Grupas “Rolise” muzikanti Rolands Melberds un Ilze Rakovska nupat, 20.jūlijā, Ogres rajona Birzgalē ieguva pirmo vietu septītajā lauku un mazpilsētu mūzikas festivālā – konkursā.
Grupas “Rolise” muzikanti Rolands Melberds un Ilze Rakovska nupat, 20.jūlijā, Ogres rajona Birzgalē ieguva pirmo vietu septītajā lauku un mazpilsētu mūzikas festivālā – konkursā.
Uzvara gūta 22 muzikālo kolektīvu konkurencē, pārspējot muzikantus no Aizputes, Neretas, Zasas, Rīgas, Ogres, Jaunjelgavas un Ikšķiles. Grupu “Rolise” no Gulbenes žūrija (grupas “Brīvdiena” mūziķi) esot klasificējusi kā modernā šlāgera un varbūt pat deju mūzikas pārstāvi. Rolandam un Ilzei simpātiju balvu piešķīra Birzgales pagasta padome un Ogres rajona padome, kā arī Balvu firma “Audio Diogens”.
“Šis festivāls paliks atmiņā arī ar neparastām laika apstākļu svārstībām. Sākumā laiks bija lielisks, bet tad sākās negaiss, lūza koku zari, bira krusa. Pazuda elektrība uz divām stundām. Izmantojot trīs kilovatu jaudas ģeneratoru, festivāls turpinājās bez elektriskā apgaismojuma. Bija tikai ugunskuru spožums un apmēram 2000 skatītāju siržu siltums. Apstākļi bija ekstrēmi un reizē romantiski,” saka Rolands. Pasākuma vadītājs esot uzjautrinājies, ka festivāls notiek 15 kilometru attālumā no Ķeguma HES, taču – bez elektrības.
Vispirms bija mīlestība
Tas bija pirms nepilniem pieciem gadiem. Ilze tobrīd strādājusi veikalā, kad iepazinās ar Rolandu, kas tolaik vēl spēlēja grupā “Ir un nav”. Viņam jau sen meitene patikusi, bet likusies nepieejama. Abus sapazīstināja draugi. Rolands uzaicināja Ilzi uz balli, un tā sākās mīlestība un kopīga muzicēšana grupā “Rolise”. Toreiz Rolands veltīja Ilzei dziesmu.
“Manas dziesmas ir par mīlestību un šo skaisto zemi. Par ko gan vēl var rakstīt un dziedāt?” saka Rolands. Viņš atzīst, ka viens otrā ieskatījušies caur mūziku. “Ievilku arī Ilzi šajā azartā,” atceras Rolands. “Toreiz par nopietnu muzicēšanu nedomāju. Mēdzu mājās spēlēt klavieres sava prieka pēc,” saka Ilze. Tagad abi “Rolises” muzikanti papildina viens otru. Ilzei ir zināšanas, Rolandam – pieredze mūzikā. Šobrīd sasniegta augstākā virsotne viņu mīlestības lidojumā. Grupai ir fani ne tikai Gulbenē, Galgauskā, Gulbītī un Jaungulbenē, bet arī citviet Latvijā – Zeltiņos, Lauterē, Kusā, Suntažos, Mālpilī. Gūta profesionāļu atzinība un amatabrāļu labvēlība.
“Festivāli – tā ir iespēja tikties ar domubiedriem, citiem mūziķiem. Piemēram, Birzgalē iedraudzējāmies ar grupu no Ikšķiles “Iedomu spārni”. Esam uzaicināti 9.augustā piedalīties estrādes atklāšanas festivālā Jēkabpils rajona Mežārē. Galgauskā 23.augustā spēlēsim ballē, visus ienākumus veltot nodegušā kultūras nama atjaunošanai,” saka Ilze.
Bez radošiem strīdiem nevar
Ilze un Rolands atzīst, ka bez radošiem strīdiem, muzicējot “Rolisē”, neiztikt. Lai arī šobrīd abi izveidojuši kopīgu ģimeni, kuras vienīgā nodarbošanās un ienākumu avots vasarā ir muzicēšana, mēģinājumu un muzicēšanas laikā esot jāaizmirst par personiskajām attiecībām. Tādā brīdī abi ir vienkārši kolēģi. Mājās viņiem esot speciāla darba istaba. Abu starpā ir noruna, ka, tajā ieejot, būs nopietns darbs – nedrīkst niķoties. “Reizēm Ilze spekulē, ka mūsu starpā ir īpašas attiecības. Kā jau sieviete – prot izmantot situāciju,” labestīgi noteic Rolands. Un tūlīt piebilst, ka “nav tādu mūziķu, kas nestrīdētos savā starpā”. “Katrs cilvēks ir atšķirīgs. Kopā var radīt kaut ko īpašu,” piebilst Ilze.
“Jo dziļāk esam mūzikā, jo vairāk mums ir savu dziesmu. Repertuārā puse no tām ir pašu komponētās,” saka Rolands. “Arī citu autoru dziesmas, ko izpildām, ir mūsu apdarē. Līdz ar to – pilnīgi atšķirīgas. Mums ir savs stils. Draugi no Smiltenes grupas “Velves” iedeva mums vienu savu dziesmu. Noklausījās, kā izpildām, un teica, ka tā jau ir gluži cita dziesma,” saka Ilze.
