Veiksmīgai veselības veicināšanai un veselīga dzīvesveida propagandai ir gan humāna (cilvēku veselība uzlabojas, un viņi var atbilstošāk veidot un ietekmēt savu dzīvi), gan praktiska.
Veiksmīgai veselības veicināšanai un veselīga dzīvesveida propagandai ir gan humāna (cilvēku veselība uzlabojas, un viņi var atbilstošāk veidot un ietekmēt savu dzīvi), gan praktiska (tiek ekonomēti līdzekļi, kuri būtu jāizlieto nopietnu akūtu un hronisku saslimšanu ārstēšanai, hroniskas invaliditātes pabalstu izmaksām, kā arī tiek novērsta pāragra iedzīvotāju mirstība pusmūža gados) nozīme.
Lai sabiedrībā pieņemtu un atzītu veselību kā vērtību, ir jānodrošina šādi priekšnoteikumi:
cilvēki novērtē veselību kā būtisku ikdienas dzīves vērtību, kas ļauj veiksmīgi īstenot personiskās, ģimenes un sabiedriskās dzīves mērķus;
sabiedrība uzskata veselību par būtisku ekonomiskās dzīves uzlabošanās priekšnosacījumu, kas nodrošina sabiedrības un indivīda attīstību, uzņēmējdarbības efektivitāti un produktivitāti, kas sasniedzama, pamatojoties uz veselīgāku sabiedrības eksistenci;
sabiedrības veselības veicināšana ir sistemātiski organizējama, tai jānodrošina nepieciešamais finansējums, šis process ir profesionāli vadāms un realizējams ilgtermiņa perspektīvā.
Labklājības ministrijas un Pasaules Bankas veselības aprūpes sistēmas reformas projektā ir arī apakškomponente “Atbalsts sabiedrības veselības reformai”, kurā izstrādāja Latvijas Sabiedrības veselības stratēģiju un tās rīcības plānu. Stratēģija ir apstiprināta Ministru kabinetā (MK), rīcības plānu iesniegs apstiprināšanai MK jūnija beigās. Tā ir pozitīva virzība, jo pirmo reizi sabiedrības veselības aktuālās problēmas un jautājumus risina, iesaistoties arī citu nozaru institūcijām. Projektā izstrādāja arī veselības veicināšanas infrastruktūras attīstības plānu un finansēšanas modeli. Tas veikts, analizējot Eiropas valstu labākos modeļus un pieredzi. Izstrādātajam veselības veicināšanas infrastruktūras modelim jāveicina slimību profilakses iespējas un veselības veicināšanas programmu īstenošana gan valsts, gan vietējā līmenī. Modelis paredz veselības veicināšanas programmu realizācijā iesaistīt gan valsts, gan pašvaldību un nevalstiskās organizācijas, kuras varēs piedalīties veselības veicināšanas projektu realizācijā saskaņā ar Labklājības ministrijas apstiprinātajām prioritātēm.
Ir paredzēts Veselības veicināšanas centru pārveidot par Veselības veicināšanas aģentūru (VVA) ar šādiem uzdevumiem:
balstoties uz veselības veicināšanas pētījumu datiem, izstrādā Veselības veicināšanas stratēģiju un monitorē (kontrolē)tās izpildi,
metodiski vada, organizē un koordinē veselības veicināšanas darbu valstī un reģionā,
balstoties uz sabiedrības veselības un Veselības veicināšanas stratēģiju, mērķiem un veselības veicināšanas darba virzieniem, formulē prioritātes veselības veicināšanas programmām,
administrē veselības veicināšanas programmas valsts budžeta līdzekļus,
izstrādā vadlīnijas veselības veicināšanas projektu izstrādei, ieviešanai un izvērtēšanai.
Ir izveidota konsultatīvā veselības veicināšanas padome, kurā ir pārstāvētas gan valsts, gan pašvaldību, gan profesionālās un nevalstiskās organizācijas, kā arī starptautisko organizāciju pārstāvji.
Veselības veicināšanas aģentūras konsultatīvās padomes uzdevumi:
nodrošina VVA darbības atbilstību sabiedrības interesēm, valsts noteiktajai politikai, zinātnes atziņām un pašvaldību kā iedzīvotāju pašpārvaldes interesēm un iespējām,
izskata un akceptē VVA vidēja termiņa darbības un attīstības stratēģiju, darbības plānu gadam un gada budžetu,
iepriekš izskata un akceptē visus lēmumus veselības veicināšanas stratēģiskos jautājumus, ko VVA sagatavo un iesniedz apstiprināšanai Labklājības ministrijā,
apstiprina VVA izstrādāto veselības veicināšanas stratēģiju un prioritātes veselības veicināšanas programmām un projektiem,
apstiprina VVA izstrādātā vadlīnijas veselības veicināšanas projektu izstrādei un novērtēšanai.
Veselības veicināšanas programmu finansējumam paredzēts pakāpeniski līdz 2004.gadam novirzīt līdz 0,5 procentiem no veselības aprūpes budžeta. Tiek ieviesti reģionālie veselības veicināšanas koordinatoru amati, kas nodrošinās sadarbību ar pašvaldībām un nevalstiskām organizācijām programmu realizācijai.
Pāreju uz šo veselības veicināšanas infrastruktūras modeli un finansējumu nolemts sākt pakāpeniski sadarbībā ar vietējām pašvaldībām. Šobrīd veselības veicināšanas reģionālie koordinatori uzsākuši darbu deviņās pašvaldībās visos Latvijas novados.
Tie ir: Gunta Andžāne (Madona, Aizkraukle, Jēkabpils), Velga Lagzdiņa (Dobele, Jelgava, Bauska), Elīna Vingre (Rīga, Rīgas rajons, Jūrmala, Ogre), Guna Poikāne (Limbaži, Valka, Valmiera, Cēsis), Ingrīda Sniedze (Alūksne, Gulbene, Balvi), Elga Grota (Talsi, Saldus, Tukums), Ināra Oļena (Ventspils, Kuldīga, Liepāja), Irēna Kuņicka (Krāslava, Daugavpils), Māra Lagzdiņa (Preiļi, Rēzekne, Ludza), Velta Lagzdiņa (Dobele, Jelgava, Bauska).
Veselības veicināšanas centra reģionālo koordinatoru galvenās funkcijas:
sadarbībā ar citām pašvaldību organizācijām veic reģiona sabiedrības veselības situācijas izvērtējumu,
plāno veselības veicināšanas darbu reģionā, pamatojoties uz sabiedrības veselības stratēģijā noteiktajiem mērķiem un darba virzieniem, un pētījumu rezultātiem,
koordinē un pārrauga veselības veicināšanas projektu realizāciju reģionā,
veido sadarbību ar valsts, pašvaldību un nevalstiskām organizācijām,
sadarbībā ar Veselības veicināšanas centru un citiem specializētiem centriem piedalās starptautisko un nacionālo veselības veicināšanas projektu realizācijā reģionā.
Kā pilotprojektu pārejai uz jauno infrastruktūras modeli šogad piedāvā atklātu konkursu par valsts smēķēšanas, alkohola un narkotiku lietošanas ierobežošanas pasākumu realizāciju.
