Darba meklējumi jauniešiem Alūksnes novadā nereti kļūst par pirmo nopietno soli ceļā uz patstāvīgu dzīvi. Vieni darbu sāk meklēt jau skolas laikā, lai iegūtu pirmo pieredzi un kabatas naudu, citi – pēc izglītības iegūšanas, domājot par nākotni dzimtajā pusē. Tomēr iespējas strādāt novadā ne vienmēr sakrīt ar jauniešu vēlmēm un iecerēto profesiju. Ierobežots darba vietu piedāvājums, sezonalitāte un atalgojuma jautājums bieži liek jaunajiem cilvēkiem apsvērt došanos uz lielākām pilsētām vai ārvalstīm. Tajā pašā laikā reģionā netrūkst uzņēmēju un iestāžu, kas ir gatavi dot iespēju jauniešiem, īpaši vasaras mēnešos vai apvienojot darbu ar mācībām. Kā jaunieši vērtē savas iespējas atrast darbu tepat novadā un kas, viņuprāt, būtu jāmaina, lai jaunie cilvēki paliktu reģionā – par to plašāk šajā rakstā.

Jaunietim atrast darbu nav viegli

Alūksniete Anete Keomeģe, kurai ir 20 gadi, sezonas darbu Alūksnes skatu tornī atrada nejauši.

“2025. gada septembrī uzsāku studijas Latvijas Universitātē, un darbu ar studijām bija iespējams savienot. Jau iepriekš iesaistījos Alūksnes Tūrisma informācijas centra aktivitātēs, lai popularizētu Alūksni un novada tūrisma vietas, tāpēc šis darba piedāvājums bija turpinājums manām interesēm,” stāsta A. Keomeģe, kura jau kopš skolas laikiem ir aktīva, komunikabla un labprāt fotografējusi Alūksni, līdz ar to viņai nav sveši dažādi tūrisma objekti. Tas savukārt pavēris iespējas iegūt interesantu darba vietu. “Šī pieredze man dod lielisku iespēju attīstīt savas komunikācijas prasmes un radošo domāšanu, kas noteikti noderēs arī turpmāk. Manuprāt, jauniešiem Alūksnē darbu atrast ir grūti, jo piedāvājumu mazā reģionā ir maz. Vienlaikus jābūt uzcītīgam meklētājam un nedrīkst baidīties no izaicinājumiem – es biju gatava izmēģināt jaunas iespējas, kas atalgojās,” par savu pieredzi stāsta alūksniete.

Izvēlas elastīgu darba laiku

Kas jaunietei ir svarīgākie kritēriji, meklējot darbu? “Viens no galvenajiem ir iespēja izaicināt sevi un pierādīt, ka var apvienot darbu ar mācībām vai citām ikdienas aktivitātēm. Man bija būtiski just gandarījumu par paveikto un apziņu, ka daru kaut ko jēgpilnu. Jaunietim ir svarīgi, lai darbs sniedz ne tikai atalgojumu, bet arī pozitīvas emocijas un sajūtu, ka viņš ir noderīgs. Tāpat nozīmīga ir darba vide un attieksme – lai būtu saprotoši kolēģi un iespēja justies droši un novērtēti. Ļoti svarīgs ir arī elastīgs darba laiks, jo bieži vien paralēli notiek mācības,” pārdomās dalās A. Keomeģe.

Viņa uzskata, ka jauni cilvēki izvēlas darbu, kur ir izaugsmes iespējas. “Tur, kur var augt, apgūt jaunas prasmes un vienlaikus just gandarījumu par to, ko dara, jo tieši tas dod motivāciju turpināt un attīstīties,” uzskata jauniete un pauž cerību, ka arī nākamajā sezonā varēs turpināt darbu tūrisma nozarē un popularizēt dzimto vietu.

