No 2003.gada janvāra iedzīvotājiem vajadzēs deklarēt dzīvesvietu.
No 2003.gada janvāra iedzīvotājiem vajadzēs deklarēt dzīvesvietu. Tās maiņas gadījumā attiecīgās personas pienākums būs mēneša laikā, kopš tā pastāvīgi dzīvo jaunajā dzīvesvietā, deklarēt to dzīvesvietas deklarēšanas iestādē. Likumu Saeima par to pieņēma 20.jūnijā.
Likuma mērķis ir panākt, lai ikviena persona būtu sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību. Likuma izstrādātāji skaidro, ka dzīvesvietas deklarēšanas fakts pats par sevi nerada civiltiesiskas saistības.
Atbilstoši likumam dzīvesvieta ir jebkura konkrētas personas brīvi izraudzīta ar nekustamo īpašumu saistīta vieta ar adresi, kurā persona labprātīgi uz tiesiska pamata apmetusies ar tieši vai klusējot izteiktu nodomu tur dzīvot un kuru šī persona atzīst par vietu, kur tā sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību. Konkrētajai personai ir tiesisks pamats apmesties uz dzīvi noteiktā nekustamā īpašumā, ja tai pieder šis īpašums, ja attiecībā uz to ir noslēgts īres vai nomas līgums, ja lietošanas tiesības iegūtas reģistrējot laulību, kā arī uz radniecības, svainības vai cita likumiska vai līgumiska pamata.
Likums paredz, ka tad, ja personai ir ģimene un šī persona dzīvo gan kopā ar ģimeni, gan dažādu objektīvu apstākļu dēļ mitinās arī citā vietā, tad deklarējamā dzīvesvieta ir tā, kur dzīvo ģimene, ja persona nav deklarējusi dzīvesvietu citur.
Likumā teikts, ka nepilngadīga bērna dzīvesvieta ir vecāku vai aizbildņu dzīvesvieta, ja viņi nav deklarējuši bērna dzīvesvietu citur.
