Ilze Posta, uzņēmēja
Uzņēmējiem tas būs atvieglojums
Ražotāji būs ieguvēji, it sevišķi tie, kas eksportē savu preci. Viņiem vairs nebūs jāzaudē lielas summas, konvertējot naudu. Tie, kuriem būs kredīti latos, varbūt varētu mazliet vinnēt, taču, manuprāt, kopumā vienkāršā tauta vairāk zaudēs nekā iegūs. Neviena naudas maiņa nekad nav bijusi par labu parastajam iedzīvotājam. Tas vienmēr saistās ar kādiem zaudējumiem. Igauņi jau vēlas atpakaļ savu kronu, jo preces un pakalpojumi kļuvuši dārgāki. Dzīves dārdzība palielinājusies. Arī Vācija protestē pret vienoto valūtas sistēmu, Zviedrija tā arī nav atzinusi eiro. Mēs negribam mācīties no citu kļūdām, bet, ja tā pavēro, manuprāt, Eiropas Savienība arī ir uz sabrukšanas robežas un tas ir tikai laika jautājums. Ar eiro vajadzētu nogaidīt, jo pašlaik mēs vienkārši kāpjam uz tā paša grābekļa, uz kura citi jau ir uzkāpuši. Man kā uzņēmējai būs vieglāk ar starpvalstu norēķiniem, jo pašlaik, konvertējot naudu, man rodas arī zaudējumi. Pirktspēja gan noteikti necelsies. Tie, kuriem ir uzkrājumi, varētu arī zaudēt kādu naudas daļu. Manuprāt, lai arī cilvēki būs neapmierināti, maiņa no latiem uz eiro pāries mierīgi. Arī no “repšiem” uz latiem pāreja notika mierīgi, lai arī bija daudzi nepatīkami starpgadījumi. Neviena pāreja uz citu valūtu nav nesusi cilvēkiem pārāk lielu labumu. Lats ir arī nacionāla vērtība, un daļēji piekrītu, ka, atsakoties no lata, mēs atsakāmies no savas identitātes. Mēs kļūstam par vienu kopēju masu, par putekli vienā lielā sistēmā.
Ieva Bernarde, jauniete no Apes
Pārmaiņas vienkārši jāpieņem
Man patiesībā ir vienalga. Būs lielas neērtības ar naudas mainīšanu, tas varētu radīt diezgan lielu haosu. Tiem, kas bieži ceļo, protams, tas varētu būt ieguvums, jo nebūs vairs jāmaina nauda un cilvēki jutīsies daudz brīvāki un drošāki, dodoties uz ārzemēm.
Trūkums ir tas, ka cenas tiks pielīdzinātas eiro un līdz ar to viss kļūs dārgāks. Ja tas nenotiks pakāpeniski, tad varētu iestāties zināma krīze. Tas, manuprāt, nebūs izdevīgi nevienam. Varbūt smieklīgi, bet nebūs vairs iespējas krāt latus. Es zinu daudzus cilvēkus, kuri krāj īpašās vienlatnieku monētas. Tad jau tas kļūtu par milzīgu vērtību. Eiro, manuprāt, nav parocīga nauda. Tā arī neizskatās skaista. Man pat būtu jāapsver doma iegādāties citu maku, jo eiro monētas ir biezākas. Šobrīd, kad tiek realizēti daudzi Eiropas projekti, kur viss tiek, pirmkārt, rēķināts eiro, strādāt ar latu vairs nav tik izdevīgi. Es atbalstu eiro ieviešanu, jo tas atvieglotu ikdienas dzīvi, ceļošanu uz eiro zonas valstīm, darbu ar ES projektiem, nebūtu zaudējumu saistībā ar konvertāciju. Būs daudz vairāk jāpiedomā pie cenu rēķināšanas un pārrēķināšanas. Nedaudz uztrauc cenu kāpums, zinot, kā uzņēmumiem dažkārt patīk spekulēt, par pamatu ņemot dažādākos ieganstus. Lai arī ir daudzi mīnusi, es uzskatu, ka ne uz vienu lietu nevar noskatīties tikai pozitīvi vai tikai negatīvi. Eiro ieviešanai būs daudzi mīnusi, bet būs arī daudzi plusi. Tās galu galā ir pārmaiņas, kuras būs vienkārši jāpieņem, un liela protestēšana jau neko daudz nedos.
Jausma Paula, pensionāre no Māriņkalna
Vispirms jāsakārto citas lietas
Esmu ļoti skeptiska. No vienas puses, ar prātu saprotu, ka tas ir nepieciešams, bet, no otras puses, visa tauta, dzīves līmenis nav tam sagatavots. Viss noris pārāk ātri un bez lielas iepriekšējās sagatavošanās. Preču pārvērtēšana eiro cilvēkiem radīs tikai zaudējumus, un es uzskatu, ka šobrīd mēs vienkārši neesam gatavi eiro ieviešanai. Pirms tam būtu jāsakārto dzīves līmenis. Šobrīd šī nabadzība un bezdarbs… valdībai būtu tajā jāiedziļinās. Citādāk vienīgais teikums, kuru mēs akceptējam, ir – izbrauc uz ārzemēm! Valdība domā, ka eiro visu atrisinās, bet tā problēma ir jāatrisina pirms eiro ieviešanas, jo viens pats eiro jau mūs neizglābs. Kas gan notiek vienkāršajos laukos? Vispirms ir jāsakārto darbs, atalgojums, un eiro ieviešana nepalīdzēs celt to līmeni, un tikai tad var ieviest eiro. Nevajadzētu skriet un to visu procesu sasteigt tikai tāpēc, ka vajag.
Visi cilvēki, ar kuriem es kontaktējos, arī ir pret ātrāku eiro ieviešanu. Viņi vienkārši nejūtas tam gatavi un uzskata, ka arī valsts tam nebūt nav gatava. Drīzāk ir jūtama kaut kāda sasteigtība un liela nepārdomātība. Tā skrienot, valdība domā tikai par eiro ieviešanu un to, kas būs pēc tam, bet pilnībā aizmirst par to, kas ir jārisina tagad. Es, protams, savas dzīves laikā vēl gribētu redzēt eiro. Protams, būs žēl šķirties no lata, taču gaidu arī pārmaiņas, jo, lai arī tās nevieš sirdī drošību, tomēr ir interese redzēt, kas tad īsti būs un kā tas eiro darbosies.
