Ir atvaļinājumu laiks. Lai gan šogad jaunais Darba likums nosaka, ka visiem ir jādodas pelnītā atpūtā pēc gada darba, daudzi joprojām lepojas, ka nav bijuši atvaļinājumā vairākus gadus.
Ir atvaļinājumu laiks. Lai gan šogad jaunais Darba likums nosaka, ka visiem ir jādodas pelnītā atpūtā pēc gada darba, daudzi joprojām lepojas, ka nav bijuši atvaļinājumā vairākus gadus. Tā tikai liekas, ka kaut kas apstāsies vai nenotiks, ja to neizdarīsim mēs. Patiesībā viss ir tik vienkārši kā rakstīts Bībelē. Dievs ir radījis sešas darba dienas, un septītā ir svētā diena, kad nedrīkst strādāt, kad “darbs” ir dvēselei un garam. Arī tad, ja negāja uz baznīcu, mūsu senči prata atpūsties – dziedāja, dejoja, gāja rotaļās vai darināja kaut ko skaistu. Nav dzirdēts, ka būtu bijuši atvaļinājumi, bet svētkus svinēja vairākas dienas.
Tagad darbaholisms ir kļuvis par mūsdienu slimību, kas ne tikai rada nogurumu un depresiju, bet arī izraisa nelabvēlīgu seku ķēdi. Pastāvīga aizņemtība un stress izraisa domstarpības un strīdus savstarpējās attiecībās un attieksmē pret bērniem. Neiecietīgs vārds vai sitienam pacelta roka kā bumerangs atgriežas un trāpa arī pašu. Un ne tikai tieši vai uzreiz, bet ar daudz lielāku spēku pēc laika, kad saproti: apdraudēta ir saskaņa ģimenē, bērni tevi nesaprot un nav vairs neviena drauga. Tad var būt par vēlu kaut ko mainīt – izlietu ūdeni nesasmelsi. Tāds secinājums rodas pēc atvaļinājuma, kad nākas secināt – dienas aizskrējušas, bet atpūtas tā arī nav bijis.
Neprasme atpūsties ir mūsdienu problēma, kas apdraud cilvēku garīgo un fizisko veselību. Darba mīlestība un čaklums vienmēr ir godā celti. Tomēr izrādās, ka arī čaklās bites 80 procentu no dienas laiskojas. Un nav brīnums, kā arī darbaholiķim reiz pienāk brīdis, kad saprot – “kas par daudz, tas par skādi”. Bieži vien nepārtrauktā strādāšana un skriešana nav devusi ne morālu, ne materiālu labumu. Tomēr tā ir kļuvusi par sava veida patvērumu no visām citām problēmām, un reizē ir to radītāja. Cilvēks nav no dzelzs, kas tāpat nekalpo mūžīgi. Tāpēc ir jāmācās ne tikai strādāt, bet arī atpūsties. Liekas, ka tas ir lieki. Pieredze liecina – nedēļu sapņojam par brīvdienām un gadu par atvaļinājumu, bet brīvo laiku tajā neprotam izmantot.
Rietumeiropā dibina baudītāju biedrības, lai to biedri izjustu baudu, ko dod atslābināšanās un atpūta, ko nozīmē laiskošanās un vaļošanās šo vārdu labākajā nozīmē. Izrādās, ka to apgūt ir ļoti grūti cilvēkiem, kas vienmēr bijuši aizņemti. Zināju, ka atpūtu dod nodarbību veidu maiņa, tātad fiziska darba strādniekiem vajadzīga garīga slodze un otrādi. Tagad Stresa institūta mediķi domā, ka pilnīgi atslābināties nav iespējams citu cilvēku sabiedrībā. Viņi atzīst, ka nevajag lūkoties ceļojumu prospektos, lai izraudzītos maršrutu, bet jāatrod ceļš savā dvēselē. Arvien vairāk firmu vadītāju un uzņēmumu menedžeru dodas klosterī, kur viņiem ir iespēja atgūt iekšējo mieru. Lai jums izdodas atpūsties kopā ar draugiem, ģimeni vai vienatnē!
