Alūksnes un Apes novadā tāpat kā daudzviet ceļi ir slideni. Tas nozīmē, ka Neatliekamās medicīniskās palīdzības mediķiem nokļūt pie slimniekiem ir tikpat grūti kā iepriekš, kad tie bija aizputināti – nākas vilkt ar ragaviņām vai kā citādi nogādāt līdz mašīnai.
Slimniekus velk ragaviņās
“Par privāto ceļu stāvokli, protams, atbild paši iedzīvotāji. Neapšaubāmi viņi ir līdzatbildīgi. Taču nevar cerēt, ka vientuļie pensionāri iztīrīs vai nokaisīs ceļu vairāku kilometru garumā. Tad mēs dodamies kājām uz šīm mājām, bet sarežģītāk ir, ja slimnieks jānogādā slimnīcā. Jaunalūksnes pagastā bija divi gadījumi, kad mums apmēram pusotru kilometru bija jāiet kājām un pēc tam uz plēves jāvelk līdz mašīnai kundzīte gados, kurai bija insults. Savukārt 2.janvārī vilkām slimnieku ar ragaviņām, jo pa ledu citādi slimo pārvietot nebija iespējams. Tādas problēmas mums ir jārisina regulāri,” stāsta Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pārstāve Ilze Bukša.
Viņa uzskata, ka vietējai pašvaldībai vajadzētu palīdzēt, jo šāda veida pārvietošanās ne tikai tērē mediķu laiku, bet arī kavē sniegt neatliekamo palīdzību. Jaunalūksnes un Malienas pagasta pārvaldes vadītāja Inta Cinglere atzīst, ka viņai zvana iedzīvotāji, kas nevar izkļūt no mājām, lai nokļūtu medicīnas iestādē. “Diemžēl tie ir privātie ceļi, bet pašvaldībai nav naudas to tīrīšanai. Pašlaik tiek strādāts pie budžeta veidošanas un arī tiek domāts par iespēju tīrīt privātos ceļus. Par šo jautājumu jau pērnā gada nogalē deputāti sprieda komitejās,” norāda I.Cinglere. Viņa uzskata, ka šobrīd tā ir vienīgā iespēja pašvaldībai risināt šo problēmu. Taču patiesībā tas būtu jādara valsts līmenī.
Slīd uz ceļiem un ietvēm
Slidens ir visā pilsētā, un kāds aculiecinieks “Alūksnes Ziņām” pastāstīja, ka 1.janvārī autoostas laukumā, ejot uz pieturu, kāds vīrietis ir paslīdējis un saplēsis piena paku. Sākoties atkusnim, problēmas ar slidenām ielām ir gandrīz visur. SIA “Vidlatauto” valdes priekšsēdētājs Edvīns Strickis norāda, ka autoostā neviens nav vērsies ar sūdzību un ir gana absurdi sacelt traci par katru nokrišanas gadījumu. “Ja tiek uzkaisītas smiltis un uznāk lietus, nevar jau uzreiz ik pēc minūtes kaisīt. Cilvēkiem tas būtu jāsaprot,” viņš saka.
Jau pagājušā gada “Alūksnes Ziņās” 2.novembra numurā rakstā “Cīņa ar sniegu nebeidzas” Alūksnes novada pašvaldības aģentūras “Spodra” direktors Guntis Kozilāns uzsvēra, ka ir jāspēj prognozēt, vai apledojušās ielas turpinās apledot vai ne. “Mēs nevaram atbrīvoties no apledojuma vispār. Valsts autoceļu fondā arī tās naudas ir tik, cik ir, bet mūsu darbinieki strādā pēc vislabākās sirdsapziņas. Vācijā jau pie pirmā sniega atbrauc mašīna, kas izkaisa pulveri, kurš aptur apledojuma veidošanos. Tur viss tiek atrisināts jau pašā sākumā, bet mums, diemžēl, nav tam naudas,” viņš teica.
Problēmas uz lauku ceļiem
E.Strickis informē, ka decembra beigās divi autobusi uz Liepnas ceļa ieslīdējuši grāvī. “Problēma ir slidenie ceļi un arī tas, ka Alūksnē nav piemērotas tehnikas, lai izvilktu autobusu no grāvja. Mēs izsaucām ugundzēsējus, bet arī viņu tehnika nebija īsti atbilstoša un nācās izsaukt glābējus no Rīgas,” informē E.Strickis. Alūksnes ceļu rajona Alūksnes nodaļas darbu vadītājs Andris Kļaviņš norāda, ka katram dispečerim ir pienākums aplūkot ceļu bīstamības karti Latvijas valsts ceļu mājaslapā “http://lvceli.lv” un ziņot situāciju autobusa vadītājam. Tādu vai citādu iemeslu divi autobusi grāvī ieslīdējuši vienā un tajā pašā dienā. Ugunsdzēsējiem nav izdevies izvilkt autobusus, jo jaunajiem autobusiem nebija attiecīgas vietas, kur aizāķēties. Lai nesabojātu autobusus, nācās saukt palīgus no Rīgas.
A.Kļaviņš informē, ka 3.janvārī visā Alūksnes novadā ceļi iztīrīti un nokaisīti ar smilšu un sāls maisījumu. “Esam atkarīgi no valsts pasūtījuma. Ja tā nav, tad mums ir jānogaida. Mūsu valstī ir lielas problēmas, jo, piemēram, Igaunijā ceļu sakārtošanai valsts atvēl uz pusi vairāk līdzekļu. Tas nav normāli,” viņš saka.