Svarīgs pieredzējušo kolēģu atbalsts

Bieži vien darba sludinājumos rakstīts, ka gaida darbinieku ar pieredzi, un tas uzliek “tabu” jaunajiem cilvēkiem, jo viņiem pieredze vēl nav iegūta. Anetei paveicies, jo darba devējs iepriekšēju pieredzi neprasīja – par to svarīgāka bija attieksme pret darba pienākumiem, vēlme tos izpildīt un spēja komunicēt ar cilvēkiem. “Šis darbs man deva iespēju pierādīt sevi un pārliecību, ka ne vienmēr izšķirošā ir pieredze, bet gan motivācija, atbildība un ieinteresētība darbā. Tomēr jāatzīst, ka sarežģītākais bija – nebaidīties kļūdīties. Bija daudz jaunu pienākumu un situāciju, kas radīja šaubas – vai es visu daru pareizi, un kā šajā gadījumā būtu pareizāk rīkoties. Tādēļ jaunietim bez pieredzes ir ļoti būtisks kolēģu atbalsts, ko es sajutu no pirmās dienas. Pieredzējušās kolēģes bija līdzās, palīdzēja jebkurā situācijā un atbildēja uz visiem jautājumiem, pat, ja tie šķita pavisam nenozīmīgi. Tas deva man drošības sajūtu un pārliecību par sevi. Pateicoties šim atbalstam, darba sākums man nebija stresa pilns, bet gan iedvesmojošs un pamācošs, un es ātri iejutos kolektīvā,” saka A. Keomeģe.

Izzina karjeras iespējas reģionā

Jaunietei gribētos, lai darba piedāvājumu Alūksnes novadā un apkārtnē būt vairāk, lai jauniešiem pēc skolas absolvēšanas būtu iespēja strādāt savā dzimtajā vietā, jo ne visi raujas uz Rīgu. “Darba piedāvājumi ne vienmēr pilnībā atbilst jauniešu vajadzībām. Daudziem svarīgs ne tikai atalgojums, bet arī iespēja darīt darbu, kas patiešām patīk un dod gandarījumu, bet acīmredzot tādu pietrūkst. Ja darbs nepatīk, mēdz būt izdegšana,” viņa spriež.

Kā tad saprast, ko īsti vēlies darīt? Kā vienu no iespējām saprast, ko dzīvē gribi darīt, Anete min Ēnu dienas, kad jaunieši var iepazīt sev interesējošas profesijas. “Šāda pieredze palīdz saprast, kāds darbs patiešām interesē, kā arī iepazīt profesijas praksē un turpmāk attīstīt vajadzīgās prasmes. Jauniešiem, kuri meklē darbu, es ieteiktu būt motivētiem un ticēt savām spējām. Ar savu gribasspēku un vēlmi darīt var iegūt ļoti daudz – attīstīt prasmes, gūt pieredzi un pakāpties pa karjeras kāpnēm augstāk, nekā sākumā šķiet iespējams,” viņa iesaka.

Ir arī citi karjeras pasākumi. Lai jauniešiem dotu iespēju aktīvi iesaistīties savas nākotnes veidošanā un labāk izprast karjeras iespējas reģionā, Alūksnes novadā uzsākts vērienīgs “Erasmus+” līdzdalības projekts “Vision in Motion”. Tā ir skolēnu pašu radīta iniciatīva – projektu no idejas līdz iesniegšanai un apstiprināšanai rakstīja un arī īsteno paši jaunieši. Projekta galvenais mērķis ir dot jauniešiem iespēju iepazīt dažādas profesijas, satikt nozares pārstāvjus, izjust profesiju ikdienu un saprast, kādas karjeras iespējas pastāv viņu dzimtajā novadā.

Jārada labs iespaids

A. Keomeģe uzskata, jaunietim pirmais darbs nav tikai ienākumu avots, bet arī iespēja iepazīt sevi, augt un saprast, ko patiesi vēlas darīt nākotnē. “Katra darba pieredze, arī pati pirmā, ir svarīgs solis personīgajā izaugsmē un pārliecības veidošanā par sevi. Manuprāt, darot lietas no sirds, ar patiesu ieinteresētību un atbildību, iespējams radīt ne tikai gandarījumu sev, bet arī pozitīvu iespaidu apkārtējiem, darba devējiem. Tas savukārt palīdzēs vairot savas iespējas atrast darbu, kādu jaunietis patiesi vēlas. Īpaši svarīgi ir tas, lai būtu iespējas strādāt savā pilsētā, justies vajadzīgiem un novērtētiem, jo, ieguldot jauniešos, mēs ieguldām arī savas kopienas un pilsētas nākotnē,” savu pārliecību pauž A. Keomeģe.

