Kad saņemu vai izdodu latu, arvien biežāk jūtu lepnumu, cik skaistas ir mūsu naudaszīmes. Sevišķi lata monētas: ar lasi, ar ezīti, ar Ziemassvētku zvaniņu, ar stārķi, ar skursteņslauķi ar piparkūku sirdi – visas tik tuvas un mīļas. Tām ir…
Un tomēr! Jo vairāk tuvojas brīdis, kad vajadzēs izšķirties, jo vairāk saasinās eiro ieviešanas atbalstītāju un pretinieku argumenti. Manuprāt, nevienā pusē nav tādu, kas pārliecinātu. Interesanti, ka visskaļākie protestētāji savus naudas uzkrājumus glabā eiro. Mani uztrauc referenduma iespējamība, jo tad katram vajadzētu izšķirties, kā balsot. Vairums ir pret eiro tāpēc vien, ka līdz ar naudas maiņu viss kļūs dārgāks. Jā, nešaubīgi. Taču neviens arī nesola, ka latos cenas nekāps. Vai ik dienu veikalos redzam, ka visas preces kļūst dārgākas bez jebkāda pamatojuma. Smieklīgi, ka tagad valdība vienojas ar tirgotājiem, ka eiro ieviešanas dēļ nenoapaļos cenas “uz augšu”. Taču tas neliedz atrast citus iemeslus, kāpēc tām jāaug.
Visā pasaulē nav cilvēka, kas droši zinātu, kā dzīvosim pēc eiro ieviešanas vai tad, ja to atliksim uz nenoteiktu laiku. Grūti ticēt Latvijas bankas prognozēm, ka valsts ekonomika pēc eiro ieviešanas iegūs miljardos latu mērāmas summas. Taču tikpat apšaubāmi šķiet pretēji apgalvojumi, ka cietīsim milzu zaudējumus. Mūsu lats jau gandrīz 10 gadus ir piesaistīts eiro, tāpēc ar naudas maiņu nevarētu gaidīt būtiskas izmaiņas. Diemžēl šī iemesla dēļ nevar arī cerēt, ka, atsakoties no eiro, mums būs neatkarīga nacionālā valūta. Mēs neesam un nekad nebūsim pilnīgi neatkarīgi, jo tas nav iespējams. Vai, sēžot ar eirozonas valstīm pie viena galda, Latvijas politiķiem būs lielāka teikšana, kā to cenšas iestāstīt? Diezin vai. Mēs jau tagad redzam, cik maz ieklausās Baltijas valstu lauksaimnieku prasībās izlīdzināt tiešmaksājumus. Katra valsts kā niķīgs bērns pie lielā Eiropas saimes galda domā par savu labumu, bet toni nosaka vecākie, lielākie brāļi un māsas, kuros ieklausās vecāki. Pastarīte Latvija tāda arī paliks. Tas nozīmē, ka izšķiršanās par eiro ir vairāk politiska, nevis ekonomiska rakstura, lai gan vienu no otra ir grūti nodalīt. Iedzīvotāji ieguvumus un zaudējumus no eiro ieviešanas balsta uz emocijām un neskaidriem minējumiem. Manuprāt, nostāju “pret” vairo valdības acīmredzamā vēlme darīt visu, lai nākamgad pievienotos eirozonas valstīm. Iespējams, ka valstij tas patiešām būs ieguvums. Taču neuzticība politiķiem, kuri atkal domā tikai par savu algu palielināšanu, liek būt skeptiskiem.
