Jaunalūksnietis Valdis Banka ir bijis šoferis un elektriķis, bet tagad šīs iemaņas noder piemājas saimniecībā “Garasimi 5”, strādājot ar tehniku un ieviešot mazo mehanizāciju.
Jaunalūksnietis Valdis Banka ir bijis šoferis un elektriķis, bet tagad šīs iemaņas noder piemājas saimniecībā “Garasimi 5”, strādājot ar tehniku un ieviešot mazo mehanizāciju. Divatā ar dzīvesbiedri Edīti viņi audzē sivēnus, baro bekonus, zosis un citus mājdzīvniekus. Tomēr galvenā vieta ierādīta sivēnmātēm.
“Man patīk lauki, govis, cūkas un visa dzīvā radība. Tas laikam nāk līdzi no bērnības. Lai gan tēvam nebija liela saimniecība, ģimeni izsūtīja uz Sibīriju.
Atgriezos tikai 1965.gadā. Atmodas laikā sāku saimniekot, privatizēju vairāk nekā piecus hektārus zemes. Bija iespēja kopt aitas un izmantot lielāku platību, taču divatā būtu grūti,” stāsta V.Banka.
Barībai maļ graudus
Saimniecībā ir trīs sivēnmātes un kuilis, kā arī vairākas nobarojamas cūkas. Banku ģimenei ir savi klienti, kas vēlas pirkt raibus un brūnus sivēnus. Viņi zina, ka tie ir vakcinēti un veselīgi. Ik pēc diviem trim gadiem sivēnmātes maina. Tagad ir jaunas. “Parasti metienā ir 12 līdz 13 sivēnu. Tad visi var tikt pie mātes pupa,” saka E.Banka. Lai gan lielas peļņas no sivēnu pārdošanas nav, iztikt var.
Cūku barībai audzē tritikāli vai auzas un zirņu auzas. Šogad ir tritikāle, ko gatavojas kult. Saimnieks rēķina, ka raža varētu būt labāka. Kur ziemā sniega bija vairāk, tur sējumi bojāti. V.Banka uzsver, ka tritikālei ir lielāka raža un tā ir izturīgāka. Graudus var dot visiem lopiem, bet rudzus grūsnām cūkām nedrīkst barot. Tritikāli samals dzirnaviņās.
“Miltus ber silītēs. Dzert dod pienu ar ūdeni. Ziemā vāru arī kartupeļus. Sivēnmātes labāk ēd miltus nekā tupeņus,” atklāj saimniece.
Govij ir sagatavots siens. Tās piens vajadzīgs sivēniem. Protams, var pirkt sauso piena pulveri, tomēr izdevīgāk ir turēt govi.
Sivēniem vajadzīga tēja
Sivēni paši sāk ēst pēc piecām dienām, bet pirms tam tiem dod kumelīšu tēju ar pienu. Ar cukuru nedrīkst saldināt, labāk ar medu.
“Tā mamma mums ierādīja. Tējas daudz nevajag – apmēram puslitru, tad mazie ātri iemācās ēst. Pēc nedēļas vai divām tie jau iet pie lielās siles un ēd sauso barību, tad nekas cits nav vajadzīgs. Esmu vārījusi arī putraimu putru, bet to sivēni maz ēd. Var vārīt lielākus makaronus,” skaidro Edīte. Viņa tā lolo mazos sivēnus, ka pēc tam ir žēl pārdot. Tie kā sunīši staigā saimniecei pakaļ un piecu septiņu nedēļu vecumā jau ir “dodami tautās”.
Kūtī ierīkos cūku dzirdnes
“Garasimos 5” nelielā platībā audzē zemenes un ir iestādītas arī ābelītes. Tomēr saimnieki atzīst, ka tas ir tikai sezonas darbs un ienākumi, tāpēc nedomā to attīstīt. Pašu vajadzībām Valdis ir konstruējis sulas spiedi.
“Uz rīves sasmalcina ābolus, un pēc tam masu zem preses izspiež. Radiopārraidē lauku ļaudīm dzirdēju, ka Gulbenes rajonā izgatavotas dzirdnes cūkām. Kad dzīvnieks ar snuķi piespiež, var padzerties. Sazinājos, sagādāju visu nepieciešamo un taisīšu kūtī remontu,” apņēmies V.Banka.
Saimnieki apgalvo, ka cūkas ātri sapratīs, kā darbojas dzirdnes. Mazie sivēni jau otrā dienā prot atrast ne tikai sivēnmāti, bet arī dodas sildīties zem lampas. Tomēr dzimšanas brīdī saimniekiem ir jābūt klāt, it sevišķi aukstā laikā. “Tagad ir zināšanas un pieredze, ko esam apguvuši, lasot speciālo literatūru un praksē. Domājam, ka trīs sivēnmātes ir pietiekami, jo vairāk cūkām kūtī nav vietas,” secina saimnieki.
Domā audzēt arī zoslēnus
Pie mājas ir pieci dīķi, tāpēc V.Banka grib pamēģināt audzēt zoslēnus. Ir jāiegādājas inkubators, kur zoslēni izšķiļas noteiktā temperatūrā.
“Televīzijas pārraidē redzēju, ka inkubatorā regulē arī mitrumu un automātiski apgriež olas. Uzzināšu, kur tādu var iegādāties un cik tas maksā. Zāles barībai pietiek. Varbūt izdodas labāk nekā sivēnu audzēšana,” domā saimnieks. Dažas zosis jau ir.
Bija arī apmēram 70 muskusa pīles, bet lapsa daudzas aiznesa, jo bija atradusi kādu spraugu žogā. V.Banka likšot sietu apkārt putnu sētai. Tagad ir arī labs sargs – Kaukāza aitu suns .
Savulaik V.Banka noskatījies, kā zosis baro Aizkarpatos dzīvojošie – putnos ar koka palīdzību “iestampā” kukurūzu, un apmēram pēc piecām dienām tie ir nobaroti.
