Spānijai pavisam Vidusjūrā pieder mazliet vairāk par 250 saliņām.
Spānijai pavisam Vidusjūrā pieder mazliet vairāk par 250 saliņām. Pati lielākā no tām – Maljorka, kas 75 kilometru garumā stiepjas no dienvidiem uz ziemeļiem un 120 kilometru garumā – no austrumiem uz rietumiem.
Salu grupai, kurai pieder arī Maljorka, ir savs parlaments un no pārējās Spānijas mazliet atšķirīga likumdošana. Te sastopamies ar citu nodokļu politiku – visa salu teritorija ir taxefree zona, tātad – preces un pakalpojumi atbrīvoti no pievienotās vērtības nodokļa. Tiesa gan, no šāgada 1.maija ik tūristam Spānijā jāmaksā tā saucamā ekoloģiskā nodeva, kas divu zvaigžņu viesnīcā ir 50 centi dienā vienai personai; trīs zvaigžņu viesnīcā – 1 eiro; piecu zvaigžņu viesnīcā – 2 eiro. Septiņi miljoni tūristu gadā – tāds ir ik gadus Maljorkā plānoto tūristu skaits. Un nav nekādu problēmu šo plānu realizēt, jo pieprasījums ir – ik pa trim minūtēm lidostā vai nu nosēžas vai paceļas kāda lidmašīna. Apmēram miljons salas apmeklētāju gadā ir vācieši, daudz ir arī angļu un franču.
Vēlams pieteikties laikus
Ja esat iecerējuši doties uz Maljorku, ceļojumu vēlams pieteikt laikus, jo pat ar likumu ir aizliegts palielināt vietu skaitu viesnīcās, tātad – uzņemt vairāk tūristu nekā parasti. Ja Maljorkā kāds vēlas uzbūvēt jaunu viesnīcu, viņam atliek vai nu nojaukt savu veco un celt tās vietā vai arī iegādāties citu viesnīcu un būvēt skaistāku un labāku ēku tās vietā.
Daži sadzīviski krikumi
Viesnīcā mazgājoties var just, ka lietojam attīrītu, atsāļotu jūras ūdeni. To nav ieteicams dzert un nav ieteicams ar to arī mazgāt zobus – šādām vajadzībām ūdens ir jāpērk.
Pēc ļoti bagātīgām pusdienām jūs cienās ar džerbu – liķieri, kas līdzīgi balzamam gatavots no dažādām zālītēm. Tā uzdevums – pēc lielās ēšanas tūres nodrošināt normālu kuņģa darbību. Runājot par alkoholu, – atšķirībā no daudzām citām zemēm – spāņu viesnīcas restorānā jūs savu vīna pudeli varat malkot kaut veselu nedēļu – ja šovakar gribējās tikai mazliet, atlikušo pudeles daļu nodosiet nevainojamai uzglabāšanai līdz nākamajai ēdienreizei. Un varēsiet būt drošs, ka jums atnesīs tieši to pašu trauku!
Ļoti interesanta spāņu virtuves sastāvdaļa ir sautējumi. Interesanti, ka kopā ar dārzeņiem tiek gatavotas dažādas gaļas – vistas, tītara, liellopa, cūkas un pat zivs.
Tūdaļ aiz tūrisma otrs lielākais salas ienākumu avots ir mandeles. Noteikti ieteicams nogaršot spāņu mandeļu pīrāgu un arī mandeļu saldējumu – nenožēlosit!
Spānija ir slavena ar kabatzagļiem, bet šī paraža ne mazākā mērā nav attiecināma uz salu ļaudīm – šeit tādus nemana.
Tas ir interesanti
Interesanti ir Maljorkas stalaktītu un stalagmītu alās. Tie, kas līdzīgas alas apmeklējuši Čehijā vai Ungārijā, gaida zemu temperatūru, taču Maljorkas alās ir no plus 19 līdz plus 21 grādam. Turklāt tūristiem apskatāmās alas tiek izgaismotas ar dažādām gaismām, tādējādi alai piederošajiem toņiem piešķirot ļoti interesantas gammas.
Izvēloties aktīvās ekskursijas, iepazīsiet spāņu dabas burvību: vai katrs pagrieziens jūs sagaidīs ar fantastiskām apelsīnu, citronu vai mandeļu birzīm, olīvkoku audzēm un skatu uz Vidusjūru. Braucot ar mašīnu, jums noteikti izdosies satikt kādu savdabīgu lauku sievu un vīru tautas dziesmu, mūzikas un deju ansambli. Šie tautas tradīciju priekšnesumi ir interesants pretstats nogludinātajai profesionāli civilizētajai mākslai. Mums, piemēram, skatoties šādu priekšnesumu Valdemusā, smaidu izvilināja nianse, kuru nekad neatļautos neviens latviešu pašdarbnieku kolektīvs: blondīnes bija izlīdzējušās ar melnām mākslīgo matu pīnēm. Bet tieši ar to jau šie tautas ansambļi ir interesanti, ka viņi dara, kā māk un saprot.
Valdemusā var apskatīt arī fantastisku klosteri. Tajā ir saglabājušās celles, kurās dzīvoja un radoši strādāja Frederiks Šopēns un Žorža Sanda.
Maljorkā ir iespēja aplūkot bagātu 19.gadsimta lauku saimniecību. Daļā tās teritorijas dzīvo mantinieki – pa gabalu var redzēt viņu iekoptās olīvu birzis un melno cūku ganāmpulku, bet otra daļa atvēlēta apskatei. Te redzēsiet mandeļu attīrīšanas mašīnas, graudu kaltes. Šajā lauku muižā var ieraudzīt, kā telpas var sildīt ar lielās pannās ik pa metram sabērtām kvēlojošām oglēm.
Tā kā salā ziemā ir ap plus astoņiem grādiem, tad īpašu rūpju par kurināšanu te nav – siltāk sasedzas vai arī, ja ļoti salst, ieslēdz elektriskos sildītājus. Bet vai zināt, kā Maljorkā iegūst elektrību? No olīvām izspiež eļļu, bet pārpalikumu izžāvē un kurina termoelektrocentrālē. Oriģināls risinājums, vai ne? Bet, lai par to visu pārliecinātos ar savām acīm, ir jāaizbrauc uz Maljorku.
no Žurnāla “Mans Īpašums”
