Turpinās vasaras otrais mēnesis, bet skolēniem garajās brīvdienās joprojām aktuāla ir problēma – kā pavadīt brīvo laiku?
Turpinās vasaras otrais mēnesis, bet skolēniem garajās brīvdienās joprojām aktuāla ir problēma – kā pavadīt brīvo laiku? Tā katru gadu nodarbina gan bērnus, gan pieaugušos. Nekas neliecina, ka kaut kas varētu mainīties uz labo pusi. Vismaz tuvākajā nākotnē noteikti ne. Tā nu iznāk, ka pašam vai kopīgi ar vecākiem (kas gan droši vien notiek reti!) jāplāno, kādas nodarbes ir interesantas un pieejamas, ņemot vērā finansiālās iespējas. Daudzas ģimenes droši vien sev un mājiniekiem bērnu skaļi jautātais: “Ko man darīt?” trīs mēnešu garumā spēj nogurdināt līdz apnikumam. Protams, lieki piebilst, ka daudziem bērniem tieši naudas trūkums liedz baudīt daudzus vasaras priekus, apmeklēt nometnes, ciemoties pie radiem vai draugiem citā Latvijas malā.
Daļai bērnu par vienu no iecienītākajiem atpūtas veidiem ir kļuvusi braukšana ar velosipēdu, skrituļslidām vai skrituļdēli. Valkā, piemēram, vasarā rīko riteņbraukšanas svētkus, kas šogad speciāli no rudens pārcelti uz vasaru, lai skolēniem bagātinātu atpūtas iespējas brīvdienās. Tas viss ir apsveicami, ja vien līdz ar to nerastos virkne problēmu, arī nezināšana vai nevēlēšanās ievērot daudzus noteikumus. Atvaļinājumā kārtīgi izbaudīju, ko nozīmē bērni – velosipēdisti. Saprotams, ka viņiem patīk būt pārgalvīgiem un ātriem, taču izrādās, ka ērtākā pārvietošanās vieta viņiem šķiet gājēju ietve. Teikšu godīgi: kājāmgājējam sajūta ir tāda, it kā viņš atrastos ielas vidū, kur nepārtraukti jābaidās, vai pēkšņi no mugurpuses kāds neuzbrauks virsū.
Iespējams, ka jaunie velosipēdisti jūtas drošāk, braucot pa ietvi, jo, lai kļūtu par ceļu satiksmes dalībnieku, ir vajadzīgas zināšanas un atbildība. Tomēr katram satiksmes dalībniekam ir jāievēro savi noteikumi. Diemžēl pie mums velosipēdistiem nav iekārtots īpašs braucamais ceļš, kā tas ir ārzemēs.
Taču velosipēdists uz ietves vēl nav nekas briesmīgs salīdzinājumā ar pusaudžiem, kas, meklējot dažādas izklaides un piedzīvojumus, sēžas pie vecāku auto stūres un pārgalvīgi izaicina likteni. Tādu gadījumu netrūkst arī šovasar, kuru iznākums ir traģisks.
Nevar noliegt, ka arī vecākiem šodien ir daudz grūtāk audzināt bērnus, jo viņi ātrāk kļūst pieauguši. Droši vien katrs zina, ka viena no efektīgākajām audzināšanas metodēm ir vecākiem savas atvases kopš bērnības radināt pie darba. Protams, ka arī vasarā to nevajadzētu aizmirst. Kaut vai darbs ir savā zemnieku saimniecībā, sakņu dārzā vai vēl labāk – vietējās pašvaldības piedāvāta iespēja strādāt, tādējādi nopelnot brīvpusdienas skolā. Tas tikai palīdzēs veidot bērnos apziņu, ka viss dzīvē ir jānopelna saviem spēkiem.
