Alūksniete Inga Sizova šovasar mežos un purvos vāc ne vien mellenes, bet arī vitamīniem bagātās un sulīgās lācenes, sauktas arī par šķomenēm, šķovenēm un murakiem. Šovasar salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem purvos ir daudz lāceņu.
I.Sizova vākt vērtīgās ogas devusies, kaimiņienes mudināta. “Kaimiņiene jau vairākas reizes bija bijusi un stāstīja, ka tik daudz ogu neesot redzējusi pēdējos 20 gados. Raža ir ļoti liela. Citus gadus varējis salasīt vien pa litriņam, taču šogad ogu esot krietni vairāk. Ieinteresēja, tāpēc nolēmu ogās doties arī pati. Pirmajā reizē ogu nebija ļoti daudz, savukārt otrajā reizē pielasīju pilnu 15 litru spaini. Pacienāju radiniekus un draugus, jo ne visi lācenes ir nogaršojuši un zina, kā tās garšo,” stāsta I.Sizova. Neapēstās ogas viņa gatavos ziemai – no gatavajām ogām vārīs ievārījumu, bet līdz galam nenogatavojušās jeb puszaļās liks kompotā, savukārt kauslapiņas kaltēs tējai.
Lai gan ogotāji parasti savas ogu vietas neatklāj, I.Sizova stāsta, ka lācenēs devusies Gaujienas puses purvos aiz Līzespasta. Viņa atzīst, ka šogad purvā pēc lācenēm devusies pirmo reizi. “Esmu aktīva ogu lasītāja, taču lācenēs nebiju bijusi. Parasti dodamies mežā lasīt mellenes, zemenes, gaidām pirmās avenes. Pavasarī pirmo reizi devāmies dzērvenēs. Iepriekš nezināju, ka dzērvenes var lasīt arī pavasarī. Bērniem ogas ļoti garšo, un viņi prasa arvien kaut ko jaunu. Esam aktīvi ogu lasītāji, bērni arī palīdz. Šogad gan bērnus bail ņemt līdzi uz mežu, jo ir vairāk čūsku. Viņiem patīk lasīt ogas, bet tad jādomā doties uz tādām vietām, kur čūsku varētu nebūt,” stāsta I.Sizova.
Lācenes ir daudzgadīgs, neliels, ne vairāk kā 30 centimetrus augsts rožu dzimtas augs. Maijā un jūnijā tās zied baltiem ziediem. Ogas ienākas jūlijā vai augusta sākumā. Sākumā tās ir iebalti zaļas, vēlāk kļūst sārtas, bet nogatavojušās lācenes ir dzeltenas ar īpatnēju smaržu un garšu. Siltā vietā tās ienākas divās trīs dienās. Tās ir bagātas ar C vitamīnu, beta karotīnu un minerālvielām. Lai ogas uzglabātu ziemai, tās var sasaldēt, kā rezultātā C vitamīns nezudīs, bet palielināsies karotīna daudzums. No lācenēm var gatavot ievārījumu, kompotu, marmelādi, želeju, sīrupu, aromātiska piedeva salātiem būs lāceņu kauliņu eļļa. Lācenes līdz nākamā gada ražai var uzglabāt savā sulā, kā arī pārlietas ar ūdeni plus 5, 10 grādu temperatūrā pat vaļējā traukā. Tās izmanto arī ārstniecībā, jo lācenēm piemīt sviedrējoša, pretiekaisuma un diurētiska iedarbība. Tautas medicīnā tās palīdz pret caureju, gremošanas traucējumiem un vēl citām kaitēm, bet lāceņu sula dziedē brūces.
