“Virs zemes nav taisnības”. Nekad nav bijis un nebūs. Nevienā dzīves jomā.
“Virs zemes nav taisnības”. Nekad nav bijis un nebūs. Nevienā dzīves jomā. Cik muļķīgi cilvēks jūtas, kad viļas visā, kas bijis svarīgs un dārgs. Kad saprot, ka godīguma vietā patiesībā valda meli, izlikšanās, krāpšana, zādzības, liekulība. Pašlabuma meklēšana un vēlēšanās vienalga kādiem ceļiem sasniegt augstvērtīgu dzīvi. Komfortu.
Vairums cilvēku ar godīgu un smagu darbu var nopelnīt tikai maizes riecienam un nelielam našķim svētku reizēs. Savukārt cits, kas mācējis laikus sameklēt labāku un siltāku vietu, dzīvo pasakainā mājā. Vai viņš vairāk strādājis? Nezinu, bet rūpju viņam noteikti vairāk. Kā nekā – jāsargā manta. Jārūpējas, lai būtu vēl un vēl. Līdzīgi kā pasakā par Alibabu un četrdesmit laupītājiem, kad naudas dēļ jāriskē ar visu – dzīvību un cilvēcību.
Kādreiz esmu domājusi, vai pasaulē vispār varētu pastāvēt vienlīdzība. Tuvākā mīlestība. To varētu saukt par kristīgu dzīvesveidu, kad cits citam patiesībā (nevis viltū) vēl tikai labu. Bez lišķības. Tas varētu būt patiesais komunisms, kad visi ēstu no viena putras katla, nešķirojot, kas sēž pie labās vai kreisās rokas. Un tomēr no tā nekas nav iznācis. Citam brokastīs ir sausiņš un varbūt nav arī tā. Citam – lašu maizīte ar siltu, labu angļu tēju.
Godīgums ir pazudis. Pie mājas tikko uzplaucis rozes zieds tiek nogriezts un aiznests, un no rīta palikušas tikai svaigas naža pēdas. Pie skolas izrauj ar saknēm visus ziedus un metru tālāk tos nomet. Nolauž zarus kuplam kokam. Šķiet, ka daudzus kaitina skaistums un sakoptība. Ka lielākā vērtība ir haoss. Ja Viļņā, kur pilsētas mērs novietojis vairākus velosipēdus, lai tos varētu izmantot jaunieši un citi brauktgribētāji, pēc neilga laika jau ir pazuduši, tad no labās gribas pāri nav palicis itin nekas.
Es nezinu, vai pasaulē vēl var notikt trakākas lietas. Ja zudis viss cēlais un skaistais, ja tas ir palicis tikai pasakās, tautasdziesmās, Bībelē un stāstos. Ja “cilvēks cilvēkam kļuvis vilks”, un dzīve kļuvusi par lielāko, smagāko un reizēm arī grūtāko pārbaudījumu.
Atklāsmes grāmatā teikts -pēdējās dienās cilvēki atmetīs visas vērtības, noliegs Dieva vārdus. Zviedrijā, kur ir valsts baznīca, domā, ka no Jaunās Derības jāizņem nodaļas no Pāvila vēstulēm, kurās noliegts homoseksuālisms, piedauzīga izvirtība. Zviedrijā šis nodaļas uzskata par cilvēku diskriminējošām. Var jau būt, ka ērtāk dzīvot ar visatļautību. Aizmirst un neņemt vērā to, kas māca būt labam. Ne jau velti kāds vīrs no Latvijas vidienes intervijā atzinis, ka redzējis sapni, kurā viņam Jaunava Marija paziņo, ka pasaule sevi iznīcinās no iekšienes. No sirds, no vārda, no darba.