Jāveicina darba vietu radīšana

Izklausās labi, taču ne visiem veicas atrast piemērotu darbu un meklējumi ilgst jau vairākus mēnešus. Savā pieredzē dalās kāds 24 gadus vecs jaunietis, kurš publiski vēlas palikt anonīms. Jaunais vīrietis nav darba attiecībās jau ceturto mēnesi, mājās aug divgadnieks, līdz ar to ir lielāka atbildība. “Iepriekšējās darba attiecības pārtraucu personisku iemeslu dēļ, un šobrīd ir sarežģīts periods. Man ir darba pieredze celtniecībā – darbs nav bijis viegls, bet esmu pieradis pie agriem rītiem, smaga darba un atbildības. Taču pašreizējā situācijā nevaru nodrošināt savu ģimeni, bet ceru, ka, tuvojoties pavasarim, situācija uzlabosies,” stāsta darba meklētājs, kurš regulāri interesējoties par aktuālākajiem darba sludinājumiem, bet līdz šim – neveiksmīgi. Atbildes bieži vien esot vienādas – “šobrīd darbiniekus nemeklējam”, “darbs ir tikai uz pāris nedēļām” vai arī piedāvātā alga ir tik zema, ka ar to nav iespējams uzturēt ģimeni. “Ir sajūta, ka novadā darba iespējas sarūk, bet prasības un dzīves dārdzība tikai aug. Visvairāk sāp tas, ka neesmu slinks un nevēlos pabalstus. Gribu strādāt, pelnīt un godīgi nodrošināt savu bērnu. Pārcelties uz citu pilsētu ne vienmēr ir risinājums – tas nozīmē atstāt ģimeni, visu līdzšinējo dzīvi,” saka alūksnietis, kuram ir rūgtums arī uz pašvaldību, kas viņa ieskatā varētu vairāk rūpēties par darba vietu nodrošināšanu. “Alūksnes novads bieži tiek slavēts kā mierīga un skaista vieta dzīvei, bet ar skaistumu vien nepietiek – ir vajadzīgs darbs un drošības sajūta par rītdienu. Ceru, ka kāds par šo aizdomāsies. Aiz katra bezdarbnieka ir stāsts, ģimene un bērns, kuram vajag nevis solījumus, bet reālu iespēju dzī-
vot cienīgu dzīvi savā novadā,” pārdomās dalās alūksnietis.

Atlases kritēriji visiem vienādi

Alūksnes novada pašvaldības Centrālās administrācijas sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Aploka stāsta, ka pašvaldības iestādēs strādā daudz jaunu cilvēku – vismaz 18 personas vecumā līdz 26 gadiem. Nodarbināti dažādās nozarēs kā speciālisti – IT, kultūra, klientu apkalpošana, komunikācija, pedagoģija. “To, cik šāda vecuma personas ir pieteikušās uz pašvaldības iestāžu izsludinātām vakancēm, grūti precīzi pateikt, jo vecums pieteikumos nav jānorāda, tomēr 2025. gadā šādas personas ir bijušas vismaz 25. Pašvaldības iestādēs, pieņemot jaunus darbiniekus, atlases kritēriji ir vienādi visiem, bet, izvērtējot saņemtos pieteikumus, iestādes darbā pieņem arī jauniešus, ja viņu kompetences atbilst vajadzīgajam amatam,” stāsta E. Aploka, piebilstot, ka uz brīvajām darba vietām var pieteikties arī pēdējo kursu studenti.

