki, reliģisku un sabiedrisku organizāciju pārstāvji.
Viedokļi ir dažādi: Pokaiņi ir enerģētiski spēcīga, unikāla vieta pasaulē, vēstījums no ļoti tālas pagātnes, sena svētvieta, kosmiski nozīmīga teritorija.
Kā vienas rokas pirksti
Latvijā šobrīd zināmi pieci Pokaiņi, un visi uzskatāmi par īpatnām un neparastām vietām. Šīm piecām vietām piemīt paaugstināts bioenerģētiskais strāvojums, tās viena otru papildina. Mēģinot savienot ar iedomātām līnijām uz kartes visus piecus Pokaiņus, šīs līnijas krustojas Krievu (Krīvu) kalna pakājē. Raugoties uz pasaules karti un kosmosa foto, atklājas, ka Pokaiņi ir nozīmīgs, paviršam skatam slēpts, izcils centrs.
Septiņdesmito gadu sākumā gan ASV, gan PSRS kosmisko pētījumu centrā vērtēja fotogrāfijas, kur redzami mikroviļņu starojumi. Tajās varēja vērot dziļas riņķveida struktūras. Pati iespaidīgākā no tām ar 340 kilometru diametru apņem gandrīz visu Latvijas teritoriju. Tās centrs ir ap Pokaiņiem.
Ir senākā dziednīca
Gan seno indiešu, gan sengrieķu raksti vēsta par kādu brīnišķu zemi ziemeļos no Grieķijas. Šīs ziņas papildina 11.gadsimta rakstītā Brēmenes Ādama hronika, kas stāsta, ka uz rītu zemi pēc veselības un padoma devušies cilvēki no visas pasaules.
Pēdējo gadu pētījumi ļauj teikt, ka senais dziedniecības centrs atradies Pokaiņos. Šajā sistēmā atrodas gan izcili enerģētiski, gan īpaši dziednieciski akmeņi, gan svēto rituālu vietas.
Pokaiņi ir bioenerģētisku starojumu centrs. Runājot par svētvietām, ar vārdu “bioenerģētisks” saprot mikroviļņu plūsmu, kura ietekmē gan dzīvo būtņu apziņu un veselību, gan arī vairākus Zemes veidošanās procesus.
Pokaiņi ir unikāli ne tikai ar to, ka atrodas uz zemeslodes centrālā meridiāna joslas rietumu līnijas, bet arī ar to, ka pāri Pokaiņiem iet Eiropas transkontinentālā ziemeļrietumu – dienvidaustrumu līnija Stokholma – Ventspils – Pokaiņi – Jonišķi – Minska – Erevāna. Pasaulē nav zināma otra tāda vieta, kur krustotos tik liela mēroga svētlīniju daudzums.
Aicina sameklēt brīnumu
Pretrunīgo publikāciju satraukts, tūrists Pokaiņu mežā rada savu viedokli par šo neparasto vietu. Meža apsaimniekotāji aicina nemeklēt pārdabiskus brīnumus, bet ļauties apkārtnes dabai, kurā izpaužas Latvijas izcilās enerģētiskās īpašības. (Latvijas augļu, ogu, dārzeņu izcilo smaržu un garšu arī atzīmē ārzemnieki). Pokaiņos var izbaudīt mieru, doties nopietnā pārgājienā paugurainajā apvidū. Ieejas cena pieaugušajiem – 0,40 latu, bērniem – 0,20 latu, iebraukšana teritorijā – 0,80 latu.
Apbrīnojamas ir gaišo akmeņu kaudzes, svētieleju un terašu bruģējumi, bruģētie akmens ceļi un dziedniecības akmeņu kopas.
Akmeņu kaudzes nav krautas, kur pagadās. To pierādīja ģeoloģijas zinātņu doktore Lija Bērziņa ar rīkstīšu palīdzību. Krāvumi atrodas stingri noteiktās vietās, ko nosaka Zemes enerģētiskais starojums. Katrs akmens enerģētiski sasaistīts kopā ar pārējiem savā telpiskajā novietojumā, veidojot slēgtu bioenerģētisku sistēmu.
Daži akmeņi ir vientuļi. To forma vai zīmes tajos veido norādes. Zīmes ir visdažādākās: Dieva zīme, Māras, pat čūskas siluets redzams. Akmeņi izstaro siltumu (Mātes akmens) vai gluži pretēji – aukstumu (Tēva akmens). Arī vientuļnieki ietilpst salikumos un darbojas kā viena kopa. Aizliegts akmeņus izkustināt, pārvietot, ņemt līdzi kā suvenīru. Nav izslēgts, ka daļā akmeņu ir ierakstīta informācija, kura var zust, mainot stāvokli.
Mistisku un noslēpumainu Pokaiņu mežu padara dīķīši vai “acis”, kas simetriski novietotas viena otrai pretī. Ūdens katrā “acī” ir savā nokrāsā.
Pokaiņu vainaga dienvidaustrumu daļā atrodas rets akmeņu salikums, kuru sauc par Zintnieku laivu. Kontūra ir izlikta no akmeņiem, kuru vidējais diametrs ir ap 25 centimetriem. Laiva “dodas” uz dienvidaustrumiem – saules lēkta virzienā Ziemassvētku rītā.
Ja sauc no balto akmens krāvumu vietas, tad atbalss atsaucas no debesīm virs laivas centra. Pokaiņu uzartajos laukumos atrasti vairāki desmiti ļoti interesantu priekšmetu no apstrādātiem akmeņiem: sirdsveida priekšmeti, diski, skulptūras un kulta priekšmeti. Dainis Īvāns rakstā “Pokaiņu meža mīkla” min, ka šie sirdsveida akmentiņi atgādina Oriņakas perioda (35. līdz 20.gadu tūkstoti pirms Kristus) skulptūriņas.
Vērtība atklāsies
Tā vietā, lai smeltos enerģiju no dabas, cilvēki lielos daudzumos dzer kafiju un indē sevi. 130 gadi ir bioloģiskais minimums, ko daba cilvēkam ir atvēlējusi dzīvot. Tikai pēc tam būtu jāsākas novecošanās procesam. Pokaiņu īstā vērtība atklāsies tikai nākotnē. Varbūt tālā nākotnē, jo ar katru dienu cilvēki zaudē spēju sajust gan paši sevi, gan dabu sev apkārt. Neprot nolasīt to informāciju, kas priekšā nolikta – akmenī vai augā.
Amerikāņu rakstniece Šarlote Andersone, kura pēta dziednieku darbu visā pasaulē, uzskata, ka vislabākie dziednieki ir Latvijā, izslavētie filipīniešu dziedinātāji pēc tam. Latvijas daba, dabiskās zāles, enerģisko vietu strāvojums un Latvijas dziednieku talants var nākotnē būt lielāka vērtība nekā Dienvidāfrikas dimanti vai Kolimas zelts.
Rasma Rozīte Pokaiņu vietu izzina kopš 1995.gada un uzskata, ka Pokaiņiem būs liela nozīme, palīdzot mūsu tautai enerģētiski un garīgi.
