No kopējā Latvijas tūrisma firmu skaita 83 procenti nodarbojas ar tūrisma pakalpojumu importu un minētā tūrisma specializācijas dēļ netiek veicināta Latvijas tūrisma attīstība.
Ekonomikas ministrijas ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību liecina, ka no kopējā Latvijas tūrisma firmu skaita 83 procenti nodarbojas ar tūrisma pakalpojumu importu un minētā tūrisma specializācijas dēļ netiek veicināta Latvijas tūrisma attīstība.
Nav gan statistikas, ar ko galvenokārt nodarbojas Latvijas Tūrisma informācijas centri, jo sabiedrībā tāpat ir indivīdi, kas uzskata, ka šādi centri neko nedara un nav vajadzīgi. Bet tajā pašā laikā, piemēram, Alūksnes rajona Tūrisma informācijas centrs šovasar nodarbina apmēram 35 jauniešus, iesaistot tos vasaras tūrisma skolā. Tiesa, atalgojumu jaunie cilvēki par to nesaņem, toties iegūst zināšanas un iemaņas dažādās nozarēs. Vai tā ir “nekā nedarīšana” laikā, kad jauniešu lielākā problēma vasarā ir nodarbinātība?
Tūrisma speciālisti domā, ka kavējoši faktori ir nepietiekams valsts un pašvaldības budžeta finansējums un valsts atbalsts uzņēmējdarbības attīstībai, kā arī nepilnīga un kļūdaina informācija par situāciju Latvijā, valsts ekonomikas attīstību, drošību un politisko stabilitāti, nepietiekams tūrisma mārketings vietējā un starptautiskajā tirgū un tūrisma mārketinga koordinācijas trūkums Baltijas valstīs.
Tiek uzskatīts, ka tūrisma attīstību kavē arī pasaules mēroga tūristus piesaistošu objektu trūkums, izteikta sezonalitāte, vāji attīstīta šīs nozares infrastruktūra, nepietiekams tūrismā strādājošo izglītības un prasmju līmenis, laikietilpīga robežu šķērsošana un vienotas Baltijas valstu vīzu telpas trūkums. Vietējo tūrismu kavē arī iedzīvotāju zemā pirktspēja. Negribētu gan piekrist, ka Latvijā trūkst tūristus piesaistošu objektu. Varbūt vienkārši neprotam parādīt savas vērtības? Turklāt arī katrs latvietis nemaz nav tās redzējis!
Speciālisti teic, ka lēmējvarai un izpildvarai trūkst izpratnes par tūrisma nozīmīgumu tautsaimniecības attīstībā. Te gribas piebilst, ka ar šādu problēmu saskaras arī rajonu Tūrisma informācijas centri. Vairāku minēto faktoru ietekmi varētu novērst vai mazināt, ja valsts, pašvaldības un tūrisma uzņēmēji kopīgi sāktu īstenot valsts politiku šajā nozarē. Bet visam ir nepieciešami līdzekļi.
Palielinās arī lauku tūrisma apjoms, jo asociācijas “Lauku ceļotājs” iekļauto saimniecību skaits kļuvis lielāks – 1994.gadā tās bija 20 saimniecības, bet 2001.gadā to skaits sasniedza jau 210. Cilvēki apzinās, ka tikai saviem spēkiem ko panākt ir grūti.
Vasara ir laiks, kad vēlamies ceļot, un šai nodarbei atrodas laiks un arī līdzekļi. Visiem nav iespējas doties uz ārzemēm un izmantot tūrisma firmu pakalpojumus. Arī Latvijā ir daudz skaistu vietu un interesantu, vēsturiski nozīmīgu objektu. Tad kāpēc nedoties uz Tūrisma informācijas centru, kur darbinieki sniedz bezmaksas informāciju, un neapceļot dzimto zemi?
