No padomju gadiem sabiedrībā vēl arvien ir saglabājušies spēcīgi stereotipi par astmu un tās ārstēšanu.
No padomju gadiem sabiedrībā vēl arvien ir saglabājušies spēcīgi stereotipi par astmu un tās ārstēšanu. Cilvēki uzskata, ka astma ir briesmīga slimība, un nobīstas, izdzirdot, ka ārsts nosaka šo diagnozi.
Stereotipi saglabājušies no laikiem, kad astmu neārstēja, jo nebija īstas skaidrības par slimības izcelsmi. Tomēr situācija pēdējo desmit gadu laikā ir izmainījusies, un astma ir ne tikai veiksmīgi ārstējama, bet cilvēks, tai piemērojoties un laikus uzsākot ārstēšanu, var dzīvot pilnvērtīgu dzīvi.
Astma ir hronisks elpceļu iekaisums. Tie ir sārti un pietūkuši, tāpēc ļoti jutīgi un krasi reaģē uz dažādiem kairinātājiem, kas izraisa bronhiālās astmas lēkmes. Slimnieki sūdzas par lēkmjveidīgu elpas trūkumu, smagumu krūtīs, klepu un “čīkstošu” elpu īpaši naktīs, no rītiem, kā arī pēc fiziskas slodzes. Īpaši smagas astmas lēkmes laikā cilvēks var pat nomirt.
Astmas izcelsmes pamatā ir iedzimtība. Tomēr tas, vai astma attīstīsies, ir atkarīgs no vides, kurā cilvēks uzturas. Alerģiskiem cilvēkiem, īpaši bērniem, astma rodas, uzturoties putekļainā vidē, mājās ar pelējumu, kontaktējoties ar mājdzīvniekiem, prusakiem vai ziedēšanas sezonā. To sauc par alerģisko astmu. Ir arī tāda astma, kas attīstās pusmūžā pēc smagas slimošanas – vīrusiem, plaušu karsoņiem.
Alerģiskās astmas ārstēšanā ir būtiski noskaidrot, kas tieši izraisa iekaisumu. Ja izdodas izmainīt apkārtējo vidi un mazināt alerģijas radītāju klātbūtni, tad slimība norit daudz labvēlīgāk.
Ikviens astmas slimnieks ir jutīgs arī pret parastiem kairinātājiem – veļas pulveriem, cigarešu dūmiem, asām smakām un smaržām. Nonākot saskarsmē ar tiem, var kļūt slikti un sākties klepus. Ja cilvēkam nav astma, bet ir šie simptomi, nepieciešams konsultēties ar ārstu.
Astma ir hroniska slimība – ir periodi, kad jāārstējas, un tad gadiem var būt tā, ka nav nekādu problēmu. Tikai pieci procenti no visiem astmas slimniekiem ir tik smags stāvoklis, ka zāles jālieto visu mūžu, tāpēc vissvarīgākais ir iemācīties sadzīvot ar astmu. Tas nozīmē – zināt, ko drīkst un ko nedrīkst darīt, kurā brīdī zāles ir jālieto un kurā brīdī drīkst pārtraukt. To sauc par astmas kontroli.
Galvenais ir sākt ārstēšanu pēc iespējas ātrāk un darīt to pietiekami ilgi. Jo ātrāk cilvēks sāk ārstēties, jo lielāka ir iespējamība, ka viņš gadiem ilgi pēc tam jutīsies labi. Savukārt, ja neārstējas, tad ir periodi, kad cilvēks jūtas pavisam labi, tomēr šie periodi mijas ar tādiem, kad stāvoklis ir smags. Neārstēts iekaisums elpceļos rada to pārveidi un sašaurināšanos, kas ir neatgriezenisks.
Astmas ārstēšanā izmanto divu grupu medikamentus. Pirmie medikamenti ārstē iekaisumu elpceļos. Otrie – atvieglo elpošanu. Minimālais ārstēšanas laiks ir trīs mēneši. Bieži ir tā, ka pacients lieto medikamentus pirmās divas nedēļas un, tiklīdz kļūst labi, ārstēšanos pārtrauc. Tomēr iekaisumu tik īsā laikā nav iespējams izārstēt, tāpēc pēc kāda laika jau atkal paliek slikti. Nereti cilvēks lieto tikai tās grupas medikamentus, kas atvieglo elpošanu, un nelieto ārstējošos. Un ārstam ir grūti pacientu pārliecināt tā nedarīt, jo ārstējošo medikamentu tūlītēja iedarbība nav jūtama. Ar laiku atvieglojošos medikamentus jālieto aizvien biežāk un to efektivitāte zūd, tāpēc ir būtiski lietot abus medikamentus inhalācijās – gan tos, kas iekaisumu ārstē (parasti tie ir sarkanīgi brūnā krāsā), gan tos, kas atvieglo elpošanu (zili pelēkā krāsā).
Visefektīvākie ārstējošie medikamenti ir hormoni. Padomju gados tie bija tikai tabletēs, tāpēc pacienti un ārsti baidījās no blakusparādībām. Pirms desmit gadiem Latvijā sāka lietot inhalācijas, kurās hormonu deva ir 20 līdz 40 reizes mazāka nekā tabletē. Inhalācija nonāk tieši elpceļos, un efekts ir tikai tur, kur ir vajadzīgs. Šis atklājums septiņdesmitajos gados radīja apvērsumu astmas ārstēšanā pasaulē, un tāpēc mūsdienās to var ļoti labi ārstēt. Tāpat pilnveidoti ir atvieglojošie medikamenti, kuri darbojas ilgāk – 12 stundas dienā. Tas ļauj justies drošam gan visu dienu, gan arī mierīgi gulēt naktī. Astmas iekaisuma ārstēšanā ir arī alternatīvas iespējas – leikotriēnu antagonisti, kas nav tik efektīvi kā hormoni un der tikai noteiktai pacientu daļai.
Šobrīd arī Latvijā astmas slimniekiem ir visas iespējas dzīvot pilnvērtīgu dzīvi bez mokoša klepus un elpas trūkuma lēkmēm. Esiet vērīgi pret savu veselību un mazāko aizdomu gadījumā dodieties pie ārsta uz pārbaudi. Laikus uzsākot astmas ārstēšanu, jūs pasargāsiet sevi no mokošām ciešanām vecumdienās un varēsiet dzīvot pilnvērtīgi.