Turklāt pašvaldība var nodrošināt ar dzīvojamo platību. “Ja jaunietis ir kvalificēts speciālists, kurš strādā pašvaldības iestādē vai kapitālsabiedrībā ar pašvaldības funkciju nodrošināšanu saistītu pārvaldes uzdevumu jomās, kurās konstatēts nepietiekams kvalificētu speciālistu nodrošinājums, pašvaldība var nodrošināt ar dzīvojamo telpu,” viņa stāsta. Tas, ko pašvaldība var darīt, lai jauniešus motivētu šeit dzīvot un strādāt, ir veidot kvalitatīvu dzīves vidi novadā. “Tas nozīmē ieguldījumus ielu un ceļu infrastruktūrā, uzņēmējdarbības veicināšanā jaunu darba vietu radīšanai, jaunu mājokļu būvniecībā, izglītības kvalitātes attīstībā, pieejamo pakalpojumu klāsta palielināšanā,” uzskaita sabiedrisko attiecību speciāliste.

Risks – jaunietis drīzumā pārtrauc darba attiecības

Pašvaldībā zina stāstīt – apkopojot vairāku iestāžu vadītāju vērtējumu par jauniešiem darba vietās, secināms, ka jaunieši kopumā ir motivēti, radoši, prasmīgi un zinoši jaunākajās tendencēs. “Viņi var piedāvāt jaunas, inovatīvas idejas un neierastus risinājumus pakalpojumu un procesu pilnveidē. Pozitīvi, ka jauniešiem piemīt ambīcijas, bet dažkārt tās nepieciešams piezemēt. Lai gan jauniešiem pārsvarā nav praktiskās pieredzes, darba vidē viņi vajadzīgo ātri apgūst,” vērtē E. Aploka. Kā jauniešu priekšrocības iestāžu vadītāji saskata tehnoloģiju un svešvalodu pārzināšanu, ātrākas darba spējas –
ja jaunietis veic darbu, kurā ir zinošs un kas pašam patīk. “Jaunā paaudze ātrāk reaģē uz pārmaiņām, dzīvi un darbu uztver vieglāk. Pie izaicinājumiem vadītāji min pieredzes un izpratnes trūkumu par izvēlētā amata pienākumiem. Nereti arī atbildības un pašiniciatīvas trūkumu, vēlmi saņemt augstu atalgojumu uzreiz pēc stāšanās amatā vai par minimālu piepūli,” situāciju izzinājusi E. Aploka.

Ir arī zināmi riski. “Jauniešiem ir dinamiskāka dzīve, viņi bieži vēl īsti nesaprot, ko vēlas darīt, maina prioritātes, tādēļ iestādei pastāv risks apmācīt jaunieti, bet jau drīz viņš ir nolēmis darba attiecības neturpināt un doties tālāk,” stāsta speciāliste.

Pašvaldības iestādēs lielākoties tiek piedāvātas prakses vietas, taču tās nav apmaksātas. Tāpat vairākās pašvaldības iestādēs vasarās ir iespēja skolēniem iesaistīties NVA nodarbinātības programmā.

Trūkst motivācijas un disciplīnas

Arī ilggadējais daudznozaru uzņēmums SIA “JM Grupa” labprāt savā komandā uzņem strādātgribošus jauniešus. “Mums ir pozitīva attieksme, galvenais, lai darba ņēmējam ir vēlme strādāt un iemācīties ko jaunu. Viesmīlības sfērā būtiskas ir labas komunikācijas spējas. Prieks par tiem jaunajiem cilvēkiem, kuri spēj un vēlas darbā noturēties ilgāku laiku,” stāsta uzņēmuma īpašniece Jolanta Arāja.

