Neviens nevar aizbildināties ar likumu nezināšanu. Vai ik nedēļu Saeima un Ministru kabinets pieņem normatīvus aktus.
Neviens nevar aizbildināties ar likumu nezināšanu. Vai ik nedēļu Saeima un Ministru kabinets pieņem normatīvus aktus. Vieni stājas spēkā uzreiz, citi – pēc kāda laika. Gadās, ka kāda likuma pants ir pretrunā ar citu, agrāk pieņemtu likuma pantu.
Lai būtu skaidrība šajos jautājumos 1994.gada 8.jūnijā Saeima pieņēma likumu “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību”. Šis likums nosaka ka Valsts prezidents izsludina likumus ne agrāk kā septītajā dienā un ne vēlāk kā divdesmit pirmajā dienā pēc to pieņemšanas.
Likums stājas spēkā četrpadsmit dienas pēc izsludināšanas, ieskaitot izsludināšanas dienu, ja tajos nav noteikts cits termiņš. Ja Satversmē noteikto iemeslu dēļ Valsts prezidents nevar izsludināt likumu (atrodas komandējumā ārvalstīs, slimības dēļ un tamlīdzīgi), to dara Saeimas priekšsēdētājs Valsts prezidenta vietā (to īpaši norādot).
Likumi un citi Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemtie akti tiek izsludināti, tos publicējot valsts valodā oficiālajā preses izdevumā “Latvijas Vēstnesis”. Izsludinātie likumi, citi Saeimas pieņemtie akti un Ministru kabineta noteikumi publicējami arī “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājā”, norādot, kad tie izsludināti “Latvijas Vēstnesī”, lai cilvēki zinātu, kad likumi stājās spēkā. Dažreiz tas ir ļoti svarīgi.
Vienīgi publikācija “Latvijas Vēstnesī” un “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājā” ir oficiāla.
Ārkārtējos gadījumos Valsts prezidents vai Saeimas priekšsēdētājs ir tiesīgs izsludināt likumus un citus Saeimas pieņemtos aktus, kā arī Valsts prezidenta pavēles un rīkojumus, nolasot tos radio vai televīzijā. Tādā pašā veidā Ministru prezidents var izsludināt Ministru kabineta lēmumus. Šādā veidā izsludināts akts nekavējoties jāpublicē “Latvijas Vēstnesī”, norādot, kādā veidā un kad akts izsludināts.
Saeimas lēmumus, kuriem ir vispārēja nozīme, izsludina Saeimas priekšsēdētājs vai – viņa prombūtnes laikā – kāds no viņa biedriem pēc savstarpējas vienošanās. Lēmumi stājas spēkā ar to pieņemšanas brīdi, ja tajos nav noteikts cits termiņš.
Ministru kabineta lēmumi, kuri pieņemti noteikumu, instrukciju vai ieteikumu veidā, stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas “Latvijas Vēstnesī”, ja tajos nav noteikts cits termiņš. Ja saskaņā ar īpašu likumu (Par valsts noslēpumu, pieņemts 1996.gadā 17.oktobrī) Ministru kabineta instrukcijas, ieteikumi vai to daļas ir pasludinātas par slepenām, tās nav publicējamas un stājas spēkā ar to pieņemšanas brīdi, ja Ministru kabinets nav noteicis citādi.
Spēkā esošie likumi un Ministru kabineta noteikumi ir saistoši visā Latvijas teritorijā, un neviens nevar aizbildināties ar to nezināšanu. Likumu un Ministru kabineta noteikumu nezināšana neatbrīvo no atbildības.
Ja konstatēta pretruna starp dažāda juridiska spēka normatīvajiem aktiem, spēkā ir tas normatīvais akts, kuram ir augstāks juridiskais spēks. Tātad, ja ir pretruna starp likumu un Ministru kabineta noteikumiem, tad spēkā ir likuma norma. Ja konstatēta pretruna starp vienāda juridiska spēka normatīvajiem aktiem, spēkā ir jaunākais normatīvais akts, kurš pieņemts vēlāk. Ja konstatēta pretruna starp normatīvajos aktos ietvertajām vispārējām un speciālajām tiesību normām, vispārējā tiesību norma ir spēkā tiktāl, ciktāl to neierobežo speciālā tiesību norma.
Normatīvajiem aktiem nav atpakaļejoša spēka, izņemot likumā īpaši paredzētus gadījumus. Parasti atpakaļejoša spēka normas piemēro tad, kad tās piešķir kaut kādas privilēģijas vai kādus atvieglojumus. Ja norma paredz ierobežojumus vai pasliktina cilvēka stāvokli, tādai normai praktiski nav atpakaļejoša spēka.
