Alūksnes rajona apdzīvotās vietās pieņem netīrītas mellenes par 27 santīmiem kilogramā, vietām cena ir par diviem santīmiem mazāka.
Alūksnes rajona apdzīvotās vietās pieņem netīrītas mellenes par 27 santīmiem kilogramā, vietām cena ir par diviem santīmiem mazāka. Daudz tas nav, bet lasītāji ir priecīgi, jo nopelnīt var pietiekami.
“Mēs ar vīru līdz pusdienām varam salasīt ogas, par kurām saņemam septiņus latus. Pensionāriem tas ir labs atspaids. Divatā uz mežu braucam ar mašīnu. Ja dodos viena, tad ņemu velosipēdu. Ja ogas ir lielas, tad patīk lasīt. Vietumis tās sausuma dēļ ir sīkas,” stāsta Apē dzīvojošā Lidija Sivradova.
Ogotāji nedomā, ka iepriekšējo gadu “neražās” ir vainojami tie, kas lasa ar “kombainiem”. Ja tie spētu ietekmēt, tad mellenes būtu bijušas vismaz kaut kur. Protams, lasīšanas iemaņām ir nozīme. Viens prot mētrai mellenes nobraukt tā, ka tām līdzi ir maz lapu, bet citam gružu ir gandrīz tikpat kā ogu, turklāt tās ir saspiestas. Tomēr vairums uzpircēju neprasa labu kvalitāti, tāpēc peļņu tas sevišķi neietekmē.
Karstais laiks nav mazinājis melleņu tīkotāju sparu. Tie uz mežu dodas agri no rīta, un pusdienās jau var atgriezties mājās ar naudu. Tiesa, ir arī tādi, kas dodas otrā reisā.
Nav gan zināms, kas ir ogu uzpircēji. Valsts ieņēmumu dienesta Vidzemes reģionālās iestādes Alūksnes nodaļas vadītāja Nora Rušķe saka, ka savu firmu nereklamējot tie, kas ogas uzpērk nelegāli.
Mežā ir arī daudz aveņu, bet tās var lasīt tikai pašu vajadzībām vai pārdošanai tirgū. Toties maz ir gaileņu, kas pērn bija labs peļņas avots. Šovasar tās ogotāji tikpat kā nav manījuši. “Es parasti mežā eju viena. No kā man baidīties? Domāju, ka turp cilvēki dodas, lai nopelnītu un sagādātu krājumus ziemai nevis uzbruktu. Tiesa, ir gadījies nomaldīties. Tad kilometriem klīdu pa mežu, līdz izkļuvu laukā,” stāsta liepājniece Līga Pāvila, kas vasarā ciemojas Alūksnē.
