Alūksnes poliklīnikā pagājušajā trešdienā ne viens vien secināja, ka ģimenes ārsti nestreiko un strādā savās prakses vietās. Tātad viņi nav pievienojušies Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas izsludinātajai protesta akcijai, kurā aicināja trīs dienas nepieņemt pacientus.
Akciju atzīst par sasteigtu un nepārdomātu
“Manuprāt, Ģimenes ārstu asociācijas aicinājums ir nepārdomāts un sasteigts. Ja izlēma rīkot akciju, tad par to vajadzēja laikus aktīvāk brīdināt un iepriekš tai sagatavoties. Tagad mums ir saspringtāks darba laiks, jo tuvojas Ziemassvētki, kad ārstu pieejamība būs ierobežota,” atzīst ģimenes ārsts Jānis Stabingis.
Turklāt viņš pilnībā nav izpratis asociācijas vadības nostāju un prasības Veselības ministrijai. Ģimenes ārsts pieļauj, ka asociācijai nav skaidra rīcības plāna. “Domāju, ka neapmierinātības pamatā ir savstarpējās komunikācijas trūkums. Iespējams, asociācijas pārstāvji netiek ministrijā pietiekami uzklausīti vai arī tās rīcībā ir informācija, kuru nezina visi ģimenes ārsti,” spriež J.Stabingis.
Valstī ir divas asociācijas, kas pārstāv ģimenes ārstus – Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija un Latvijas Ģimenes ārstu asociācija. Lauku ģimenes ārstu asociācija nav ierosinājusi ne veselības ministres Ingrīdas Circenes demisiju, ne arī aicinājusi piedalīties akcijā. Tās vadība uzskata, ka ir jāturpina sarunas ar Veselības ministriju, meklējot kompromisus un risinājumus. Tiesa, J.Stabingis tāpat kā daudzi ģimenes ārsti ir iesaistījušies abās asociācijās.
Veselības ministrija nepilda solījumus
“Būtība ir tā, ka Veselības ministrija nepilda to, ko ir solījusi. Iepriekš tika norādīts, ka prioritāte ir primārā veselības aprūpe. Kad šī ministre sāka darbu, viņa solīja, ka visiem lauku feldšeriem būs slodze, turklāt maksās par slodzi neatkarīgi no apmeklētāju skaita. Tas ir aizmirsts. Tiesa, ārsti ginekologi ir ļoti apmierināti ar ministres Circenes paveikto gada laikā, jo viņa pati ir ginekoloģe. Ir saprotams, ka viņa nepietiekamā finansējuma deķīti velk uz savu pusi, taču naudas ir tik, cik ir,” secina J.Stabingis. Tagad ministrija izvirzījusi darba kvalitātes kritērijus ģimenes ārstiem, paredzot par to izpildi arī finansējumu. J.Stabingis iebilst, ka vienīgie eksperti, kas var novērtēt ģimenes ārstu darbu, ir paši ģimenes ārsti. Viņi var secināt, ko iespējams izdarīt un ko ne. Citiem ir tikai viedoklis, ka to varētu izdarīt. “Ministrijai vajadzētu ieklausīties ģimenes ārstu viedoklī, tāpēc galavārds jāsaka asociācijām. Ir apvainojoši, ka citu specialitāšu ārsti nosaka kritērijus ģimenes ārstiem,” uzsver J.Stabingis.
Prasa ieklausīties ģimenes ārstu viedoklī
Neviens neiebilst, ka kritēriji būtu slikti. Bet ir jāsaprot, vai esošajā sistēmā tie ir izpildāmi. Ģimenes ārstu asociācija atzīst, ka tas nav iespējams. Nav pietiekami novērtēta vidējā medicīniskā personāla nozīme. “Iespējams, ka komanda varētu izpildīt ministrijas noteiktās papildu funkcijas, ja visa atbildība nebūtu uzkrauta ģimenes ārstam. Taču jautājums par ārstu palīgiem ar atbilstošu izglītību nav atrisināts. Tādu ir maz, kas varētu patstāvīgi strādāt,” secina J.Stabingis. Jaunie ģimenes ārsti nevēlas strādāt laukos, bet valstī nav mehānismu, kā stimulēt viņu darbu provincēs. Citās valstīs ir noteiktas piemaksas par ārstu darbu laukos, bet Latvijā darba samaksā nav nekādu atšķirību. “Man Alūksnē, Liepnas un Pededzes pagastā ir pavisam citas problēmas darba organizācijā nekā Rīgā. Tur ārstam visi pacienti ir koncentrēti vienā mikrorajonā, tāpēc izdevumu benzīnam gandrīz nav. Taču visus cenšas vienādot, nosakot tādus pašus kritērijus un atlīdzību,” salīdzina J.Stabingis. Taču ir liela atšķirība, kā vienas diennakts laikā iespējams sazināties ar pacientu, kurš izsaucis neatliekamo medicīnisko palīdzību pilsētā un laukos. Turklāt ģimenes ārsts ir viens, bet pacientu – daudz. J.Satbingis pieļauj, ka ar šādu attieksmi ministrija mudina visus ārstus pārcelties uz lielajām pilsētām.
