SIA “Lienama” ir konkursa “Sējējs” dalībniece no Alūksnes rajona.
SIA “Lienama” ir konkursa “Sējējs” dalībniece no Alūksnes rajona. Lielogu dzērveņu un melleņu audzēšana ir netradicionāla un jauna lauksaimniecības nozare, ko vērtēs konkursā. Tajā kompleksi iepazīsies ar ražošanas modernizāciju, grāmatvedības uzskaiti, meliorācijas sistēmu, ceļiem, sakoptību, ražu un produkcijas realizācijas iespējām.
“Mellenes aug 4,6 hektāru un dzērvenes astoņu hektāru platībā. Stādījumi ir palielināti pakāpeniski no 1997.gada, un dzērvenes jau ražo. Pērn no vairāk nekā trim hektāriem novāca 12 tonnu ogu, kas bija pirmā lielā raža. Šogad dzērveņu būs vairāk, bet tāpat pieprasījums ir liels, jo vēl nekur neiegūst tādu ražu. Saimniecībā ir laba grāmatvedības uzskaite. Ogu audzēšanā izmanto modernas tehnoloģijas. Ir laistīšanas sistēma. Ar meliorācijas sistēmu var regulēt ūdens līmeni purvā. Mēslojumu augi saņem tikai caur lapām, kas ir progresīva metode. Reizi nedēļā un biežāk mēslojumu izsmidzina ar miglotāju. Devas ir nelielas, tāpēc šķīduma sagatavošanā vajadzīga precizitāte,” stāsta SIA “Lienama” īpašniece Gundega Sauškina.
Dzērvenes gaida vairāki uzņēmumi – “Pūre”, “Spilva” un “Koks”, kā arī Vācijā un Polijā. “Spilvas” gatavoto dzērveņu kompotu iztirgoja mēneša laikā, tāpēc šogad vēlas pārstrādāt 12 tonnu ogu. Gandrīz tikpat daudz pārdos “Pūrei”, kas ievārījumā izmanto arī sīkas un atšķirotas dzērvenes. Dobeles izmēģinājumu stacija gatavo dzērveņu rozīnes. Kad no ogām ir izspiesta sula, čagās iepilda cukura sīrupu un izžāvē. Rozīnes ir skābākas un garšīgākas nekā no vīnogām gatavotās.
Ogu lasītāju darbs ir dārgs
Mellenes ir pārziemojušas labi, un to stādījumi iepriecina. Pirmos divus gadus tām norauj ziedus, lai izveidojas krūms. Ja uzreiz ļauj ražot, tad krūmi ir zemi un kropli. “Lielākai platībai vajadzīga ogu lasāmā mašīna, kas prot arī noteikt, kuras dzērvenes gatavas un kuras vēl nē. “Lienamā” ogas tāpat kā pērn lasīs ar rokām. Iespējams, ka nākamgad domāsim par mehanizāciju. Taču tad rudenī vai agrā pavasarī stādu stīgas ir jāizķemmē, un arī to dara speciāla mašīna. Pēc tam var izmantot ogu lasāmo mašīnu,” skaidro G.Sauškina.
Viņa cer, ka kāds no Dzērveņu asociācijas dalībniekiem iegādāsies dārgo tehniku. “Lienama” nopirka ogu šķirojamo mašīnu, kas tagad ir “nokopēta” un pavairota. Bažas rada tas, ka citiem audzētājiem vēl nav ogu ražas, tāpēc tehnikas iegādi var atlikt. “Ar mašīnu dienā var nolasīt vienu kartu – 0,4 hektārus. Mums tādi ir 22. Ja būtu trīs mašīnas, tad nedēļas laikā varētu novākt ražu,” vērtē G.Sauškina. Roku darbs ir dārgs, bet ir lasītāji, kas dienā ievāc 30 līdz 60 kilogramu ogu.
Apputeksnē bites un kamenes
Pagājušajā vasarā SIA “Lienama” purva ogu laukos bija eksperiments, kad noskaidroja bišu un kameņu lomu dzērveņu apputeksnēšanā. Izrādās, ka Holandes kamenes ir labi pārziemojušas kūdras vaļņos. Pavasarī tās izlidoja no tiem bariem. “Kamenes apputeksnēšanu veic arī lietainā laikā, turpretim bites izlido tikai saulainās dienās. Tāpat ir vajadzīgs, lai ziedētu lielākā daļa ogulāju, lai tās nemeklētu nektāru citur. Sadarbībā ar sertificētu biškopi Laumu Lāci, kas uz purvu atveda savas bišu saimes un kamenes, tās ir savu izdarījušas,” vērtē dzērveņu audzētāja. Viņa atzīst, ka nav vērts audzēt bites, ja tās vajadzīgas tikai ziedu apputeksnēšanai.
Strādniekiem darbs purvā ir visu gadu. Lai viņiem būtu labi sadzīves apstākļi, ceļ guļbūves māju, kas izskatās kā pasaku namiņš. Tajā būs elektrība, ūdensvads un duša, kā arī virtuve un istabas. Māja atrodas tuvu ūdenskrātuvei, kur ir zivis, kā arī melleņu lauki būs labi pārskatāmi. “Vagoniņā” kur līdz šim apmetās strādnieki, ziemā ir auksti. Tagad būs silti un piemēroti apstākļi darbam un atpūtai,” saka G.Sauškina.
Vēlas mainīt “Sapard” noteikumus
SIA “Lienama” sākusi būvēt ogu pārstrādes cehu, kam nepieciešams “Sapard” finansējums. Bet pagaidām nolikuma noteikumi neparedz piešķirt līdzekļus uzņēmumam, kam nav pārstrādes.
G.Sauškina lūgusi Zemkopības ministriju mainīt noteikumu daļu, lai tā neattiektos uz ogu un augļu pārstrādātājiem, jo tāda nav Briseles prasība. Paredzams, ka nosacījumu viņiem atcels, jo no 1996.gada ir ievērojami pieaugusi šīs produkcijas pārstrāde. Tas bija ieviests, cenšoties ierobežot ievestās gaļas un piena pārstrādi.
“Tagad iznāk, ka būtu jāiegādājas kāda veca spiede un jālej trīslitru burkās sula, ko ar grūtībām varēs pārdot. Un tikai tad būtu iespējams pieteikt pārstrādes ceha projektu “Sapard” finansējumam,” viņa norāda. Ministrijas ierēdņi ir atzinuši, ka situācija veidojas muļķīga. Paredzams, ka noteikumos būs izmaiņas un nākamajā gadā varēs izskatīt projekta pieteikumu. Ja to atbalstīs, bijušajā Trapenes krejotavā turpinās augļu un ogu pārstrādes ceha rekonstrukciju. Iespējams, ka tajā gatavos arī rozīnes.
“Ja viss izdosies, kā ir iecerēts, tad 2004.gada rudenī varēsim pārstrādāt ne tikai savu, bet arī apkārtējo audzētāju ogu un augļu ražu apmēram 70 kilometru rādiusā. Kas vēlēsies, varēs saņemt sulu par pašizmaksu ne tikai no saviem piegādātajiem āboliem vai jāņogām, bet arī citus ceha izstrādājumus noteiktā daudzumā,” prognozē G.Sauškina. Būs arī ogu šķirotava un glabātuve. Tai nopirkta veca ferma, kas ir labi saglabājusies. Ēka atrodas tuvu purvam un ceļam. Dzērveņu uzglabāšanai nav vajadzīgi īpaši apstākļi, bet melleņu kvalitāti ietekmē katra glabāšanas stunda. Tāpēc glabātuvei jābūt gatavai līdz ogu pirmajai ražai.
