Radošajos nobeiguma darbos rāda nākotni

Šis mācību gads, beidzoties pandēmijas ierobežojumiem, arī Alūksnes Mākslas skolā aizritēja jau daudz priecīgāk un radošāk gan ar skolas absolventu noslēguma darbu prezentācijām un izlaidumu klātienē, gan vasaras plenēru, kas noslēdzās ar ekskursiju uz Marka Rotko Mākslas centru Daugavpilī un mākslinieku Vēsmas un Aivara Ušpeļu darbnīcu pie Maltas, gan audzēkņu darbu izstādi “Identitāte” Alūksnes Muzeja sezonas izstāžu zālē. Skolas izstāžu zālē darba dienās no 10.00 līdz 14.00 apskatāmi šā gada absolventu radošie skolas noslēguma darbi un 5. klases abstraktie gleznojumi “Emocijas krāsās”.

Skolas absolventi savos radošajos nobeiguma darbos strādāja pie tēmas “ …nākotne…”.

Pandēmijas laiks, kara tuvums un ekoloģijas problēmas nav atstājušas vienaldzīgus arī jauniešu prātus, tāpēc daudzos darbos jaušamas dramatiskas noskaņas.

Edvards Ašmanis par savu krāsu kompozīciju “Divas izvēles” raksta savā prezentācijā: “Es domāju, ka mums vienmēr ir divas izvēles. Vai mēs ar savu alkatību – gan dabu, gan sevi iznīcinām, vai mēs upurējam dažas lietas, lai glābtu nākotni un mūsu apkārtni.”

Savukārt, Artūrs Jānis Bengtsons darbā “Nākotnes nākotne”: “… jārūpējas par apkārtējo vidi, lai tā netiktu izpostīta, lai mūsdienu tehnoloģijas negūst pārsvaru un skaistā, sakoptā daba nepaliek tikai atmiņās. Savā darbā es attēloju sagrautu reālo pasauli, bet dzīvās dabas daļu, kā hologrammu, kas tiek rādīta ar viedtālruņa palīdzību.”

Kristīne Lāce radījusi skulptūras maketu, kurā attēlota uzsprāgstoša, uz pusēm pārlūzusi zemeslode, ko satur rokas, jo, kā komentē Kristīne: “… manuprāt, mēs katrs esam atbildīgi par tās nākotni.”

Natālijas Repšas ekspresionistiskajā, dramatiskajā gleznojumā “Iejaukšanās” atspoguļojas autores komentāros rakstītais: “ … ne viss, kas ir saistīts ar zinātni un tehnoloģijām, var būt pozitīvs nākotnē mums katram un sabiedrībai kopumā. Zinātne un tehnoloģijas var iejaukties cilvēka personīgajā dzīves telpā un pat ķermenī.”

Anabellas Kruglovas un Kristofera Višķera telpiskajos darbos nav vairs jūtamas tik dramatiskas noskaņas, drīzāk neziņa un sapņošana par nākotni, kā par savu darba ideju saka Anabella: “Mums nav ne jausmas, kas notiks nākotnē, vai kur mēs nonāksim; viss, kas mums ir, ir mūsu sapņi, par to, ko mēs darīsim.” Kristofers darbā “Domas par nākotni” atainojis savu ideju telpiskā ainavā – putu kartona tehnikā, bet Anabella savu “Nākotnes sapņu ķērāju” mūsdienīgā tekstilšķiedru objektā.

Māsa un brālis – Rainera un Betija Bāliņi radījuši trīsdaļīgas grafiskas kompozīcijas kologrāfijas atspiedumu tehnikā, kas izceļas ar daudzveidīgām līniju, tekstūru un pelēko toņu niansēm. Rainers par savu darbu “Nākotne ārpasaulē” saka: “Man nākotne saistās ar jauniem zinātnes atklājumiem. Mūsdienās zinātnieki pēta dzīvības iespējamību arī uz citām planētām, pat domā par ceļošanu uz citām planētām. Mani interesē informācija par šo tēmu, tāpēc es savā darbā attēloju savas domas un izjūtas par planētu nākotni.” Betija savā grafiskajā kompozīcijā ataino augu motīva pārtapšanu līdz pat mikroshēmām un saka: “Mums katram noteikti ir jautājumi par nākotni – to, kāda tā būs, kādus piedzīvojumus sastapsim, ko redzēsim, piedzīvosim. Ceļš uz nākotni var būt pārsteidzošs, izglītojošs, kā arī grūtībām pilns.”

Anita Vēliņa, Alūksnes Mākslas skolas skolotāja