Alūksnes novada pašvaldības aģentūras “Spodra” mežzinis Āris Kreicis sācis izvērtēt mežaudzes un zemes platības, kādas ir pašvaldības mežu fondā. Tautsaimniecības un finanšu komiteju sēdēs viņš informēja deputātus par vērtēšanas kritērijiem un kārtību atsavināšanas procesā iegūto līdzekļu sadalē.
Pagasti vēlas paturēt ienākumus no meža
“Esmu izveidojis sistēmu, kādā tiek sadalīti atsavināšanas procesā iegūtie līdzekļi. No kopējā nākamajā gadā paredzamā budžeta tiek aprēķināti procenti, piemērojot koeficientus, ko nosaka pēc mežu platības katra pagasta teritorijā. Alūksnes novada domei paredzēts atstāt 23,06 procentus administratīviem izdevumiem, kā arī mežu apsaimniekošanai. No kopējiem ieņēmumiem tiek atņemti arī izdevumi, kas ir saistīti ar cirsmas atsavināšanu,” stāsta pašvaldības aģentūras “Spodra” mežzinis Āris Kreicis.
Atsavināšanā iegūtos līdzekļus saskaņā ar noteikto kārtību varētu sadalīt pagastiem vai arī nolemt izlietot kopējā novada attīstībā. “Nav uzreiz jāiztērē. Varbūt labāk ieguldīt kādā projektā,” uzskata Ā.Kreicis. Jaunlaicenes, Veclaicenes un Ziemera pagasta pārvaldes vadītāja Iveta Vārtukapteine atzīst, ka gribētos, lai līdzekļi, kas tiek iegūti no mežaudzes, netiek ieskaitīti kopējā budžetā, bet paliek pagasta attīstībai. Pagastos situācija ir atšķirīga, jo dažā meži ir daļēji izcirsti, bet citā tie ir saglabāti. Novada domes priekšsēdētāja vietnieks Dzintars Adlers secina, ka pagastu pārvaldes, kuru teritorijā mežs tiek izstrādāts, negrib atteikties no naudas. Kamēr nav skaidrības, kas notiks ar atlīdzību, atsakās mežu izstrādāt. Tāpēc lielas mežu platības ir vecas, tās jāsāk izstrādāt nekavējoties. Nākamajā gadā paredzēts no mežu izstrādes iegūt apmēram
30 000 latu.
Grib ieguldīt naudu novada infrastruktūrā
Deputāts L.Sīpols uzskata, ka pagasti ir iekļauti novadā, tāpēc ir jādomā par kopējo attīstību. Viņš atgādina, ka kādreiz situācijās, kad pagastam steidzami vajadzēja naudu, tika ieteikts pagriezt mežu. “Vai tagad pagasti, kuros nav mežu, paliks bez attīstības? Manuprāt, šī nauda būtu jāiegulda infrastruktūras attīstībā. Jāņem vērā, ka ir maz projektu, kas to paredz. Tāpēc nauda, kas ņemta no meža, ir jāatgriež atpakaļ infrastruktūrā,” norāda L.Sīpols. Savukārt Pededzes un Mārkalnes pagasta pārvaldes vadītāja Inta Ņikitina ir neizpratnē, ka tagad Mārkalnes pagasts var saņemt nelielu atlīdzības summu – tikai 79 latus, bet pēc līdzšinējās kārtības bija cerēts iegūt finansējumu pamatskolas internāta sakārtošanai. Tā saskaņā ar jaunizveidoto sistēmu ir paredzēts sadalīt apmēram 3000 latus, kas iegūti no mežu izstrādes. “Sākumā bija informācija, ka administrēšanai tiks atskaitīti 10 procenti, bet tagad – vairāk nekā 20 procenti,” nesaprot I.Ņikitina. Ā.Kreicis skaidro, ka šobrīd tā iznāk, jo nākamajā gadā ir paredzēts atjaunot apmēram 30 hektārus meža, kas nav raksturīgi vienmērīgai meža apsaimniekošanai. Viņš uzsver, ka ienākumus var gūt ne tikai no meža, bet arī no lauksaimniecībā izmantojamas zemes, kuru var iznomāt. ”Pagaidām ir izveidota šāda sistēma. Cik laba tā būs, to redzēsim ar laiku,” secina deputāts Ainars Melders.
Rīt par šo jautājumu deputāti lems domes sēdē.