Viņa novērojusi, ka darba meklētāju skaits pēdējā laikā ir audzis. Tāpat pēdējo gadu laikā novērota tendence, ka jaunieši vēlas uzreiz lielāku atalgojumu, kaut ir bez pieredzes un bez vēlmes pacietīgi strādāt, lai pierādītu sevi. “Lielai daļai jauniešu, uzsākot darba attiecības, trūkst zināšanu, motivācijas un disciplīnas. Bet mēs esam gatavi apmācīt ikvienu interesentu, jo ir svarīgi, lai jaunietis paliek strādāt mūsu uzņēmumā ilglaicīgi,” saka J. Arāja un secina, ka jaunajai paaudzei lielākā motivācija ir atalgojums, retāk darba vide vai izaugsme. Vienlaikus uzņēmēja uzsver, ka ir arī daudz labo piemēru – kad jaunieši “JM Grupa” uzņēmumos strādā praksē, tā iegūstot pieredzi, lai varētu turpināt sevis izvēlēto profesiju.

Labprāt kolektīvā uzņemtu puišus

Ko būtu vēlams šajā ziņā uzlabot? Uzņēmēja uzskata, ka būtu nepieciešamas kvalitatīvas mācību iestādes tieši viesmīlības nozarē, – lai pēc trīs gadu mācībām, atnākot strādāt, nav viss jāmāca no jauna. Tā, iespējams, ir arī citās nozarēs. “Ir piemēri, kad jauniešu darba uzsākšanas procesā iejaucas trešās personas ar reizumis neobjektīviem padomiem, piemēram, “tev maz maksā, tu esi noguris, darbs ir grūts” un vēl dažādi viedokļi. Varbūt tomēr ir jāļauj pamēģināt. Manā pieredzē aptuveni 20 % jauniešu sevi pierāda un strādā ar pilnu atdevi,” ar saviem secinājumiem dalās J. Arāja un iesaka jauniešiem izvēlēties viesmīlības nozari.

“Daudzviet pasaulē šajā nozarē strādā tieši vīriešu kārtas pārstāvji, tāpēc mēs priecāsimies uzņemt savā kolektīvā vairāk puišu. Mūsu pieredzē ir bijis gadījums, kad pat piecpadsmitgadīgs puisis ar lielu atbildības sajūtu veica savus pienākumus, – te liela nozīme ir audzināšanai ģimenē. Kopumā, šo gadu laikā pie mums strādājuši daudzi jauki un pozitīvi jaunieši,” viņa atzīst.

Stabila vieta, kur strādāt

Jaunus cilvēkus labprāt darbā ņem arī SIA “Cewood”. Uzņēmuma personāla vadītāja Sandra Cukermane – Apine stāsta, ka šobrīd uzņēmumā strādā piecpadsmit jaunieši līdz 26 gadu vecumam. Vidējais darbinieku vecums ir aptuveni 43 gadi. Ir 24 gadus vecs jaunietis, kuram jau ir piecu gadu stāžs. “Uzņemam jauniešus arī bez pieredzes, labprāt viņus apmācām. Esam gatavi ieguldīt laiku, līdzekļus un enerģiju jaunajā paaudzē,” stāsta personāla vadītāja. Uzņēmumam ir pozitīva pieredze, sadarbojoties ar NVA vasaras periodā, kad piesaista arī skolas vecuma jauniešus, kas nākotnē būs jaunā maiņa.

“Mums ir svarīgi parādīt jauniešiem, ka arī Alūksnes novadā ir darba iespējas, nav jābrauc projām. Mans novērojums ir tāds, ka jaunieši labprāt strādā, viņiem ir atbildības sajūta. Viņiem ir svarīgi justies novērtētiem.

Prieks redzēt, ka jaunajai paaudzei ir potenciāls, viņi meklē savā dzīvē līdzsvaru, patstāvību un stabilitāti,” ar saviem novērojumiem dalās S. Cukermane – Apine. Uzņēmumā nav novērota strauja darbinieku maiņa, kas nozīmē, ka šī ir stabila vieta, kur strādāt. “Mēs piedalījāmies arī Ēnu dienā, kad skolēniem ir izdevība iepazīt uzņēmuma darbību – tā jau arī veidojas tas priekšstats par potenciālo darba vietu. Tas skolās vairāk jāpraktizē un jāreklamē. Jauniešus visvairāk motivē atalgojums, kas arī ir viņu darba novērtējums. Uzņēmējiem savukārt ir svarīgi, lai lauku teritorijas neizmirst, lai ir, kas var un vēlas strādāt.,” saka SIA “Cewood” personāla vadītāja.

