Medicīnas speciālisti un pediatri secinājuši, ka Latvijā trim no pieciem skolas vecuma bērniem ir nepieciešama stājas korekcija, bet katram piektajam ir konstatēta kāda nopietnāka skeletomuskulārā saslimšana. Ikvienam skolēnam regulāri, vismaz piecas minūtes dienā, ir vēlams vingrot, jo sēdus stāvoklī pavadītās stundas nelabvēlīgi ietekmē ne tikai bērna muguras skriemeļus, bet arī visa ķermeņa normālu attīstību. Jānim Štrausam ir 26 gadi, un jau četrus gadus viņš radoši pasniedz sporta stundas. Jānis strādā Liepnas vidusskolā, kā arī šogad ir sporta skolotājs Pededzes pamatskolā.
– Vai tas ir mīts, ka bērniem nepatīk sporta stundas?
– Bērniem patīk sporta stundas. Tikai sporta stundām jābūt radošām, daudzveidīgām un interesantām. Radoša un interesanta sporta stunda ir, kad spēlē spēles, iet rotaļās, izmanto visu inventāru – riņķus, bumbas, lecamauklas, paklājus, kā arī avīzes, zīles, ūdens pudeles. Šo inventāru var izmantot gan stafetēs, gan individuāli. Piemēram, pūst avīzes pa grīdu. Šāds vingrinājums attīsta arī elpošanu. Mums ir ļoti interesantas stundas ar virvēm, skolēniem ļoti patīk. Stundās vajag radoši izpausties, nevis iemest bumbu zālē un ļaut, lai skolēni dara, ko grib. Šobrīd ļoti labi sporta stundās noder sniega pikas un ragavas.
– Vai ir atšķirība pilsētu un lauku bērnu attieksmē pret sporta stundām?
– Ja sporta stundā skolotājs māk iesaistīt visu klasi vienlīdz labi, tad gan no lauku, gan pilsētas bērniem attieksme ir ļoti pozitīva. Viņi vēl nākamreiz labprāt nāks uz sporta stundu. Uzskatu, ka vidusskolā trīs sporta stundas ir pietiekami, bet sākumskolā un pamatskolā divas stundas ir daudz par maz. Bērnam dienā ir vajadzīga vismaz stunda aktīvas darbošanās. Ja bērns aiziet kopā ar draugiem paslēpot vai paslidot, tas ir ļoti labi, bet, ja tā nenotiek, tad aktivitātes tikai sporta stundās bērnam ir par maz. Domāju, tad labāk būtu, ja divas sporta stundas būtu vidusskolēniem un mazajiem trīs stundas, jo kustību prasmes apgūst sākumskolā un pamatskolā. Piemēram, bumbas tveršana un mešana ir prasmes, ko svarīgi ir iemācīties bērnībā. Vēlāk to ir daudz grūtāk iemācīties. Pamatskolā sporta stundām būtu jābūt daudz vairāk. Ja bērns ir pietiekami daudz kustējies, tad viņam labāk nāk miegs. Viņš ir izgulējies, imūnsistēma ir stipra, bērns nav noguris un var atkal aktīvi darboties.
– Vai laukos sportot ir dabiskāk nekā pilsētā?
– Uzskatu, ka ir savi plusi un mīnusi. Pirmkārt, bieži vien lauku skolas sastopas ar sporta zāļu trūkumu, bet tajā paša mirklī ir ļoti labvēlīga vide tādiem sporta veidiem kā slēpošanai, skriešanai, rotaļām svaigā gaisā, kā arī pastaigām. Otrkārt, uzskatu, ka sportot vienlīdz labi var kā pilsētā, tā arī laukos.
– Vai nav tā, ka pilsēta grauj mūsu dabisko vēlmi kustēties?
– Jā, tā tiešām ir. Pilsētas iedzīvotājs piekopj mazāk kustīgu dzīves veidu nekā laucinieks. Pilsētnieka ikdienas ritums ir “dzīvoklis – darbs – dzīvoklis”. Savukārt lauku iedzīvotājiem vēl ir papildus citas nodarbes – mājsaimniecība. Līdz ar to laucinieku dzīvesveids ir kustīgāks. Domāju, ka cilvēki ir vairāk mazkustīgi nekā aktīvi un rosīgi. Mūsu senči visu darīja ar rokām, tagad ir tehnika. Lielākā daļa uz darbu brauc ar auto, kaut gan darbs atrodas labi ja kilometra attālumā – varētu iet kājām. Veikalos ir automātiskās durvis, nav pašiem vairs jālieto spēks, lai tās atvērtu. Ir arī eskalatori – pašiem vairs nav jākāpj pa kāpnēm. Mūsu vide jau ir pakārtota tam, lai mēs būtu nekustīgi. Diemžēl!
