Kopš 1.jūnija spēkā ir jaunais Darba likums, kuru darba attiecību speciālisti uzskata par soli uz priekšu darba ņēmēju tiesību aizsardzībā.
Kopš 1.jūnija spēkā ir jaunais Darba likums, kuru darba attiecību speciālisti uzskata par soli uz priekšu darba ņēmēju tiesību aizsardzībā.
“Kopumā likums ir veiksmīgs. Ja darba devēji un ņēmēji rūpīgi iepazīsies ar likuma noteikumiem un tos īstenos dzīvē, tad ieguvēji būs kā uzņēmēji, tā darbinieki,” uzsver Labklājības ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas darbiniece Rita Našeniece.
Darba likums nosaka, ka darba līgumos un citos darba attiecības regulējošos noteikumos nedrīkst būt darbinieka tiesisko stāvokli pasliktinoši nosacījumi, kā arī turpmāk likumam jāapvieno prasības, kas līdz šim bija iekļautas divos likumos – Darba likuma kodeksā un Likumā par koplīgumiem.
“Tagad tie nav spēkā, tāpēc Darba likums būs pamata tiesību akts, kas regulēs darba koplīgumu slēgšanu,” saka R.Našeniece. Ievērojama vērība veltīta darba strīdu izskatīšanai. Ja to darīs, kā noteikts koplīgumā, tiesās iesniegs mazāk materiālu.
Darba ņēmējam būs lielākas tiesības
Likumā ir ieviesti daudzi jauninājumi un izmaiņas visnozīmīgākajā likuma daļā par darba līgumiem, kur ir darba sludinājumu un darba intervijas nosacījumi.
“Darba sludinājumos turpmāk nedrīkstēs norādīt ne dzimuma, ne vecuma ierobežojumus, izņemot gadījumus, kad tas ir objektīvi nepieciešams,” skaidro R.Našeniece.
Darba devējam turpmāk būs jāpamato lēmumi, kas pasliktina strādātāju darba apstākļus. Piemēram, konflikta gadījumā jāpierāda, kādēļ viņš nolēmis atbrīvot cilvēku no darba vai pieņēmis kādu citu lēmumu, kas neapmierina darba ņēmēju.
Pagaidām nav atsevišķa likuma par strīdiem
Problēmas varētu radīt fakts, ka pagaidām nav atsevišķa likuma par darba strīdiem. Nav arī skaidrojuma, kādos gadījumos ar darba ņēmēju slēdzami termiņa līgumi.
“Likums nosaka, ka, pieņemot darbā, līgumi jāslēdz uz nenoteiktu laiku. Ir pieļauta vienošanās uz noteiktu termiņu, bet nav Ministru kabineta noteikumu, kādos gadījumos konkrēti tas darāms. Darba attiecības skar arī iekšējos kārtības noteikumus uzņēmumā,” bilst R.Našeniece.
Noteikumos jāmin, cikos darbiniekam jāierodas darbā, cik stundu dienā jāstrādā, cik ilgs laiks atvēlams pusdienu pārtraukumam un cikos beidzas darbdiena. Ja darbiniekam jāturpina strādāt pēc noteiktā darba laika, tad tās ir virsstundas, par kurām jāmaksā vairāk. Ja darba pienākumi jāveic arī brīvdienās vai svētku dienās, tad par šīm dienām darbiniekam ir tiesības saņemt piemaksu.
Darba likumā nav minēts nenoteiktais darba laiks, bet summētais. Mēnesī nedrīkst būt vairāk par 160 darba stundām. Darbiniekam pienākas arī 50 procentu piemaksa par naktsdarbu, kas likumā fiksēts no pulksten 22.00 līdz 6.00.
Atvaļinājumu varēs prasīt arī tēvs
“Darba likums, uzsverot dzimumu līdztiesības aktualitāti, nosaka arī darba devēja pienākumu noteikt vienlīdzīgu darba samaksu vīriešiem un sievietēm par tādu pašu darbu vai vienādas vērtības darbu. Noteiktas arī algas aprēķināšanas shēmas, kā arī darba samaksa personām, kas jaunākas par 18 gadiem. Jaunais likums sniedz tiesības uz bērna kopšanas atvaļinājumu jebkuram darbiniekam – gan sievietei, gan vīrietim,” skaidro R.Našeniece.
Desmit dienu atvaļinājumu pēc bērna piedzimšanas ģimenē ir tiesības pieprasīt arī tēvam. Tomēr problēmas var radīt tas, ka likumā nekas nav teikts par samaksu šinīs dienās, jo darba devējs šo laiku var uzskatīt par neapmaksātu atvaļinājumu.
Reorganizācija atbrīvošanu neparedz
Jaunas tiesības darba ņēmējiem paredzētas arī pēdējā darba mēnesī pēc darba uzteikšanas. R.Našeniece pieļauj, ka šie noteikumi varētu nepatikt darba devējam. Piemēram, ja uzteikts darba līgums, tad darba devējam pēc strādātāja rakstiska pieprasījuma ir pienākums atvēlēt darbdienā par atbrīvošanu brīdinātajam izdevīgu laiku citas darbavietas atrašanai.
Likums aizliedz atbrīvot darbiniekus, arī reorganizējot uzņēmumu.
Maksās arī par svētkiem darbdienā
Labklājības ministrija devusi skaidrojumu, ka tad, ja svētku diena ir kādā no darbdienām un darbiniekam tā ir brīva, tad par šo dienu viņam aprēķina vidējo izpeļņu. Par svētku dienu, kas iekrīt kādā brīvdienā, piemēram, svētdienā, vidējo izpeļņu neaprēķina. Tomēr, ja uzņēmumam nepārtraukti jāstrādā un cilvēks ir nodarbināts arī svētkos, tad par šo dienu viņam aprēķina simtprocentu piemaksu vai šo dienu pieskaita atvaļinājumam.
Neparedz darba grāmatiņu
Darba likums vairs neparedz darba grāmatiņas nepieciešamību.
“Tas uzliek darba devējam pienākumu pēc darbinieka vai valsts vai pašvaldības institūcijas pieprasījuma izsniegt rakstveida izziņu par darba devēja un darbinieka darba tiesisko attiecību ilgumu, veikto darbu, ieturētajiem nodokļiem un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanu,” stāsta R.Našeniece.
Viņa uzskata, ka Darba likums uzlabos darba devēja un darba ņēmēja attiecības, jo 1972.gadā pieņemtais likums jau bija novecojis.