“Vienā no Gulbenes mūzikas festivāliem “Lāčplēsi, draugs” pasākuma vadītājs Vents Armands Krauklis novēlēja, lai mēs reiz saņemtu platīna disku. Mēs gan pagaidām vēl par to nesapņojam. Savukārt citi man ir teikuši, ka “Rolises” dziesmām ir pārāk sarežģīta apdare. Esmu ņēmis to vērā, atkāpies no saviem principiem un mācos veidot vienkāršākas dziesmas. Lai gan būtība ir vienkārša, klausītāju piesaista lipīga melodija un lipīgi vārdi. Ar to ir izteikts viss,” stāsta Rolands.
Rolands atzīst, ka mūziķu starpā notiek neredzama cīņa. Bez tās nevar. Šajā cīņā Ilze viņam ir blakus. Un ir prieks par katru kopīgo uzvaru.
Līgo piedzimst Jēzus bērniņš
Tagad Rolands dziesmas sacer kopā ar Ilzi. Abi radošajā procesā piedzīvojuši gan kuriozus, gan aizkustinošus brīžus. Līgosvētkus gaidot, gribējuši izdomāt piemērotu dziesmu. “Vispirms izraudzījāmies dziesmas stilu, tad meklējām vārdus un melodiju. Beigās dziesma iznāca par mazu, bezpalīdzīgu bērnu, kas ienācis šajā pasaulē un meklē mīlestību. Dziesma ir par to, ka katrs cilvēks ir kā maza zvaigznīte,” stāsta Ilze. Tā nu beigās sanākusi Ziemassvētku dziesmiņa.
Rolands stāsta, ka tieši muzicēšanas dēļ abiem ar Ilzi nācies aizmukt no pilsētas uz laukiem. Ģimene tagad dzīvo Daukstu pagastā. “Mēs kaimiņiem ar skaļu muzicēšanu netraucējam. Turklāt jāņem vērā mūziķu dzīvesveids. Tā ir naktsdzīve. Nebūtu normāli, ja, atgriežoties mājās no koncerta, jānes aparatūra dzīvoklī trešajā stāvā,” skaidro viņš.
Ilze atzīst – pierasts, ka nedēļu nogalēs “Rolise” spēlē ballē. Ja tā nav, tad rodas sajūta, ka kaut kā trūkst. Pierasts ir dzīvot kā naktsputniem. Rudenī un ziemā, iespējams, būšot citādi. Mūziķu darbā ražas laiks ir vasarā. Tad sākas miera periods. Vasarā var iztikt no tā, ko nopelna muzicējot. Turklāt grūti muzicēšanu savienot ar citu darbu. Turpretim pārējos gadalaikos jādomā, kur piepelnīties, kur strādāt. Ilze un Rolands saka, ka bezdarbs viņus nebiedē. Darbu, ja vēlas strādāt, vienmēr var atrast.
Nekaļ viens otru gredzenā
Rolands un Ilze pieder tiem modernajiem jauniešiem, kas uzskata, ka diviem mīlošiem cilvēkiem nav obligāti jāprecas.
“Gredzens nevar saturēt kopā. Viss atkarīgs no tā, grib vai negrib cilvēki dzīvot kopā,” saka Rolands. Tomēr par iespējamām abu kāzām viņš saka: “Nekad nesaki nekad.” Tajā pašā laikā abi jaunieši atzīst, ka savās mūziķu gaitās jau ir pietiekami daudz piedalījušies kāzās un pārpārēm izjutuši tām raksturīgās emocijas.
“Visādi gadījumi novēroti kāzās. Pat gadās, ka līgava ar līgavaini sastrīdas. Lūdzu! Ko nu? Kāzas nav būtiskas. Ja nu cilvēkiem naudas ir mežonīgi daudz, tad var rīkot kāzas. Dažs tās rīko atkal un atkal ik pa laikam. Tik šķiras un precas,” saka Rolands.
Ilze iebilst, ka redzēti arī skaisti kāzu pāri. Kādi jaunieši precējušies pēc 20 gadu ilgas pazīšanās. Sirdī lolojuši viens otru kopš pirmās klases. “Tieši tāpēc mums vēl nav, kur steigties. Gan vēl domāsim,” saka Rolands.
Pagaidām katrā ballē, katrā mūzikas festivālā grupas “Rolise” dalībnieki jūtas kā kāzās, kad saņem aplausus, skatītāju mīļumu un ziedus. Ilzei visvairāk patīk gerberas un puķzirnīši. Rolandam mīļākās ir neaizmirstules un kreimenes.
Vizītkarte
Viņš: Rolands Melberds; 34 gadi, dzimis Ogres rajona Suntažos, ir gulbenietis kopš 1989.gada; horoskops – Lauva; muzicēšanu apguvis pašmācības ceļā, spēlē ģitāru, sintezatoru, bungas, dzied.
Viņa: Ilze Rakovska, 28 gadi, dzimusi Gulbenē, horoskops – Auns, muzicēšanas pamatus apguvusi Gulbenes mūzikas skolā, spēlē čellu, sintezatoru, dzied.
Kopā viņi jau četrus gadus ir: grupa “Rolise”.