– Ko jūs ieteiktu cilvēkiem, kuri apzinās, ka kustas maz?
– Šiem cilvēkiem es ieteiktu lauzt savus stereotipus un atrast sev tuvu sporta veidu vai arī kādu jauku un noderīgu aktivitāti. Tā varētu būt vai nu makšķerēšana, vai sēņošana, protams, ne šobrīd. Tikpat labi tā varētu būt braukšana ar velosipēdu. Katrs var sev atrast tīkamu veidu, kā likt sev izkustēties. Vīrieši ir fiziski aktīvāki. To ļoti labi apstiprina veidotie sporta turnīri, piemēram, volejbola, florbola turnīri, kā arī tautas sports. Sieviešu komandu ir stipri mazāk.
– Ko cilvēkam dod vingrošana?
– Vingrošana ir svarīga fiziskā treniņa sastāvdaļa. Tā sagatavo ķermeni, noregulē nervu ceļus, skābekļa piegādi, enerģijas maiņu. Veido pareizu stāju. Vingrošana cilvēkam dod daudz laba un ir ļoti nozīmīga. Uzskatu, ka cilvēkam pilnīgi nekas netraucē vingrot. Manuprāt, ja nav negatīvo domu, ka to nemāk, un ir laiks un vieta, tad vingrot var! Domāju, atrast vietu un laiku vingrošanai var ikkatrs. Viss atkarīgs, vai no tā viņš gūs labsajūtu un prieku. Slikti nav, ja var arī vingrot no rīta, skatoties rīta vingrošanas raidījumus televīzijā. Ja cilvēkam nav, kur pēcpusdienā izkustēties, kāpēc nevarētu arī šādi vingrot?
– Vai jūsu skola piedalījās lielajā Latvijas vingrošanā?
– Jā! Mēs ļoti gatavojāmies, runājām, kas ir Olimpiskā diena, mācījāmies kustības. Visi sapulcējāmies lielajā zālē, arī bērnudārza audzēkņi, un skatījāmies, kā uz sienas rāda video, un, protams, vingrojām. Mums vingrošanas komplekss likās par īsu, tāpēc mēs to atkārtojām vēlreiz. Vingrojot radās ļoti liela vienotības sajūta. Mums visiem ļoti patika. Dzirdēju, ka kopš tās reizes daži skolēni jau patstāvīgi vingro mājās mūzikas pavadībā. Tas priecē!
– Kāds, jūsuprāt, ir veselīgs dzīvesveids?
– Pirmkārt, pozitīva domāšana. Otrkārt, piedalīšanās dažādos pasākumos. Nav obligāti trīs reizes nedēļā jāiet uz trenažieru zāli. Labāk būtu atteikties aizbraukt uz veikalu ar auto, bet gan doties turp ar kājām. Neizmantot liftu, bet uzskriet pa trepēm. Atrast draugus, ar ko aiziet uz laukumu uzspēlēt bumbu, aiziet papeldēt. Soli pa solim un jau nonāksiet sporta varā. Pēc manas pieredzes vislielākie sporta piekritēji ir tieši rudenī un ziemā, jo vēlajos vakaros ir daudz laika. Domāju, ka arī pastaigas ir labs veids, kā pavadīt brīvo laiku. Es pats nepastaigājos, jo manā dienas režīmā jau ir pietiekami daudz aktivitāšu. Brīvajā laikā es makšķerēju.
– Kurš ir jūsu mīļākais sporta veids?
– Mani mīļākie sporta veidi ir volejbols, florbols un slēpošana. Tagad aktīvi nodarbojos ar florbolu, spēlēju arī volejbolu. Agrāk spēlēju basketbolu. Ja sanāk, skatos arī sporta raidījumus. Sekoju līdzi dažādiem čempionātiem, piemēram, nupat beidzās handbola čempionāts sievietēm. Skatos florbola čempionātus, arī “Dinamo” spēles, skatos sporta ziņas. Es esmu aktīvais līdzjutējs. Skatoties spēli, bļauju līdzi un lecu kājās. Ja sanāk, labprāt apmeklēju “Dinamo” un “VEF Rīga” spēles Rīgā.