UZZIŅA

■ Šobrīd Alūksnes novadā aktuālākās vakances: ceļu meistars, kokapstrādes iekārtu operators, virtuves darbinieks, krāvējs, noliktavas darbinieks, vecākais pavārs, šefpavārs, mūrnieks, instrumentu asinātājs, kartogrāfs, olu šķirošanas, iesaiņošanas, marķēšanas un iepakošanas iekārtu operators, būvstrādnieks, pašvaldības policijas inspektors, līmēšanas iekārtu operators.

■ Atbalsts no NVA jauniešiem, kuri meklē darbu:

• Jaunieši var izmantot karjeras konsultācijas (https://www.nva.gov.lv/lv/karjeras-atbalsts-nodarbinatajiem)

• mācību pasākumus (https://www.nva.gov.lv/lv/atbalsta-pasakumi)

• nodarbinātības pasākumus ( https://www.nva.gov.lv/lv/nodarbinatibas-pasakumi )

• atbalsta pasākumus (https://www.nva.gov.lv/lv/atbalsta-pasakumi)

Bezdarbnieka statusā – 45 jaunieši

OLGA VOICIŠA, Nodarbinātības valsts aģentūras Balvu filiāles Balvu klientu apkalpošanas centra nodarbinātības aģente: “Šobrīd Balvu filiāles Alūksnes klientu apkalpošanas centrā (KAC) reģistrēti 451 bezdarbnieks, no tiem 221 sieviete un 230 vīrieši. Kopā 141 ilgstošais bezdarbnieks (uzskaitē ilgāk par vienu gadu), kā arī 81 persona ar invaliditāti. Jauniešu, vecuma posmā no 15 līdz 29 gadiem, skaits uzskaitē ir 45. Pašlaik reģistrētas 16 vakances, arī 2025. gadā ik mēnesi bija 15 līdz 30 reģistrēto vakanču. Skaitu ietekmē sezonālais darbs – pavasarī, kā arī vasaras sākumā pieaug vakances lauksaimniecībā. Rudens sākumā, piemēram, tiek reģistrētas vakances apkures/krāšņu kurinātājiem. Šobrīd Alūksnes novadā bezdarbnieka statusā uzskaitē reģistrēti 45 jaunieši, no tiem 21 sieviete un 24 vīrieši vecumā no 15 līdz 29 gadiem. Aģentūras dati liecina, ka biežākās profesijas, kurās jaunieši meklē darbu ir palīgstrādnieks, tirdzniecības zāles darbinieks, mežizstrādes meistars, klientu/apkalpošanas konsultants, mazumtirdzniecības veikala pārdevējs, pārdevējs konsultants, būvnieks, viesmīlis, ceha strādnieks, virtuves darbinieks, pavāra palīgs, apkopējs. Savukārt grūtības, ar kādām saskaras jaunieši, meklējot darbu, ir pieredzes trūkums, nepietiekamas praktiskās prasmes un izglītības trūkums. Jāatzīst, ka novadā ir mazāks vakanču piedāvājums, salīdzinot ar lielpilsētām. Jauniešiem ir grūtības atrast piemērotas vakances, neatbilst atalgojums, prasības vai darba slodzes lielums. Tāpat arī jaunie vecāki, īpaši jaunās māmiņas, visbiežāk nevar apvienot darba laiku ar mazu bērnu audzināšanu.”

Publikācija tapusi projektā “Sarežģītā Latvija: no valsts līdz novadam”, kurā “Alūksnes un Malienas Ziņas” sadarbojas ar laikrakstiem “Staburags”, “Dzirkstele”, “Brīvā Daugava”, “Bauskas Dzīve”, “Ziemeļlatvija” un “Latvijas Avīze”.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Pa publikācijas saturu atbild “Alūksnes un Malienas Ziņas”.