Nav pārsteigums, ja uzzina, ka diviem cilvēkiem ir vienādi vārdi. Lielāks tas ir, kad sakrīt arī uzvārdi.
Nav pārsteigums, ja uzzina, ka diviem cilvēkiem ir vienādi vārdi. Lielāks tas ir, kad sakrīt arī uzvārdi. Kad publicējām Alūksnes rajona padomes galvenās speciālistes sociālajos jautājumos Vijas Vārtukapteines informāciju un klāt pievienojām fotogrāfiju, laikraksta redakcijā nāca cilvēki un teica, ka mēs esam kļūdījušies, jo Vija taču izskatoties citādāk!
Tiesa, Alūksnē strādā divas Vijas Vārtukapteines, pat vienā nozarē – sociālajā jomā. Viena ir Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras klientu apkalpošanas daļas vadītāja Vija Vārtukapteine (turpmāk tekstā – Vija), kam darbavieta ir Baložu bulvārī 1, un otra Alūksnes rajona padomes galvenā speciāliste sociālajos jautājumos Vija Vārtukapteine (turpmāk – V. Vārtukapteine), kas strādā administratīvajā ēkā. Abas Vijas tikai smej, ka cilvēki viņas bieži jauc.
Par uzvārdu brīnās rīdzinieki
“Uzvārdu Vārtukapteine pārņēmu, kad apprecējos. Vīra vecāku dzimtene ir Jaunlaicenes un Veclaicenes pagasts. Par Viju mani nosauca mamma, jo viņai tas šķita īss un skanīgs vārds. Man patīk savs vārds un uzvārds,” saka V. Vārtukapteine.
“Ir bijuši gadījumi, kad Rīgā par manu uzvārdu brīnās, izsaka replikas un piezīmes. Tur tas laikam ir kas īpatnējs -ne tā kā Alūksnē. Ir bijuši gadījumi, kad zvanu uz kādu iestādi Rīgā otro reizi, tad pretī skan atbilde: “Jā, tādu uzvārdu nevar aizmirst.” Reizēm man jautā, kā es jūtos, ka man ir tāds uzvārds. Reiz Stradiņa slimnīcas poliklīnikā gribēju uzzināt savus analīžu rezultātus. Izrādījās, ka to nav, bet, kad aizgāju pie māsiņām un nosaucu savu uzvārdu, viņas to tomēr atpazina, un rezultāti arī atradās,” atceras V. Vārtukapteine.
Piedzīvo daudzus kuriozus
Viņa atzīst, ka saistībā ar sociāliem jautājumiem viņas jaucot jau ilgu laiku. “Ir bijuši gadījumi, kad zvanu klientiem un piedāvāju ceļazīmi uz sanatoriju, un lūdzu, lai pēc laika atzvana un pasaka atbildi. Vienmēr iepazīstinu ar sevi kā rajona padomes darbinieci, tomēr reizēm zvanot jautā: “Sociālie?” Kas man atliek – saku – jā. Cilvēkiem šķiet, ka sociālie darbinieki strādā tikai apdrošināšanas aģentūrā, tādēļ arī rodas pārpratumi,” uzskata V. Vārtukapteine.
Daudzo nejaušību dēļ ir piedzīvoti neskaitāmi kuriozi. “Bieži cilvēki piezvana un sāk ar mani runāt kā ar pazīstamu personu par sociālajiem jautājumiem. Es jau saprotu, ka cilvēks domā otru Viju. Tā mēs izrunājamies, viņš neatklāj, ka esmu “cita” Vija un gandarīts beidz sarunu. Bija laiks, kad arī Sociālās apdrošināšanas aģentūra atradās administratīvajā ēkā. Tad piedzīvoju gadījumu, ka administratore manu māti, kas atbrauca ciemos, aizveda pie otras Vijas,” smej V. Vārtukapteine.
Ogu grozu tā arī nedabūja
“Reiz uz mājām zvanīja kāds vīrietis, teica, ka esot kaimiņš, lai es izejot pagalmā – viņš esot man atvedis ogas. Man jau šķita aizdomīgi, bet pēc ilgākas tiepšanās tomēr piekritu. Protams, tur neviena ar ogu groziem nebija, jo tas bija domāts otrai Vijai,” teic V. Vārtukapteine.
“Bija gadījums, kad man pazīstams cilvēks zvanīja un jautāja, vai var atnākt vakarā ciemos. Mani tas izbrīnīja, jo tas nebija biežs ciemiņš manā mājā, bet viesoties atļāvu. Vakarā viņš ieradās ar konfekšu kasti, lai lūgtu manu palīdzību sociālā nodokļa atskaites sagatavošanā. Bet tas ir otras Vijas kompetencē. Tā mēs pasēdējām, dzerot kafiju un ēdot konfektes, bet viņa gājiena mērķis neīstenojās,” stāsta V. Vārtukapteine.
Viņa atzīst, ka ne uzvārds, ne biežā jaukšana ar Viju dzīvot netraucē. “Reizēm gan darba kolēģi mani piesmej, cik tad ilgi vēl būšu kapteine – vajagot paaugstināt pakāpi,” saka V. Vārtukapteine. Viņa uzsver, ka darbā bieži kontaktējas ar savu vārdamāsu. “Ja cilvēks sajauc un atnāk pie manis kā pie otras Vijas, tad reizēm, lai viņam nebūtu jāiet citur, nokārtojam vajadzīgo jautājumu pa telefonu,” akcentē V. Vārtukapteine.
Pārpratumus uztver kā joku
Pārsteidzoša sakritība ir tā, ka arī Vija pie šāda uzvārda tikusi, apprecoties ar jaunlaicenieti, bet ģimenes nav radinieki. Maijā palika 10 gadu, kopš Vija strādā sociālās apdrošināšanas sistēmā. Viņa norāda, ka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra ir valsts akciju sabiedrība, kas realizē valsts pārvaldes funkcijas sociālo tiesību nodrošināšanā. “Mēs piešķiram tikai valsts pabalstus. Aģentūras darbinieku uzdevums ir individuālu konsultāciju sniegšana klientiem par valsts sociālo apdrošināšanu, piešķirt, aprēķināt un pārrēķināt pensijas, pabalstus un atlīdzības,” saka Vija. Viņa uzsver, ka jau ir pierasts pie vārda un uzvārda sakritības.
Arī viņa piedzīvojusi daudzus kuriozus gadījumus. “Ir bijis tā, ka cilvēks sagaida rindu un tikai kabinetā secina, ka jāvēršas pie otras Vijas. Reizēm zvana un jautā Viju, bet spītīgi protestē, ka tā neesot Vija. To uztveru kā joku, jo saprotu, ka nemeklē mani,” stāsta Vija. Viņa atminas, ka pēc V. Vārtukapteines publikācijas laikrakstā veikala pārdevēja esot šausminājusies, ka tekstam pievienota “sveša” fotogrāfija!
“Esmu pieradusi pie sava uzvārda. Darba kolēģi nav mani saistībā ar to izjokojuši, bet Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas Alūksnes studiju centrā, kur studēju psiholoģiju, gan pajoko. Esmu novērojusi, ka uzvārdu ir grūti izrunāt citu tautību cilvēkiem,” secina Vija.
